Pastāv iespēja, ka Latvijas pilsoņi ārpus valsts nevarēs izmantot savas kredītkartes

Tieši šāds nopietns brīdinājums ir ietverts ASV vēstnieces Latvijā Nensijs Petitas 9. decembrī publicētajā rakstā.

Te precīzs citāts:

“Amerikas Savienotās Valstis nav vienīgās, kas paudušas šīs bažas. Pēdējā gada laikā korupcijas graujošā ietekme Latvijas banku sektorā ir radījusi negatīvu publicitāti par Latvijas finanšu sektoru un investīciju klimatu. Neraugoties uz centieniem šo publicitāti atspēkot, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb naudas atmazgāšana nav noziegums bez upuriem, un tā negatīvi ietekmē arī sabiedrību, ne tikai valsts reputāciju. Ir jādara vairāk, lai investori neuzskatītu Latviju par naudas atmazgāšanas un nelikumīgu finanšu paradīzi. Ja vien Latvija neuzrādīs ievērojamu progresu pirms nākamā Eiropas Padomes “Moneyval” komisijas izvērtējuma, korupcija banku sektorā var veicināt Latvijas nokļūšanu pelēkajā sarakstā – to valstu skaitā, kurām ir vāja kontrole pār naudas atmazgāšanu. Tas Latviju vēl vairāk izolētu no starptautiskā biznesa un banku vides.

Kā tas ietekmētu jūs personīgi? Pastāv iespēja, ka jūs nevarēsiet izmantot savu kredītkarti, dodoties ceļojumā ārpus valsts, nevarēsiet atrast savu iecienītāko produktu veikalos vai arī jūsu uzņēmumam būs grūtības sadarboties ar ārzemju partneriem. Būtībā naudas atmazgāšana padara Latviju neaizsargātu pret ļaunprātīgiem ārējiem spēlētājiem, kuru mērķis ir graut Latvijas neatkarību un demokrātijas principus, apdraudot valsts izturētspēju, – tā rezultātā iedzīvotājiem zūd uzticība Latvijas valsts institūcijām un pārvaldei, kā arī vājinās ekonomiskās un drošības saites.”

Latvijā, kā jau tas ierasts, neviens, pat mediji nereaģē uz šiem – nu jau kārtējiem – mūsu partneru brīdinājumiem, ka ir nepieciešami nekavējoši soļi, lai izbeigtu situāciju, par kuru Puaro jau rakstīja šeit, ka Latvijā atmazgāšana ir, bet atmazgātāju nav.

Ļoti līdzīgi jau arī ir ar korupciju – Amerikas vēstniece uzskaita virkni jomu, kurās Latvijā valda korupcija. Un viņas sarakstu varētu vēl paplašināt, taču pat vislielākie korupcijas apkarotāji politiķu un mediju aprindās vēl aizvien it kā speciāli skatās pavisam citā virzienā un cīnās ar sen jau pensijā aizgājušiem papīra tīģeriem, ne ar vārdu nepieminot šīsdienas aktualitātes korupcijā un daudzu simtu miljonu naudas atmazgātājus, kas nekautrējas demonstrēt savu koruptīvo saišu spēku publiski.

Arī jaunās valdības veidošanā par korupcijas apkarošanu neko vairs īpaši nedzird pat no tādiem spēkiem kā JKP, un kategoriskās JKP prasības pēc Iekšlietu ministrijas, kurai nav tieša sakara ar korupcijas apkarošanu, drīzāk izskatās pēc vajadzības atbrīvot no problēmām kādu jauno oligarhu, pret kuru ir sāktas dažas izmeklēšanas un pārņemt kontroli pār citām svarīgām izmeklēšanām, nekā vēlme cīnīties ar korupciju.

Tāpat JKP piedāvātā drošības iestāžu reforma, faktiski KNAB, SAB un Valsts policijas Iekšējā drošības biroja iznīcināšana, nez vai ir tulkojuma kaut kā savādāk, kā vienīgi vēlme pēc vēl lielākas un nekontrolētas dažu personu varas.

Arī valdības deklarāciju projektos un JKP priekšlikumos Gobzema piedāvātajai deklarācijai korupcija un banku sektora sakārtošana, uz kuru norāda ASV vēstniece, vai nu netiek minēta vispār, vai tikai garāmejot.

Tas viss liek domāt, ka cīņa ar korupciju Latvijā ir tikai nodeldēts lozungs pirmsvēlēšanu cīņās, aiz kura nestāv nekāda reāla rūpe vai reāla apņemšanās. Jo īpaši tas attiecas uz banku sektoru, kurā notiekošais jau atkal ir klusi pazudis no politiskās un mediju dienaskārtības tā, it kā viss būtu kārtībā.

Ja tas tā turpināsies, par sekām jūs esat brīdināti. Brīdināti tā, ka skaidrāk un skaļāk jau vairs nav iespējams.

Autors: Jurģis Liepnieks

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!