Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ierosinājusi lietu dažādos noziegumos apsūdzēto bijušo maksātnespējas administratoru Māra Sprūda un Naura Durevska prasībā pret Latviju, liecina informācija ECT mājaslapā.
Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pavēstījis, ka
Sprūds sūdzību ECT iesniedzis 2017. gada septembrī. Sūdzība ir iesniegta par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta jeb “tiesību uz brīvību” pārkāpumu.
Sūdzībā apgalvots, ka pieteicējam un viņa aizstāvjiem apcietinājuma piemērošanas procesā neesot dota iespēja iepazīties ar tiem kriminālprocesa materiāliem, ar kuriem izmeklētājs pamatoja apcietinājuma piemērošanas nepieciešamību, līdz ar to neesot nodrošināts taisnīgs apcietinājuma piemērošanas process.
Šobrīd šajā lietā Latvijai ir pieprasīts sniegt paskaidrojumu par iesniegto sūdzību. Pēc paskaidrojuma saņemšanas lieta tiks vērtēta ECT palātā, kura pieņems lēmumu par rīcību ar sūdzību. ECT nav noteikts lietas izskatīšanas termiņš, tas ir atkarīgs no lietas sarežģītības, kā arī no iesaistīto pušu atsaucības, skaidrots ECT mājaslapā.
Advokāts apgalvo, ka ECT esot izveidojusies “visai stabila prakse” jautājumā par taisnīga apcietinājuma piemērošanas procesa izpratni un aizstāvības puses tiesībām iepazīties ar tiem lietas materiāliem, kas kalpo par pamatu apcietinājuma piemērošanai. Pēdējo gadu laikā vairākas šādas lietas esot tikušas izskatītas arī pret Latviju.
“ECT jau vairākkārt ir atzinusi izmeklēšanas noslēpuma būtisko nozīmi izmeklēšanas efektivitātes nodrošināšanā tās sākumstadijā, tomēr ECT ieskatā tiem izmeklēšanas lietas materiāliem, ar kuriem tiek pamatota pirmstiesas apcietinājuma piemērošanas nepieciešamība, būtu jābūt savlaicīgi pieejamiem arī aizstāvības pusei,” paudis Rozenbergs.
Liegums aizstāvības pusei iepazīties ar lietas materiāliem, kas tieši attiecas uz konkrētā drošības līdzekļa piemērošanas nepieciešamību, ierobežo viņu iespējas efektīvi atspēkot tiesībsargājošo iestāžu un tiesu secinājumus, līdz ar ko šādos gadījumos ECT līdz šim konstatējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piektā panta pārkāpumu, savu nostāju pauda Rozenbergs.
Informācija ECT mājaslapā liecina, ka līdzīgu prasību iesniedzis arī Durevskis.
Kā zināms, Sprūdu Valsts policija aizturēja pagājušā gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja šogad februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.
Prokuratūra Sprūdam uzrādījusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sprūdam inkriminē aptuveni miljons eiro izspiešanu grupā un šīs summas legalizēšanu.
Lietā apsūdzētas vēl piecas personas, tostarp finansists Jorens Raitums, kuram inkriminē izspiešanu un nelegāli iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu. Tāpat apsūdzētā statusā ir bijušais administrators Ilmārs Krūms.
Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.
Tāpat zināms, ka prokuratūra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai nodevusi krimināllietu, kurā divi bijušie maksātnespējas administratori – Durevskis un Sandis Saulītis – apsūdzēti par valsts amatpersonas bezdarbību un izspiešanu.
Lietu skatīs 20. novembrī.