Šodien noslēdzas Aizsardzības ministrijas rīkotā sabiedriskā apspriešana dokumentam, kas rosina būtiski mainīt Latvijas aizsardzības sistēmu, atbildību par valsts drošību pārliekot uz sabiedrību kopumā.
Plaši nereklamētais informatīvā ziņojuma projekts “Par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā” tiks virzīts izsludināšanai valsts sekretāru sanāksmē, nra.lv raksta Imants Vīksne.
Visticamāk, Aizsardzības ministrija nemaz nav gribējusi, lai šī sabiedriskā apspriešana tiek pamanīta, jo saturs ir ārkārtīgi jutīgs. Apspriežamajā tekstā tiek runāts gan par Krievijas ietekmi Latvijas iekšpolitikā – kā realitāti, nevis iespējamību. Gan par nepieciešamību būvēt publiski pieejamus bunkurus, kur iedzīvotājiem patverties uzbrukuma gadījumā, gan nepieciešamību sadarboties ar baznīcu – mierinājuma sniegšanai cietušajiem.
Kā paskaidrots pavadrakstā, «Informatīvas ziņojums tiek izstrādāts, jo pie pastāvošā hibrīdapdraudējuma un militārās asimetrijas reģionā Latvijas aizsardzība tikai ar militāriem līdzekļiem vairs nav pietiekama.
Latvijas valsts aizsardzībai jābūt visaptverošai un jābalstās: 1) visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi; 2) sabiedrības noturībā pret ārējo ietekmi; 3) spējā pretoties un atjaunoties pēc krīzēm. Šim nolūkam ir jāpielāgo valsts aizsardzības sistēma, lai tā balstītos iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējā uzticībā un partnerībā, kā arī visas sabiedrības atbildīgā attieksmē pret valsti un tās drošību.»
Ziņojuma autori norāda uz septiņām jomām, uz ko jāfokusējas jaunās sistēmas ieviešanā. Tā ir militāro spēju attīstība, kas pēdējos gados jau intensīvi notiek. Sadarbība starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā. Skolās jāpasniedz valstiskuma pamati un jāizglīto sabiedrība. Jāattīsta civilā aizsardzība. Jauns termins, kas parādās aizsardzības resora publiskajā leksikā, ir sabiedrības psiholoģiskā aizsardzība. Nākamais punkts – stratēģiskā komunikācija pēc būtības ir tā pati propaganda. Valstij tā ir nepieciešama. Visbeidzot, uzmanība jāpievērš tautsaimniecības noturībai. Respektīvi arī valsts ekonomikai jāiztur uzbrukumi, sabotāžas un ļaunākajā gadījumā karš.
Būtiski, ka iedzīvotājiem ir jābūt gataviem pretoties arī iespējamās okupācijas gadījumā. Tātad nepieciešama savlaicīga sagatavošanās. «Tā paredz visas valdības un sabiedrības iesaistīšanos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs zinātu savu vietu un lomu pretošanās kustībā.» Šis ir vēl viens dokuments, kurā skaidri pateikts, ka nekādas braukšanas laivās uz Zviedriju vai puķu nešanas uz okupācijas spēku izpildkomiteju nebūs.
Pateikts arī, ka pirmajās kara stundās vai pat dienās iedzīvotāji paši atbild par sevi un savām ģimenēm. Sabiedrībai šai stadijā nepieciešams pašorganizēties.
Sabiedrības psiholoģiskās aizsardzības sadaļā uzsvērta nepieciešamība vairot iedzīvotāju noturību pret negatīvām informācijas kampaņām un psiholoģiskajām operācijām pret valsti. Akcentēta arī baznīcas loma. Kara laikā valstij jānodrošina baznīcu darbības nepārtrauktība, lai iedzīvotāji, nonākot grūtībās, varētu piekopt reliģiskos rituālus.
Taču, lai cilvēki un valsts varētu izdzīvot, jābaro ne vien gars, bet arī miesa. Tāpēc valstij no savas puses jāveido pārtikas un pirmās nepieciešamības preču nacionālās rezerves vismaz trim nedēļām. Savukārt iedzīvotājiem personīgie krājumi jāsagatavo tā, lai autonomā režīmā būtu iespējams izdzīvot vismaz vienu nedēļu.
Iedzīvotāju fiziskās drošības garantēšanai Aizsardzības ministrija rosina būvēt valstī publiskas patvēruma vietas – bunkurus, un arī publisko infrastruktūru pielāgot krīzes situāciju pārvarēšanai.
Izvērst publiskās diskusijas par visaptverošo valsts aizsardzību Aizsardzības ministrija ir iecerējusi atklāt nākamā gada rudenī. Līdz tam iesaistītajām institūcijām jāizstrādā savi rīcībpolitikas priekšlikumi. Savukārt iestrādātam Valsts aizsardzības koncepcijā totālās aizsardzības principam jābūt 2020. gadā.
Autors: Imants Vīksne