Vismaz 2% no IKP aizsardzībai pērn atvēlēja 22 NATO dalībvalstis

NATO paziņojusi, ka pērn 22 no 32 alianses dalībvalstīm aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sasniedzot iepriekš nosprausto mērķi.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Eiropas valstis ir palielinājušas izdevumus aizsardzībai, taču pirms jūnijā paredzētā NATO samita ASV prezidents Donalds Tramps izdara spiedienu uz sabiedrotajiem, lai tie vienoties par ievērojami lielāku aizsardzības izdevumu mērķi – 5% no IKP.
Tramps brīdinājis, ka ASV varētu atteikties aizstāvēt tās dalībvalstis, kas pašas netērē pietiekami daudz līdzekļu savai aizsardzībai.
Iepriekš NATO bija prognozējusi, ka 2% līmeni 2024.gadā sasniegs 23 dalībvalstis.
Kopumā aizsardzības izdevumi NATO dalībvalstīs Eiropā un Kanādā pērn pieauga par 19%, teikts alianses ikgadējā ziņojumā.
Pirms Hāgā paredzētā samita arī dalībvalstis, kas joprojām nav sasniegušas paredzēto mērķi, paudušas apņēmību beidzot palielināt savus aizsardzības izdevumus.
Piemēram, Spānija paziņoja, ka šogad investēs desmit miljardus eiro, lai sasniegtu 2% līmeni no IKP.
Tomēr ASV aizsardzības izdevumi joprojām ir vislielākie un pērn dolāru izteiksmē sasniedza 64% no visas alianses aizsardzības izdevumiem. Turpretī attiecībā pret IKP ASV tēriņi pērn sasniedza tikai 3,39%, kas ir ievērojami mazāk nekā Trampa pieprasītie 5%.
Tikmēr Polija 2024.gadā aizsardzībai atvēlēja 4,07% no IKP, Igaunija – 3,41%, bet Latvija – 3,39%.
Savukārt pat 2% līmeni joprojām nav sasniegusi Beļģija, Kanāda, Horvātija, Itālija, Luksemburga, Melnkalne, Portugāle, Slovēnija un Spānija.
Līdztekus Spānijai minimālo aizsardzības izdevumu mērķi solījušas sasniegt arī Portugāle, Beļģija un Luksemburga, bet Islandei nav pašai savas armijas un attiecīga nav arī aizsardzības budžeta.
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairākLasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (4)
Nuja, tāds naudas atmazgātaju klubiņš. Aizsardzība, visādi tur 5. panti…. Nu, kā un kāpēc lai kāds uzbruktu, teiksim, Portugālei? Kanādai?
Mani tas neskar, es pastāvēšu maliņā?
Stāvēt maliņā nav labi. Cita lieta – pamakšķerēt, aliņu ieraut, pasauļoties galu galā… Tieši to darīšu es. Citiem arī iesaku, būs labi.
Tas gan bij ironisks jautājums, par tevis uzdoto jautājumu. Jo nezin kāpēc tev liekas ka kādam ir normāli stāvēt maliņā, kamēr citu kāds gopņiks klapē.