Saeimas atbildīgā darba grupa piedāvā saglabāt Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, kas turpinātu veikt savas funkcijas darbā ar aģentu kartotēku. Proti, centrs turpinās dot izziņas privātpersonām vai drošības iestādēm, prokuratūrai vai tiesai un citām institūcijām par sadarbības fakta pierādīšanu. Tikai centra darbiniekiem paralēli uzdotu digitalizēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās esošos VDK materiālus, lai to oriģinālus nodotu Nacionālajam arhīvam.
Darba grupas vadītājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) stāstīja, ka izstrādātajā likumprojektā “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” arī norādīts, ka turpmāk dokumentu publisku pieejamību nosaka Saeima, nevis Ministru kabinets.
Likumprojektu atbalsta gan Tieslietu ministrija, gan arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras paspārnē darbojās čekas dokumentu pētnieku komisija.
Savukārt Kultūras ministrija norādīja, ka atbalsta likumprojektu, ja tiek piešķirts finansējums – nepieciešamie 140 tūkstoši eiro. Nacionālā arhīva vadītāja Māra Sprūdža pauda – ja naudu piešķirtu šogad ne vēlāk kā septembrī, tad uzdevums būtu izpildīts līdz nākamā gada maijam. Par prasīto naudas summu nepieciešams sagatavot dokumentu glabātavu un lasītavas.
Finanšu ministrija savukārt norādīja, ka līdzekļus no budžeta neparedzētiem gadījumiem nevar piešķirt, jo likumprojekts nav neparedzēts gadījums, tāpēc aicināja naudu meklēt atbildīgo ministriju resursos vai gaidīt nākamo gadu.
Tikmēr daudz aprunātās čekas dokumentu pētnieku komisijas gala ziņojums ar ieteikumiem, kā publiskot VDK dokumentus, arvien nav nonācis Ministru kabinetā. Pētnieku gala ziņojuma termiņš bija noteikts līdz 31.maijam. Latvijas Universitātē informēja, ka pētnieku gala ziņojumu saņēma 8. jūnijā, bet tas neesot pieprasītajā dokumentu formātā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!