Kaut gan vismaz divi no šopavasar skaļu skandālu sacēlušās 490 000 eiro lielā medijiem domātā „valsts atbalsta” dalīšanas ekspertiem ir saņēmuši naudu no pretendentiem, par kuru projektiem balsojuši, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) likumpārkāpumu šajā faktā nav saskatījis. Kā liecina biroja jaunā vadītāja Jēkaba Straumes parakstītie atzinumi, ko publicējis portāls Pietiek, eksperti tikai saņēmuši naudu, bet neesot bijuši ar pretendentiem „darījumu attiecībās”.
Nākot klajā detalizētai informācijai par Valsts kultūrkapitāla fonda izveidoto mehānismu naudas sadalei un izvēlētajiem „ekspertiem”, publiski tika izteiktas aizdomas par virknes konkursa komisijas locekļu simpātijām pret „savējiem”.
Kamēr citām aizdomām trūka faktoloģiska pamatojuma, divas bija neapstrīdamas. Komisijas loceklis Andis Mizišs, kurš, kā norādīts mediju atklātajā vēstulē Ministru prezidentam, caur uzņēmumu Finger Film Production ir LTV raidījuma 4. studija producents, balsojumos par LTV projektiem bija nevis atturējies, bet piešķīris tiem augstus vērtējumus.
Savukārt komisijas locekle Sigita Kušnere, kura pērn no AS Lauku Avīze (tagad AS Latvijas mediji) honorārā bija saņēmusi vairāk nekā 500 eiro, augstus vērtējumus bija devusi šī uzņēmuma projektiem.
Anda Miziša balsojumi par LTV projektiem bija šādi:
Projekts Laimes zeme – 70 punktu
Projekts Dokumentālā filma par elektroenerģijas tirgus veidošanos Latvijā kopš neatkarības atgūšanas – 63 punkti
Projekts Runā neatkarības atjaunotāji – 65 punkti
Projekts Latvija caur gadsimta prizmu – 62 punkti
Projekts Dzimta kā valsts – 67 punkti
Projekts Viss skaidrs, aktuāli fakti divās minūtēs – 85 punkti
Projekts Vēstures skolotājs – 64 punkti.
Sigitas Kušneres balsojumi par Lauku Avīzes projektiem bija šādi:
Projekts Atmaskots, radot ātru pretestību viltus ziņu izplatībai, kā regulāru un sistemātisku Latvijas mediju vides raksturlielumu – 75 punkti
Projekts “Zeme, zeme, kas tā zeme” – par zemes reformas rezultātiem 25 gados – 61 punkts
Projekts Veselības aprūpes reforma – pacientu un mediķu interešu vai tikai naudas ekonomijas vārdā? – 63 punkti
Projekts Skola: šķērslis vai instruments integrācijai – 59 punkti
Nu KNAB pabeidzis pārbaudi par abu „ekspertu” iespējamo interešu konfliktu un nonācis pie secinājuma, ka viss ir bijis likumīgi: tas, ka viņi iepriekš ir pieņēmuši naudu no uzņēmumiem, kuru projektus pēc tam vērtējuši, nenozīmējot, ka viņi ar attiecīgajiem uzņēmumiem „būtu nonākušii deklarējamās darījuma attiecībās” un tādējādi attiecīgie uzņēmumi neesot uzskatāmi par viņu darījuma partneriem likuma izpratnē (pilni atzinumi – raksta beigās).
Atcerēsimies būtiskākos faktus saistībā ar šo konkursu, kurā lielākoties „savējiem” tika sadalīts gandrīz pusmiljons eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Vistreknāk atalgojamie
Kopējās summas, kas atbalstītajos projektos pieprasītas konkrētu žurnālistu apmaksai no nodokļu maksātāju līdzekļiem par valsts komisijas atbalstīta satura radīšanu: viena persona vienā un tajā pašā projektā var figurēt pat trīs dažādos ampluā un par katru saņemt vairākus tūkstošus eiro, kopējam pieprasītajam atalgojumam sasniedzot piecciparu summu.
Arta Ģiga, Red Dot Media (Nekā Personīga), oficiāli norādītās funkcijas – „projekta vadītāja, režisore, redaktore” – 14 400 eiro
Ingus Bērziņš, Delfi, „projekta vadītājs” – 11 296 eiro
Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 11 189 eiro
Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 11 189 eiro
Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 9296 eiro
Nellija Tjarve, Cits medijs (Ir), „redaktors, projekta vadība” – 8680 eiro
Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 7716 eiro
Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 7160 eiro
Jānis Domburs (caur SIA Domburs), Delfi – 6000 eiro
Indra Sprance, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 5570 eiro
Inga Spriņģe, Re:Baltica, „vadošais autors” – 4954 eiro
Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 4411 eiro
Aivars Ozoliņš, Cits medijs (Ir), „žurnālists” – 4200 eiro
Jānis Krēvics, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 4100 eiro
Ansis Pūpols, Red Dot Media (Nekā Personīga), „raidījuma vadītājs” – 3600 eiro
Arnis Krauze, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnālists” – 3600 eiro
Pauls Raudseps, Cits medijs (Ir), „projekta vadība” – 3360 eiro
Gundars Rēders, LTV, „redaktors-scenārists” – 3020 eiro
Ilze Jaunalksne, Red Dot Media (Nekā Personīga), „žurnāliste” – 2100 eiro.
Mēneša atlīdzības rekordi
Projektu tāmēs minētie lielākie mēneša atalgojumi, ko žurnālistiem – valsts komisijas atbalstītā satura veidotājiem paredzēts izmaksāt no valsts naudas.
1. Inga Spriņģe, Re:Baltica, oficiāli norādītās funkcijas – „vadošais autors” – 2477 eiro mēnesī
2. Sanita Jemberga, Re:Baltica, „projekta administratīvais vadītājs, redaktors” – 2205 eiro mēnesī
3. Osvalds Zebris, Delfi, „atbildīgais redaktors” – 1725 eiro mēnesī (+atvaļinājuma kompensācija)
4.-5. Guna Gleizde, Delfi, „redaktore” – 1725 eiro mēnesī
4.-5. Filips Lastovskis, Delfi, „žurnālists” – 1725 eiro mēnesī
6. Nora Rieksta-Ķeņģe, Delfi, „atbildīgā redaktora palīdze” – 1432 eiro mēnesī
7. Gunita Gailāne, Delfi, „žurnāliste” – 1286 eiro mēnesī.
Kādi projekti guva atbalstu
Valsts atbalstu un līdz ar to desmitu tūkstošu eiro finansējumu ieguvušo projektu apraksti rāda – nav bijuši ne detalizēti apraksti, ne pārliecinoši argumenti par ieceru valstisko un sabiedrisko nozīmi. Publicējam dažus fragmentus no finansējumu ieguvušo projektu aprakstiem.
Delfi sola: ar multimediālu populārzinātnisku lekciju ciklu par Latvijas kultūrvēsturi nodrošināt sabiedrības piederības sajūtu Latvijai simtgades atzīmēšanas ietvaros, sagatavot un publicēt Delfi sākumlapā 20 lekciju sēriju, kurā katra no lekcijām sastāv no pazīstama speciālista – autoritātes – video lekcijas un 4-6 pievienotajiem papildus informatīviem materiāliem (t.sk. interaktīviem). Pieteikumā minētas tikai deviņu iespējamo lekciju tēmas un tikai vienai no tām – iespējamie lektori. Toties ir apsolīts, ka „faktiski tiks radīts jauns populārzinātnisks bezmaksas augstas kvalitātes satura kultūras medijs Latvijas internetā”.
Red Dot Media (Nekā Personīga) sola: filma dokumentēs Vairas Vīķes-Freibergas ikdienu desmit gadus pēc prezidentūras beigām. Ārvalstu vizītes – trimdas latviešu dziesmu svētki Eslingenā, Vācijā, kuriem Vīķe-Freiberga ir patronese, un bijušo valstu vadītāju tikšanos ar nākotnes līderiem Zviedrijā, kur bijusī prezidente aicināta kā goda viešņa. Filmā iecerēts dokumentēt arī prezidentes privāto dzīvi, Latvijas reģionu apmeklējumus, viņas atmiņas par spilgtākajiem momentiem prezidentes amatā un Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību un NATO. Filmas seansos piedalīsies arī Vaira Vīķe-Freiberga un mūziķi.
Cits medijs (Ir) sola: radīt efektīvu un līdz šim Latvijas žurnālistikā īpaši nepraktizētu pieeju sabiedrībai būtisku notikumu skaidrošanā – mākslinieku veidotas video animācijas, komiksa tipa stāstus un „kartotēku” jeb skaidri strukturētā un kodolīgā veidā pasniegtu informāciju interneta vidē.
Delfi sola: ar multimediāla analītiskās žurnālistikas publikāciju cikla Latvija 2020 palīdzību nodrošināt Delfi spēju veikt padziļinātu žurnālistisku izpēti un analīzi par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem. Tiesa, nav minēts nevienas tēmas piemērs.
LTV sola: vēlamies izveidot raidījumu, kura uzdevums ir dekonstruēt melus un mītus, kritiski analizēt informāciju, ko producē Krievijas informācijas telpa, tālāk pavairo, nekritiski atkārto Latvijas mediji, sentimentāli noskaņoti tautieši. Piemērs: apgalvojums – padomju laikā cīnījās ar alkoholismu un auto vadīšanu dzērumā. Šajā ziņā nekas nav mainījies. Fakts: pēc CSP datiem 1990. gadā uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bija 106 automašīnas un 870 bojāgājušie uz ceļiem. 2015. gadā automašīnas – 344, t.i., 3 reizes vairāk, bet bojāgājušo skaits gandrīz 5 reizes mazāk – 188. Eksperti analizē iemeslus – alkohola lietošana, ceļu drošība, braukšanas kultūra.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!