LU Vēstures institūta lapā sociālajā saziņas vietnē Facebook publicēts visnotaļ interesants vēstījums Mārai Zālītei, kurā dzejniece pieķerta vai nu tīšā melošanā, vai vienkārši nekompetencē. Piedāvājam to izlasīt arī jums.
Veltījums dzejniecei Mārai Zālītei
Specvienība, ar kuru lepoties!
“Nezināmie rakstu lasītpratēji ir kā specvienība – neviens jūs neredz un nepazīst, bet redz tikai jūsu darbus. Es ar jums visiem ļoti lepojos!” Tā arheologs Rūdolfs Brūzis komentēja ziņu, kas uzjautrināja daudzus no mums. Runa ir par dzejnieces Māras Zālītes apgalvojumu žurnālā “Ieva”, ka “ir tāds fantastisks vēsturnieks Agris Dzenis, vienīgais cilvēks Latvijā, kurš prot lasīt 17. gadsimta vāciski rokrakstā rakstītu tekstu. Kad Latvijā viesojās Angela Merkele, viņa Latvijai uzdāvināja sāls raktuvēs atrastu Kurzemes arhīva daļu.” Nu, lūk. Par to Merkeles dāvinājumu – ne šoreiz. Bet par vienīgo 17. gadsimta vācu rokrakstu lasītāju – jāsaka: klaji meli!
17. gadsimta rokrakstus vācu valodā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā (LU LVI) vien lasa 6 pētnieki, bet kopumā viņu skaits, pieticīgi rēķinot, ir vismaz 25.
Te ieskatam – nepilnīgais saraksts:
1) Mārīte Jakovļeva, LU LVI
2) Anita Čerpinska, LU LVI
3) Margarita Barzdeviča, LU LVI
4) Viktors Dāboliņš, LU LVI
5) Muntis Auns, LU LVI
6) Ieva Ose, LU LVI
7) Gvido Straube, LU Vēstures un filozofijas fakultāte (LU VFF)
8) Daina Lāce, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts (LMA MVI)
9) Kristiāna Ābele, LMA MVI
10) Anna Ancāne, LMA MVI
11) Elita Grosmane, LMA MVI
12) Enija Rubina, Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts vēstures arhīvs (LNA LVVA)
13) Valda Kvaskova, LNA LVVA
14) Valda Pētersone, LNA LVVA
15) Dace Plīkša, LNA LVVA
16) Kārlis Zvirgzdiņš, LNA LVVA
17) Aija Taimiņa, LU Akadēmiskā bibliotēka
18) Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB)
19) Pārsla Pētersone
20) Nora Sadovska
21) Imants Lancmanis, Rundāles pils muzejs
22) Ingrīda Miklāva, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
23) Tālis Pumpuriņš, Cēsu vēstures un mākslas muzejs
24) Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāts
25) Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāts
26) NA LVVA galvenais arhīvists Modris Šēnbergs (lasa tekoši arī 16. gs. tekstus viduslejas vācu valodā, darba stāžs – 30 gadi)
27) NA LVVA galvenais arhīvists Raimonds Romanovskis.
Noteikti mūsu liste nav pilnīga – lasa vēl dažs arheologs, kolēģi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Turklāt Latvijā strādā vairāki pētnieki, kuri lasa arī viduslejas vācu valodā un – iedomājieties tikai – pat latīņu valodā! Būtu jāveido vēl viens saraksts.
Starp citu, dzejnieces kļūdīšanās rezultātā liela daļa Latvijas iedzīvotāju tiešām var dzīvot pārliecībā, ka mūsu valstī ar pētnieku izglītību ir tik gauži, ka 17. gadsimta vācu rokrakstus spēj lasīt tikai viens cilvēks.
Pēc “TNS Latvia” datiem žurnāls “Ieva” 2016. gadā bija lasītākais preses izdevums pēc viena numura vidējās auditorijas trijos Latvijas reģionos – Pierīgā, Vidzemē un Kurzemē, otrais lasītākais tas bija Zemgalē, ceturtais lasītākais Rīgā. Tātad nepatiesība ir sastāstīta lielākajai daļai cilvēku, kas Latvijā vispār lasa drukāto presi.”
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Facebook
Par šo tēmu- ir noteiktu sfēru profesionāla leksika, terminoloģija un valoda. Nav man filologa klasifikācijas, tikai LVK pie doc. Ruvja Šmita vācmēle mācīta…. divus gadus atpakaļ, iestudējot J.S. Baha Goldberga variācijām, iepazinu Baha paša rakstītas instrukcijas ornamentālikā izpildītājam. Nu labi- vairāk kā 100 gadu sarakstīts teksts pēc 17.gs…. ko varu teikt; viss saprotams, tikai Baham visai ķirurģisks rokraksts( pie rokraksta, tāpat drukas īpanībām ir jāpierod)…..Un es stipri apšaubu, ka tie sekojošie un izdevušie visādus atšifrējumus un paskaidrojumus divarpus gadsimtu laikā izdevniecību redaktori nav sapratuši Baha rakstīto…. Es domāju- ka pat ļoti labi sapratuši. Tas viņus nav traucējis pilnībā vai nu… lasīt vēl »
Meli ir informācijas sniedzējam zināmas informācijas apzināta sagrozīšana. Zālītes kundzei noteikti nebija zināms šis seno rokrakstu lasītpratēju saraksts (kas īstenībā noteikti ir krietni plašāks), kaut arī nekad netiku apgalvojis, ka esmu vienīgais 17.gs. rokrakstu lasītpratējs. Pieļauju, ka tika pārprasta mana informācija, ka esmu pirmais pētnieks, kurš lasījis Slampes muižas 17.-18.gs. inventārijus. Jebkurā gadījumā žurnālā “Ieva” publicētā informācija ir pārpratums vai nezināšana, nevis meli. Jāpiebilst, ka juridiski pastāv atšķirība starp minētajām darbībām, un nepamatota apsūdzēšana melošanā var tikt traktēta kā neslavas celšana, kas vērsta gan pret Zālītes kundzi, gan netieši – pret mani. Mīļie kolēģi un masu mediju darbinieki, nākošajā publicēšanas… lasīt vēl »
Kauns nav nezināt, kauns ir negribēt zināt. Jā, iespējams, nezināja. Un tad? Daudzi nezina. Arī es. Jauki, ka tagad zinām. Bēdīgi, ka tādā formā. Varbūt LU vērts vairāk padomāt, kā celt zinātnieku prestižu un atpazīstamību tautā. Bet šāds uzbrukums (es teiktu, zem jostas vietas) nedara godu pašam uzbrucējam. Vēl jo vairāk, ja vērsts pret tik izcilu personību (to saku, vērtējot viņas paveikto), kāda ir Māra Zālīte. Tādēļ – suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Piekrītu par visiem 100%.
Latviešiem mazvērtības komplekss tiek iekodēts ar mātes pienu. Kur LU 17. gadsimta vācu valodas rokrakstu pētnieki un kur žurnāls “Ieva” ar kompetento un visnotaļ šo jautājumu pārzinošo auditoriju.
“Ieva” ir murgainu numerologu un debilu zīlnieku, gaišreģu un citu viedo oficiozs lētu sieviešu auditorijai…
Vai tiešām 25 pētnieki šobrīt reāli pēta šos senos tekstus?
Noteikti vēl vairāk ir šādi izglītotu cilvēku – varu pievienot sarakstam , ka diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs lasa 17/18.gs vācu rokrakstus un liekas, ka arī profesors Guntars Prānis to prot.