Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdībai pēc mēneša apritēs gads, kura laikā viņš sabiedrībai nav spējis pierādīt, ka ir vispiemērotākais šim amatam, raksta nra.lv.
Saskaņā ar pētījumu, ko pēc Neatkarīgās pasūtījuma veikusi sociālo pētījumu kompānija SKDS, par atbilstošāko Ministru prezidenta amatam 22,9% iedzīvotāju atzīst sestās lielākās Latvijas pilsētas vadītāju A. Lembergu. Jau tradicionāli par otro atbilstošāko premjerministra amatam sabiedrības vairākums uzskata Rīgas mēru Nilu Ušakovu.
SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, skaidrojot aptaujas rezultātus, pauž viedokli, ka A. Lembergam un N. Ušakovam ar savu rīcību izdevies pārliecināt lielāku sabiedrības daļu nekā M. Kučinskim. Ar atšķirīgo atbildības nastu un ikdienas nebūšanu norakstīšanu uz valdības rēķina šeit esot maz sakara. Tiesa, aptauja veikta laikā, kad sabiedrību satrauca šā gada budžeta veidošanas un nodokļu palielināšanas jautājumi, kas gan aktualitāti nav zaudējuši. Tāpēc aptaujā labus rezultātus uzrādījuši opozīcijas līderi.
Šie politiķi no 15 aptaujas dalībnieku izvērtēšanai piedāvātajiem ir vienīgie, kuru atbalsts pārsniedz to respondentu daļu, kuriem neviens no piedāvātajiem kandidātiem nešķiet atbilstošs augstajam amatam. Nevienu no piedāvātajiem politiķiem tajā nevēlētos redzēt 16,7 % valsts iedzīvotāju.
Priecīgs par iedzīvotāju pausto atbalstu var būt arī Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars. Kaut arī viņa vadīto partiju saskaņā ar decembrī veiktajām aptaujām Saeimā vēlētos redzēt tikai 4,2% vēlētāju, gandrīz 14% iedzīvotāju tieši viņu vēlētos redzēt valdības vadītāja amatā.
Līdzīgs fenomens vērojams arī attiecībā uz No sirds Latvijai līderi Ingunu Sudrabu. Viņas vadīto politisko spēku decembrī atbalstīja vien 2,4%, bet Ministru prezidenta atbildības nastu viņai personīgi uzticētu jau 11,3%.
Politologs Filips Rajevskis norāda, ka tā Latvijā ir tipiska situācija, turklāt, strādājot opozīcijā, politiķiem nav jācieš no varas blaknes – sabiedrības kritikas. «Tas lielā mērā saistīts ar to, ka viņi opozīcijā sevi parāda un nav tie mīnusi, ko ģenerē vara. Tas nav nekas jauns, ka līderiem ir labāki reitingi nekā partijām. Jo pie mums vispār ir negatīva attieksme pret partiju kā tādu – kā institūciju,» saka eksperts.
Un tikai ceturtais populārākais sabiedrības acīs ir M. Kučinskis, par kura atbilstību ieņemamajam amatam nešaubās 8,9% iedzīvotāju. Turklāt viņam bīstami tuvu ir finanšu ministre Dana ReiznieceOzola, kura, spēlējot šahu un vadot ministriju, par savu kompetenci valdības stūres turētāja krēslam pārliecinājusi 8,5% vēlētāju.
Kaut arī Vienotības priekšsēdētājam Andrim Piebalgam tā arī neizdevās līdz aizvadītā gada beigām panākt partijas atbalstītāju īpatsvara pieaugumu līdz 10%, sabiedrības acīs viņš starp aptaujā iekļautajiem Vienotības pārstāvjiem ir visaugstāk vērtētais premjerministra amata kandidāts. Viņu atbalsta 7,3% vēlētāju.
Zināms gandarījums var būt arī Solvitai Āboltiņai, kurai premjera pilnvaras uzticētu divi procenti iedzīvotāju. Un tas ir otrs labākais rezultāts starp Vienotības pārstāvjiem. Iespējams, ka šī situācija skaidrojama ar to, ka politiķe pēdējā laikā izvairās no uzstāšanās medijos, un to, ka par vienu no lielākajiem ļaunumiem valsts politikā šobrīd tiek uzskatīts viņas partijas biedrs, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņu premjerministra amatā vēlētos redzēt tikai 0,9% aptaujāto. Mazāks atbalsts ir tikai Nacionālo apvienību pārstāvošajam tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam un ekonomikas ministram no Vienotības Arvilam Ašeradenam – 0,3%.
Kuri no šiem cilvēkiem būtu piemēroti Latvijas valdības vadītāja (t.i., premjerministra) pienākumu pildīšanai?
Aivars Lembergs 22,9
Nils Ušakovs 21,5
Mārtiņš Bondars 13,8
Inguna Sudraba 11,3
Māris Kučinskis 8,9
Dana ReiznieceOzola 8,5
Andris Piebalgs 7,3
Artuss Kaimiņš 5,6
Jānis Urbanovičs 4,5
Jānis Dūklavs 3,0
Solvita Āboltiņa 2,0
Uldis Augulis 1,8
Kārlis Šadurskis 0,9
Dzintars Rasnačs 0,5
Arvils Ašeradens 0,3
Neviens no šiem 16,7
Grūti pateikt 15,8
Visi Latvijas iedzīvotāji, %
*Avots: SKDS, pēc Neatkarīgās pasūtījuma
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: nra.lv
Dadzīvojām.. kāds kauns.