Lai arī ieģipsējuma dēļ tīri tehniski mana dzīve neko daudz nav mainījusies, bet nīgrums un kašķīgums aug ar katru nedēļu. Un tad vēl tas laiciņš iegriezies. Slapjums, tumsa, nu kāda tur Advente. Nolēmu spītēt klimatam un sarīkot sev pirmdien ko līdzīgu jaunam baltam sniegam, devos pie dakteriem mainīt četrās nedēļās pagalam savazāto un, atklāti sakot, nedaudz smirdīgo apsēju.
Iznācu no klīnikas balts kā tautumeita, kas kā ar sniegu apsniguse, nāk ar savu tikumiņu. Līdz momentam, kad atvēru e–pastkasti. Bez parastā spama bija arī iekritis aicinājums skrietin skriet parakstīties par jaunu iniciatīvu – deputātiem zvērestlaužiem atņemt deputātēšanu. Viss baltums un dvēseliskā daile pačibēja acumirklī, dodot vietu nedēļām krātajai žultij. Tik atklātu divkosību un/vai stulbumu sen nebiju redzējis manifestējamies tik attīrītā formā.
Pirmkārt, neticams stulbums, robežojas ar klīnisku debilitāti. Ja cilvēks tik tiešām ir iedomājies, ka zvērestam (nevis parakstam par nepatiesu liecību sniegšanu saskaņā ar attiecīgu pantu, bet literāram zvērestam) var būt juridiskas sekas, šāds cilvēks ir pilnīgs stulbenis. Tas attiecas arī uz visiem tiem, kas iedomājas, ka tehniski juridiskas sekas var būt citu politisku dokumentu neievērošanai, tādiem kā valdības deklarācija, partijas programma, vai piemēram koalīcijas līguma pārkāpšanai. Kļūdaini biju domājis, ka šādu politstulbeņu laiks beidzās ar Čevera DPS iznīkšanu.
Otrkārt, sevišķi pretīga divkosība. Protams, man nav ne mazāko šaubu, ka deputāts Kabanovs, ja atbilst patiesībai viņa paša teiktais, ir zvērestlauzējs. Un arī bez tā man viņš nepatīk ne kā deputāts, ne kā politiķis, un nepatika arī kā žurnālists. NU UN TAD?! Kur bija visi „gaišie spēki“, kuri tagad auro savas divkošu rīkles plēsdami? Jo šodienas sašutums ir vērsts pret „sliktajiem“ zvērestlauzējiem, aizmirstot, ka tādi pirmām kārtām ir visi viņu dievinātie jaunlaicēni un pārējie. Absolūts vairākums iepriekšējo trīs Saeimu deputāti ir zvērestlauzēji.
Atgādināšu zvēresta tekstu:
Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.
Lūgtum ievērot, zvērests nav tikai par latviešu valodu, bet gan pirmām kārtām par uzticību Latvijai, likumu ievērošanu un pienākumu pildīšanu. Es šeit neķeršos pie juridiskiem sīkumiem, piemēram, satiksmes noteikumu neievērošanu. Šo zvērestu ir lauzis ikkatrs deputāts, kurš braucis pa šoseju ar ātrumu 91 km/h, jo tehniski tas ir likuma pārkāpums.
Es par nopietno, par „ievērot Latvijas Satversmi un likumus“. Ko nelietīgi pārkāpa Dombrovska valdība, nozogot pensionāru naudu, izmantojot nelietīgu un pretlikumīgu, zvērestu pārkāpjošu deputātu atbalstu, noziegums, kas tika pierādīts tiesas ceļā, un nolaupītā naudiņa laupītājiem – valdībai – atņemta un atdota atpakaļ pensionāriem. Kur tad jūs bijāt, gaudotāju un zvērestlauzēju izķērāju kungi? Ak tie redz bija tie labie zvērestlauzēji, tie, par kuriem jūs aizgrābti balsojat vēl joprojām, bet viņu noziegumu novērsa Satversmes Tiesa, ak vai, pēc jūsuprāt slikto zvērestlauzēju pieteikuma.
Un jābūt sevišķi samaitātai politiskajai iztēlei, lai Godmaņa/Slaktera tandēma neprātīgās ārdīšanās 2008. gada beigās apstiprināšanu ar savu balsojumu uzskatītu par „ …aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu …“. Vispār nav viegli atrast 9. Saeimas balsojumus, kuri atbilstu vārdiem „pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas“.
Un 11. Saeima cenšas neatpalikt. Pilnā sparā notiek zatleriešu cīņa par staļinisko principu ieviešanu balsošanā. Protams, zatlerfani nekādi neredzēs, ka tas ir skaidrā pretrunā ar zvēresta vārdiem par „aizstāvēt … demokrātisku valsti“, ja nu vien staļiniskos principus nepasludina par pašiem demokrātiskākajiem. Nu jā, bija jau vēl arī sarkanie khmeri, zerpistiem vēl ir vieta izaugsmei.
Neliela atkāpīte. Lai cik augstā cieņā mēs turētu savu Satversmi, tā ir un paliek cilvēku rakstīta, cilvēku veidotai institūcijai. Bet mūsu politikas nesenā vēsturē bija karogota zvērēšana Dievnamā, altārpriekšā. Un kas notika ar zvērestlauzējiem? Nekas slikts, drīzāk gan labs, tie atkratījās no sava pustrakā vadoņa, lai ko arī bija cits citam solījuši un Dieva priekšā zvērējuši. Un turpina zvērēt Satversmes noteiktajā kārtībā. Bet tie jau atkal ir tie labie zvērestlauzēji, par tiem jau parakstu vākšana nav jātaisa.
Te nu esam atpakaļ pie sākuma jautājuma – kā vairāk šajā zvērestlaužu izķeršanas parakstvākšanā, stulbuma vai divkosības? Manuprāt, abu pietiek pārpārēm.
Bet skaistais baltais kreisās rokas apsējs paģēr, lai beigtu šo izvirdumu ar kaut ko gaišu. Un šajā stulbuma un divkosības gadatirgū tāds pozitīvs aspekts man ir redzams. Proti, spoži pierādās, ka visas šīs parakstu vākšanas ir dunduku, ākstu, liekuļu un stulbeņu ganības. Un lai viņi tur ņemas. Kā baltas tautumeitas, sava pašpasludinātā tikuma un bezizmēra divkosības apstarotas.