Baltijas valstīs ir nepieciešams ASV karaspēks, lai novērstu Krievijas iebrukumu, uzskata ārpolitikas eksperts un bijušais ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Zbigņevs Bžezinskis.
“Vienā dienā – un es domāju burtiski vienu dienu – viņš vienkārši ieņems Rīgu un Tallinu . . . Tas viņam prasīs burtiski vienu dienu. Nav nekādas iespējas, ka viņi (Baltijas valstis) spētu pretoties,” ASV Senāta bruņoto spēku komitejas sēdē pauda bažas Bžezinskis.
“Un tad mēs teiksim – cik šausmīgi, cik šokējoši, cik briesmīgi. Bet mēs, protams, neko nevarēsim darīt,” neriskējot ar potenciālu kodolkonfliktu,” brīdina ārpolitikas eksperts, pieļaujot, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins var mēģināt ieņemt Baltijas valstis zibenīgā operācijā, kura pārsteigtu NATO nesagatavotu.
ASV un to sabiedrotajiem vajadzētu izvietot karaspēku Baltijā, lai atturētu Krieviju no iespējama iebrukuma šajās valstīs, uzskata bijušais ASV prezidenta padomnieks.
ASV ir jāliek Krievijai skaidri saprast, ka tai būs darīšana ar ASV bruņotajiem spēkiem, ja tā mēģinās iebrukt Baltijas valstīs, sacīja Bžezinskis.
“Es uzskatu, ka atturēšanai ir jābūt ar jēgu. Tā nevar būt bezzobaina. Un tai ir jārada situācija, kurā kādam, kas plānotu šādu darbību, nebūtu citas izvēles, kā vien rēķināties ar pretestību,” teica eksperts.
Viņš sacīja, ka “ieteiktu iepriekš izvietot kādus spēkus” šajās valstīs tādā veidā, kas nebūtu provokatīvs, un paskaidroja, ka, piemēram, “amerikāņu rota Igaunijā negrasītos iebrukt Krievijā”.
“Viņš [Putins] zinās – ja iebruks Igaunijā, tad sastaps tur amerikāņu karavīrus. Vēl labāk – arī vāciešus, frančus un, protams, britus,” teica Bžezinskis.
ASV ir nosūtījušas karavīrus uz Baltiju, Poliju un citām sabiedrotajām valstīm Austrumeiropā, lai ar savu piedalīšanos militārās mācībās šajās valstīs mazinātu to satraukumu laikā, kad notiek Krievijas iebrukums Ukrainā. Tomēr ASV amatpersonas vēl nav ierosinājušas pastāvīgi dislocēt papildu ASV spēkus Baltijas valstīs.
Bžezinskis bija ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džimija Kārtera prezidentūras laikā no 1977. līdz 1981.gadam. Tagad viņš ir mācībspēks Džona Hopkinsa Universitātes Starptautisko pētījumu skolā.