Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības vājais punkts, un tāpēc Krievijas prezidentam tās ir liels kārdinājums, intervijā Latvijas Radio norāda drošības eksperte, Vācijas ārpolitikas padomes pētniece Jana Puljerīni.
Eksperte atzīst, ka pēc Krievijas rīcības Ukrainā Baltijas valstis aizvien nevar justies droši. “Man žēl, ka tā jāsaka, bet domāju, ka Baltijas valstis nevar justies droši. Es uzskatu, ka Baltijas valstis ir NATO un Eiropas Savienības vājais punkts,” atzīst Puljerīni.
Viņasprāt, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam Baltijas valstis ir liels kārdinājums: “Varbūt pat nevis uzbrukt Baltijas valstīm. Bet, kā es teicu, Baltijas valstis ir Eiropas Savienības un NATO vājais punkts.”
“Tas, ko es domāju – Baltija ir perfekta vieta Krievijai vai nu hibrīda vai konvencionālam uzbrukumam,” saka Puljerīni.
“Tajā pašā laikā es domāju, ka Krievijas valdība ļoti labi saprot, ka tas nozīmētu diskusijas par NATO 5.pantu un iespējamu karu. Tādēļ nedomāju, ka jums uzbruks kuru katru brīdi,” norāda drošības eksperte, tomēr piebilstot – Baltijas reģions ir zem spiediena.
Turklāt trūkst ciešas sadarbības starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Un arī izpratne par Krieviju tām ir atšķirīga: “Ziemeļvalstīs, piemēram, Norvēģija vēlas dialogu ar Krieviju. Bet Baltijas valstīm un Polijai ir atšķirīga pieeja Krievijai.”
Viņa mudina šī reģiona valstis sadarboties vairāk: “Ja paskatāmies uz Baltijas jūras valstīm, šeit ir arī milzīgs spēks. Tas ir ekonomiskais spēks – reģiona iekšzemes kopprodukts ir lielāks nekā Krievijas. Aiz jūsu muguras stāv NATO un Eiropas Savienība.”
Pilna Latvijas Radio intervija ar drošības eksperti Janu Puljerīni šeit.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: lsm.lv
Tādām …ežām vispār nevajadzētu ļaut publiski pļarkstēt. …ežām ir pieejama tikai …ežas vieta. Experte, ibio!