Vismaz katrs piektais krievu valodā runājošais Latvijas iedzīvotājs atbalstītu Latvijas pievienošanos Krievijai vai iestāšanos Eirāzijas muitas savienībā, puse ir noskaņota pret NATO un ASV, un vairākums neatbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, liecina vērienīgas aptaujas rezultāti, kas tika veikta pēc Latvijas valdības pasūtījuma, vēsta telekanāla TV3 raidījums „Nekā Personīga”.
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pasūtīt šādu aptauju un noskaidrot mūsu valstī dzīvojošo krievu noskaņojumu drīz pēc Krimas aneksijas. Aptaujas rezultāti netika publicēti.
Ģeopolitika: par Krieviju pret Ukrainu
Vairāk nekā pusei aptaujāto ir pozitīvas atmiņas par dzīvi PSRS, un ceturtā daļa respodentu šodien būtu gatavi balsot par tās atjaunošanu. 20-30% atbalstītu Latvijas pievienošanos Krievijai vai Eirāzijas Muitas savienībai. Turklāt, katrs piektais no tiem, kuri sniedza šādu atbildi, ir ieguvuši Latvijas pilsonību.
Konfliktā starp Ukrainu un Krieviju lielākā daļa krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju ir Krievijas pusē. Ukrainu atbalsta tikai 15% aptaujāto. Pārliecinošs vairākums respondentu norādīja, ka Krievijas mediji sniedz patiesu informāciju par notikumiem Ukrainā.
Galvenais ļaunuma iemiesojums, pēc aptaujāto domām, ir ASV un NATO – pret tiem ir noskaņoti attiecīgi 54% un 52% respondentu. 66% iedzīvotāju nobalsotu pret NATO karaspēka izvietošanu Latvijā. Tikai 16% aptaujāto atbalstīja Rietumvalstu sankcijas pret konkrētām Krievijas amatpersonām, ekonomiskās sankcijas atbalsta 10% aptaujāto.
Vai krievi karotu par Latviju?
Tikai 7% aptaujāto krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju ir norādījuši, ka bruņota konflikta gadījumā viņi būtu gatavi ņemt rokās ieroci un aizstāvēt valsti. Katrs piektais atzīst, ka varētu pieņemt šādu lēmumu, vairāk nekā puse atbildējusi negatīvi vai konkrētu atbildi nesniedza. “Tā ir socioloģija. Jāvērtē pēc dažādām vecuma grupām, un tikai tad var noteikt reālo situāciju”, – raidījumā „Nekā personīga” teica aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, pieņemot, ka starp tiem, kas tiešām varētu ņemt rokās ieroci, procents būs lielāks.
Krievijas mediju paziņojumiem par fašisma atdzimšanu Latvijā piekrīt 36% respondentu, puse aptaujāto tam nav piekritusi.
Autoritātes: Ušakovs un Putins
Aptaujā noskaidrojās arī Latvijas iedzīvotāju attieksme pret konkrētu politiķu un amatpersonu darbību. TV3 atzīmē, ka Latvijas krievu vidū nav lielas autoritātes politiskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko un Eiroparlamenta deputātei Tatjanai Ždanokai. Pārliecinoši līderi ir Rīgas mērs Nils Ušakovs (88%), Krievijas prezidents Vladimirs Putins (71%), metropolīts Aleksandrs un patriarhs Kirils (68%), kā arī EP deputāts Andrejs Mamikins (66%), Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko (64%). Latvijas valsts prezidenta Andra Bērziņa autoritāti atzīst 60% respondentu, Saeimas deputātes Ingunas Sudrabas – 58%.
Visvairāk negatīvas sajūtas krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vidū izraisa ASV prezidents Baraks Obama. Otrajā vietā – “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa (56%), kurai seko Krievijas valsts Domes deputāts Vladimirs Žirinovskis (55%), bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga (47%), eirokomisārs Valdis Dombrovskis (V) un politiskais aktīvists Vladimirs Lindermans (abi – 46%).