Kas nogalināja Mārtiņu Bunkus? Versijas

Jurģis Liepnieks

Skaidrs, mēs šodien varam nezināt atbildi uz šo jautājumu un aplūkot vienīgi versijas.

Versiju ir daudz, sākot ar privāto dzīvi un to, ka Bunkus slepkavību pasūtījis kāds greizsirdīgs vīrs, kura sievai it kā esot bijušas romantiskas attiecības ar Mārtiņu, un beidzot ar dažādiem vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, kas palikuši neapmierināti pēc Trasta komercbankas likvidācijas, nesaņēmuši visu naudu un tagad atriebušies. Tiek pat minēti uzvārdi un dažādas Aizkaukāza valstis, no kurienes šī atriebība varētu būt nākusi.

Tāpat kādu brīdi figurēja versija, ka notikusi rēķinu kārtošana starp vietējiem maksātnespējas administratoru grupējumiem. Nekādu faktoloģisku apstiprinājumu nav nedz mītiskajām Bunkus mīļākajām ar supergreizsirdīgajiem vīriem, nedz arī kādiem Aizkaukāza ļaunajiem. Par pēdējiem es apjautājos dažiem Latvijā ļoti ietekmīgiem attiecīgā reģiona pārstāvjiem, kas būtu bijuši pirmie, pie kuriem problēmu gadījumā pēc palīdzības vērstos šī reģiona cilvēki. Viņi šo versiju noraida un viņiem noteikti var ticēt tik nopietnos jautājumos.

Tas viss man liek domāt, ka versijas par mīļākajām un nez kādiem tur kaukāziešiem ir tikai informatīvs piesegs, kas gluži vai piederētos tik profesionāli un tik augstā līmenī izpildītai slepkavībai. Es esmu ticies arī ar Bunkus ģimenes pārstāvjiem. Arī viņi pēc rūpīgas iedziļināšanās visā pieejamajā informācijā kategoriski noraida šīs versijas.

Tas savukārt noved mūs pie versijas, uz kuru 28. oktobrī norādīja raidījums “Nekā personīga”.

Pirms to iztirzāt, pieminēšu vienu atsevišķu faktoru, kas, manuprāt, ir jāņem vērā. Vairāki eksperti, ar kuriem es esmu runājis par šo slepkavību, ir vienisprātis par vienu – Mārtiņš Bunkus tika noslepkavots īpaši demonstratīvā veidā. Gaišā dienas laikā, dažus metrus no aktīva puķu tirdziņa un tik tuvu Valsts policijas galvenajai ēkai, ka, ja gribētu vēl tuvāk, būtu jābrauc policijas pagalmā. Braucošā mērķī, šaujot no Kalašņikova automāta, tika precīzi raidīti vairāki šāvieni, bet paši slepkavas izgaisa tā, ka policijas rīcībā nav pilnīgi nekādu pavedienu – nedz fotorobota, nedz pirkstu nospiedumu, nedz DNS materiāla, nedz informācijas par to, ar kādu mašīnu noziedznieki atstāja nozieguma vietu un/vai Latviju pēc tam, kad bija sadedzinājuši to automašīnu, kuru izmantoja noziegumam. Slepkavības pasūtītāji un izpildītāji ne tikai nav centušies nomaskēt slepkavību kā laupīšanas mēģinājumu, nejaušu konfliktu nakts stundā, kas beidzies ar nazi vēderā vai kā tamlīdzīgi, bet uzkrītoši nav gājuši vieglākos ceļus, izvēloties kādu nomaļu vietu un laiku. Viņi demonstratīvi ir pakļāvuši sevi riskam, ka tuvumā pēkšņi tieši nelaikā uzradīsies kāds policijas auto vai policists privātā, kas nebūtu nekas īpašs, ņemot vērā, ka tieši tuvumā esošajā Valsts policijas galvenajā ēkā un tai pieguļošajās ēkās vien strādā teju pustūkstotis policistu. Nemaz nerunājot par to, cik policistu dienas laikā ierodas un dodas prom no Valsts policijas galvenās ēkas tieši pa šīm pieguļošajām ielām.

Eksperti ir vienisprātis, ka Mārtiņa Bunkus slepkavība ir speciāli izdarīta šādā vietā, lai skaidri nodotu vēstījumu par to, kādas iespējas ir slepkavības organizētāju un pasūtītāju rīcībā, cik ļoti viegli viņiem ir īstenot šādu slepkavību Latvijas policijas acu priekšā un uz ko viņi ir gatavi iet, lai sasniegtu savus mērķus. Jautājums ir – kam gan slepkavības pasūtītāji vēlējās nodot šo vēstījumu? Kāda varētu būt vajadzība kādam nodot šādu vēstījumu? Kuru gan vajadzēja pārliecināt un iebiedēt, un kurš vispār varētu saprast kontekstu šādam vēstījumam? Tāpat ir svarīgi, kādas darbības būtu jāpārtrauc, vai tieši otrādi – jāveic vēstījuma saņēmējiem?

No raidījuma “Nekā personīga” apkopotās informācijas skaidri izriet, ka visi Mārtiņa Bunkus pūliņi pēdējo mēnešu laikā pirms nāves bija vērsti tikai uz vienu – nepieļaut ABLV bankas akcionāru lobēto bankas pašlikvidācijas procesu, bet likvidēt banku ar ārēju likvidatoru spēkiem. Kā mēs tagad zinām, lai nepieļautu bankas pašlikvidāciju, Mārtiņš Bunkus aktīvi sadarbojās ar ASV valdības pārstāvjiem. Ir zināms par viņa kontaktiem ar ASV vēstniecības pārstāvjiem, vizītēm Vašingtonā, pat prominenta ASV lobista noalgošana.

Vēršanās pie ASV valdības pārstāvjiem no Bunkus interešu viedokļa ir saprotama, jo tieši ASV valdība bija tā, kas atklāja visai pasaulei, kas patiesībā ir ABLV bizness. Tieši ASV uzlika sankcijas šai bankai, pasludinot ABLV par draudu, un tieši FinCen paziņojuma dēļ banka sabruka.

Visai loģiski bija pieņemt, ka tas nekādā veidā nebūtu pareizi, ka cilvēkiem, kuri naudas atmazgāšanu  padarījuši par ABLV bankas biznesa centrālo balstu ( FinCEN has reasonable grounds to believe that ABLV executives, shareholders, and employees have institutionalized money laundering as a pillar of the bank’s business practices), tiktu ļauts sakopt savas darbības sekas un noslēpt pēdas pēc bankas darbības pārtraukšanas un bankas likvidācija būtu jāuztic kādam citam. Piemēram, Mārtiņa Bunkus piedāvātajai starptautiskajai likvidatoru komandai.

Ņemot vērā, ka Latvijas atbildīgās institūcijas pieļāva domu uzticēt pašiem naudas atmazgātājiem arī  tālāko bankas likvidācijas procesu organizāciju, Bunkus meklēja kontaktus ar Amerikas valdības pārstāvjiem, lai pievērstu uzmanību šai situācijai un meklētu atbalstu starptautisko likvidatoru komandas idejai.

Tā acīmredzot bija viņa liktenīgā kļūda. Kāds patiešām nobijās, ka šādas Mārtiņa Bunkus darbības varētu rezultēties ar panākumiem, un ideja par ABLV pašlikvidāciju, kuru organizē paši naudas atmazgātāji, tiks noraidīta.

Nav nekādu šaubu, ka šis jautājums, par kuru tieši tobrīd tika lemts, varēja tikt izlemts abējādi. Lobēšanā un spiediena izdarīšanā uz lēmējiem bija iesaistīti no vienas puses gan politiķi, bijušie un esošie oligarhi, gan citi vietējie lietu sakārtotāji. Skaidrs, ka nauda vispār nebija problēma. Un no otras puses Bunkus nolīgtie ASV lobisti, kā arī, visticamāk, savu viedokli izteica arī oficiālas ASV amatpersonas.  Bija jāpieņem lēmums.

Kā teicis slavenais gangsteris Als Kapone, ar laipnu vārdu var panākt daudz, bet ar laipnu vārdu un pistoli var panākt daudz vairāk. Tā ir fundamentāla dzīves patiesība, kuru apstiprinās jebkurš psihologs. Jo lielāka ir pozitīvās un negatīvās motivācijas šķēre, jo vieglāk cilvēkam izšķirties. Proti, ja tev piedāvā izvēli paņemt  divus miljonus kukuli, vai arī es iešaušu tev ceļgalā, tu nešaubīgi paņemsi kukuli. Acīmredzot kāds izlēma, ka ir jāpalīdz dažām Latvijas amatpersonām pieņemt pareizo lēmumu un jānosūta skaidrs vēstījums, lai nerodas pārpratumi par iesaistīto pušu nodomiem, apņēmību un iespējām.

Trīspadsmit dienas pēc Mārtiņa Bunkus nāves, kas tehniski ir pats ātrākais laiks, kādā faktiski to bija iespējams sagatavot, ABLV akcionāri saņēma sev labvēlīgo lēmumu par bankas likvidāciju.

Skaidrs, ka viss izklāstītais ir tikai versija. Bet teikšu atklāti, man paliek neomulīgi no tā, cik baisi ticama tā ir.

 

Autors: Jurģis Liepnieks

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

21 Komentāri on "Kas nogalināja Mārtiņu Bunkus? Versijas"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
no malas
no malas

Man gan šķiet ļoti vāja argumentācija šim scenārijam – kāda jēga šaut nost lividatoru, ja ar to tieši tāpat (2m vs lode celī) var visu sarunāt.
Slepkavošana gandrīz vienmēr ir neefektīvākais risinājums.

Livs
Livs

Puika saorganizeja bankai problēmas, banka likvidēja problemu.
Jautājums, tikai kāpēc drošības policija nav paņēmusi pie dziesmas pārējos no Latvijas valdības un fuktuka, kas uz kaut kāda amerikāņa lobētas, no bunkusa iegūtās informācijas pamata stedza aizklopēt 3 lielāko Latvijas banku

Neo
Neo

Nav svarīgi, kas bija Bunkus, svarīgi, ka viņu tie vai citi novāca un tas nav pareizi, lai kas viņš būtu. Ja viņu novāca par to, ka viņš sadarbojās ar USA, nu tad ir jāizdara secinājumi, kas valda Latvijā. Gan jau, ka USA nebija priecīgi par pašlikvidāciju, bet aptina ap pirkstu visus, izgudroja kaut kādu acu apmulķošanas shēmu, ka it kā kontroles dienests arī algos auditoru, taču tas ir pavisam kas cits, nekā kontrolēta vai tiesas vadīta likvidācija.

wpDiscuz