Ja transportlīdzekļa vadītāju aptur Ceļu policija

ceļu policija

Lielākā daļa no mums ir piedzīvojuši brīdi, kad transportlīdzekļa vadītāju aptur Ceļu policija.  Nav iespējams iepriekš zināt, kā beigsies saruna, taču, lai viss tās ietvaros notiekošais noritētu korekti, vislabākā garantija ir zināt un ievērot abu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus. Kas šādā situācijā jāatceras, LVportals skaidrojis Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

 

  • CP ir aizliegts apturēt automašīnas vietās, kur tas rada bīstamību satiksmes drošībai.
  • Policistam ir jāpamato, kāpēc transportlīdzeklis apturēts.
  • Policistam ir pienākums pēc autovadītāja lūguma identificēt sevi, uzrādot dienesta apliecību.
  • Policistam ir tiesības pielietot spēku, lai pārtrauktu pretošanos viņa likumīgajām prasībām.
  • Sūdzību par policijas darbinieka rīcību vai lēmumu var iesniegt 10 darba dienu laikā.

 

Kādos gadījumos CP ir tiesības apturēt transportlīdzekli?

Likumā “Par policiju” minēti trīs gadījumi, kad policists drīkst apturēt transportlīdzekli:

  • ja ar Valsts policijas vai reģionālās policijas pārvaldes priekšnieka parakstītu rīkojumu tiek organizētas iepriekš plānotas masveida autovadītāju pārbaudes;
  • ja radušās pamatotas aizdomas par pārkāpumu ceļu satiksmē;
  • veicot autopārvadājumu kontroli.

Praksē var būt gadījumi, kad autovadītājam šķiet, ka viņš apturēts nepamatoti, taču nav izslēgts, ka CP darbiniekam bijis pamats uzskatīt, ka noticis satiksmes noteikumu pārkāpums vai autovadītājs brauc nepārliecinoši, piemēram, vada auto reibumā, nav ieguvis tiesības, viņu piemeklējušas veselības problēmas. Tāpat CP darbinieks rīkosies, ja neredzēs automobiļa priekšējā logā tehniskās apskates uzlīmi. Taču policistam jebkurā gadījumā ir jāspēj pamatot, kāpēc transportlīdzeklis apturēts, skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

 

Kādās vietās un apstākļos CP ir liegts apturēt transportlīdzekļus?

Saskaņā ar noteikumiem “Dienesta pienākumu izpildes organizācija un kontrole sabiedriskās kārtības nodrošināšanas un satiksmes uzraudzības jomā” CP darbiniekam nav ļauts transportlīdzekļus apturēt vietās, kur tiem aizliegts apstāties un stāvēt, ceļa posmos ar ierobežotu redzamību, pirms pagrieziena, ceļa garenprofila lūzuma vietās, krustojumu robežās un citās vietās, kur tas apdraud satiksmes drošību. CP darbiniekam ir aizliegts apturēt transportlīdzekli no pretējās kustības joslas, ja ceļam ir divas vai vairāk braukšanas joslas vienā virzienā. Izņēmums ir gadījums, ja autovadītājs ar savām darbībām apdraud satiksmes drošību.

“Transportlīdzekļa vadītājam ir tiesības uzzināt viņa vadītā transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu, kā arī tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura to apstādinājusi.”

Aizliegts apstādināt transportlīdzekļus, kuriem braukšanas laikā ir ieslēgti speciālie gaismas un skaņas signāli (operatīvos transportlīdzekļus), izņemot gadījumus, kad ir informācija par šo transportlīdzekļu nolaupīšanu vai izmantošanu noziedzīgu nodarījumu veikšanā, ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu vai ir pamatotas aizdomas par transportlīdzekļa vadīšanu alkoholisko, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

 

Kā identificēt CP darbinieku?

Ceļu policijas darbiniekam jābūt apģērbtam ceļu policijas vestē ar gaismu atstarojošām joslām. Policista identitāti apliecina dienesta apliecība, kuru pēc autovadītāja lūguma tam ir pienākums uzrādīt.

 

Kā jārīkojas CP darbiniekam, apturot transportlīdzekli?

Pēc transportlīdzekļa apturēšanas policijas darbinieks nekavējoties pienāk pie transportlīdzekļa vadītāja, sasveicinās, izskaidro transportlīdzekļa apturēšanas iemeslu un pieprasa attiecīgā transportlīdzekļa vadīšanai nepieciešamos dokumentus. Pēc transportlīdzekļa vadītāja lūguma policists dara zināmu savu vārdu, uzvārdu, dienesta pakāpi un uzrāda dienesta apliecību. To paredz Ceļu satiksmes likuma 20. pants.

Kādus dokumentus CP darbinieks drīkst pieprasīt, vai tie obligāti nododami viņam rokās?

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem transportlīdzekļa vadītājam jābūt klāt šādiem dokumen­tiem:

  • vadītāja apliecība;
  • transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;
  • dokumenti, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem ceļu satiksmi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešami, lai vadītu attiecīgu transportlīdzekli (operatīvo transportlīdzekli vai tamlīdzīgu transportlīdzekli), pārvadātu attiecīgu kravu (bīstamu, liel­gabarīta, smagsvara un tamlīdzīgu kravu) vai pasažierus;
  • dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati.

Obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) polise autovadītājam vairs nav jāvadā līdzi un obligāti jāuzrāda; par tās esamību CP darbinieks pārliecinās viņam pieejamā datubāzē.

Ceļu satiksmes likuma 25. panta 1. daļa nosaka, ka CP darbiniekam uzrādāmie dokumenti “jāuzrāda pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku pieprasījuma”. Savukārt Ceļu satiksmes noteikumu 35. punkts  paredz, ka minētie dokumenti ” jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma”. Lai gan neviens no minētajiem normatīvajiem aktiem nemin dokumentu nodošanu policijas darbiniekam tieši rokās, “iedošana pārbaudei” uz to nepārprotami norāda. Tas nepieciešams, lai likumsargs varētu pārliecināties par dokumentu autentiskumu, pamato N. Krapsis, paužot nodomu tuvākajā laikā rosināt tādas normatīvo aktu izmaiņas, kas dokumentu nodošanu policijas darbiniekam tieši rokās padarītu pilnīgi nepārprotamu.

Kā jārīkojas CP darbiniekam, un kādas ir viņa tiesības satiksmes noteikumu pārkāpuma gadījumā?

Standarta situācijā, ja noticis satiksmes noteikumu pārkāpumus, CP un autovadītāja komunikācija notiek šādi: pēc pārkāpuma būtības paskaidrošanas autovadītājam, CP darbinieks dodas uz dienesta transportlīdzekli, tur sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu un ar to atgriežas pie autovadītāja, skaidro N. Krapsis. Taču nepastāv noteikta šādas komunikācijas kārtība; tā atkarīga no konkrētā gadījuma apstākļiem. Iespējams, lai precizētu kādas pārkāpuma detaļas, autovadītājs var tikt uzaicināts izkāpt no sava transportlīdzekļa un pienākt pie policijas auto vai iekāpt tajā. Tāpat CP darbiniekam ir tiesības pieprasīt izslēgt apturētā transportlīdzekļa dzinēju, kas, visticamāk, notiks gadījumā, ja likumsargam radīsies aizdomas, ka autovadītājs varētu nepakļauties viņa likumīgajām prasībām, mēģināt aizbēgt, ir reibuma stāvoklī, nespēj uzrādīt dokumentus u.tml.

“Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka minētie dokumenti „ jāiedod pārbaudei pēc policijas darbinieku, robežsargu vai muitas darbinieku (muitas zonā) pieprasījuma”.”

Policijas darbiniekam ar vadītāja piekrišanu noteiktos gadījumos, piemēram, pastāvot aizdomām par transportlīdzekļa izmantošanu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, narkotiku vai pretradaru ierīces (šādu ierīču lietošana Latvijā ir aizliegta un tās pakļautas konfiskācijai) klātbūtni transportlīdzeklī, ir tiesības to pārmeklēt. Ja autovadītājs tam nepiekrīt, CP darbinieks ir tiesīgs uz četrām stundām autovadītāju aizturēt un konfiskācijai nepieciešamās darbības veikt ar tiesneša vai prokurora sankciju, informē N. Krapsis.

 

Vai CP darbinieks drīkst lietot spēku?

Saskaņā ar likuma “Par policiju” 12. pantu policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus, ir tiesības “prasīt, lai personas pārtrauc likumpārkāpumus un citu rīcību, kura traucē policijas pilnvaru izpildi, kā arī pielietot pret likumpārkāpējiem paredzētos piespiedu līdzekļus”. Savukārt šī likuma 13. pants paredz: “Policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus (ķīmiskās vielas, priekšmetus vai mehānismus, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai, bet nav ieroči)”, lai “pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām”. Praksē šādus līdzekļus policistam var nākties piemērot gadījumos, kad autovadītājs uzbrūk, mēģina aizbēgt, ieslēdzas savā mašīnā un sarunas ceļā nav pārliecināms pakļauties policijas darbinieku likumīgām prasībām, skaidro N. Krapsis.

“Policijas darbiniekam ir tiesības lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus”, lai „pārtrauktu ļaunprātīgu nepakļaušanos likumīgām prasībām.”

Par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. pantu uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit eiro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Kādos gadījumos CP darbiniekam ir tiesības evakuēt (aizbraukt) apturēto transportlīdzekli uz stāvvietu?

Saskaņā ar APK 257. pantu par mantu un dokumentu izņemšanu un uzglabāšanu, ja tie bijuši pārkāpuma priekšmets vai tā izdarīšanas rīks, un Ceļu policijas darba organizēšanas instrukciju policijas darbiniekam ir tiesības izņemt un novietot transportlīdzekli speciālā maksas auto stāvvietā (nogādāt vēlams ar specializētu auto evakuatoru) šādos gadījumos:

  • ja transportlīdzekļa vadītājam ir konstatēta alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekme;
  • ja transportlīdzekļa vadītājs nav ieguvis vai viņam atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;
  • ja nav iespējams noskaidrot transportlīdzekļa piederību.

Pirmajos divos no minētajiem gadījumiem transportlīdzekli neizņem, ja ar transportlīdzekļa vadītāja piekrišanu (pilnvarojumu) transportlīdzekli nodod glabāšanā citai klātesošai personai.

Ceļu policijas darbinieks izņemtos transportlīdzekļus novieto auto stāvvietās, ar kurām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā policijas pārvaldes priekšnieks ir noslēdzis attiecīgu līgumu. Paziņojumu par transportlīdzekļa izņemšanu un novietošanu speciālajā maksas auto stāvvietā transportlīdzekļa reģistrētajam īpašniekam vai lietotājam nosūta 24 stundu laikā.

 

Kāda ir CP darbinieka rīcības vai lēmuma pārsūdzības kārtība?

Sūdzību par policijas darbinieka rīcību vai lēmumu 10 darba dienu laikā kopš tā pieņemšanas var iesniegt policijas iestādes vadībai, kurai policijas darbinieks ir tieši pakļauts. Ja sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar atbildi, mēneša laikā to var pārsūdzēt augstākā policijas iestādē – Valsts policijā, Iekšlietu ministrijā vai prokuratūrā. Informācijai par pārsūdzības iespējām jābūt norādītai pārkāpuma protokolā.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Avots: LVportals

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

4 Komentāri on "Ja transportlīdzekļa vadītāju aptur Ceļu policija"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
Maaris Zanders
Maaris Zanders

Es parasti pajautāju policistam, vai viņš ir no laukiem,
Ja viņš to apstiprina,
Es neapstajos.

xxx
xxx

Lasu un man rodās jautājums .
Pirms neilga laika bija gadījums kas sakarā ar braukšanu reibumā tika evakuēts automobīlis , lai arī tas notika pie mājas un bija kam to nodot .
Kad tika iebilsts , tika paskaidrots ka esot obligāti jāevakuē . Tika zvanīts uz policijas telefonu un arī tur tika paskaidrots ka jāevakuē ir obligāti . Tad kurš te tagad melo ?

xxx
xxx

latvietis parastais

wpDiscuz