Drošības policija notvērusi spiegu

Lato Lapsa ievieš kārtību

… kurš pamatīgi pētījis trepes.

Skrejlapas un divi karogi kā “līdz galam neizdarīta terorakta” vienīgie ieroči, armijas bāzes sētas pārkāpšanas fiksēšana kā spiegošana un būvniecības preču lielveikala sortimenta, “tai skaitā kātu” un trepju apskate kā līdzdalība terora akta gatavošanā un spiegošanā, – šie ir pilnīgi nopietni domāti formulējumi Drošības policijas pēdējos gados pirmajā un vienīgajā kriminālprocesā, kurās figurējošās personas tiek oficiāli turētas aizdomās vienlaikus par terorismu un spiegošanu.

Par ilgi gaidītajiem spiegiem – ļoti atturīgi

LR Drošības policija visā tās pastāvēšanas vēsturē nekad nav spējusi notvert un “parādīt” nevienu ārvalstu spiegu, un arī tad, kad trīs Krievijas nacionālboļševiku partijas biedri 2000. gada 17. novembrī, uzrādījuši liftniekam granātas maketu, uz divām stundām bija iebarikādējušies Pēterbaznīcas tornī un pēc tam labprātīgi padevušies policijai, Augstākās tiesas Senāts nepiekrita Drošības policijas uzstājīgajai versijai par viņu vainošanu terorismā.

Taču nu Drošības policija izmeklē pašas sāktu kriminālprocesu, kurā vienlaikus minēts gan terorisms, gan spiegošana. Tajā figurē divi Krievijas pilsoņi – jau pieminētās nacionālboļševiku partijas pēcteces Cita Krievija pārstāvji, kuri 10. jūnijā pārkāpa pār Ādažu militārās bāzes žogu un tur nekavējoties tika zemessargu aizturēti, kā arī odiozais Vladimirs Lindermans. Pirmos divus Drošības policija oficiāli tur aizdomās par terorismu un spiegošanu, bet Lindermanu – par līdzdalību un atbalstīšanu šajos noziegumos.

Drošības policija, kas kopš tās jaunā priekšnieka Normunda Mežvieta stāšanās amatā bieži izplata paziņojumus medijiem, norādot uz “riskiem” un izsakot “pieļāvumus”, saistībā ar šo lietu oficiālos komentāros ir bijusi ārkārtīgi atturīga. Arī uz virkni detalizētu jautājumu, ko saistībā ar likumdošanas aspektiem šī kriminālprocesa kontekstā tai nule uzdeva Diena, bija tikai viena īsa, anonīma atbilde: “Ņemot vērā, ka šī pirmstiesas izmeklēšana turpinās, tās interesēs Drošības policija plašākus komentārus patlaban nesniegs.”

Panti par spiegošanu un terorismu

Šī atturīguma iemesli kļūst skaidrāki, iepazīstoties ar no plašākas sabiedrības rūpīgi slēptiem Drošības policijas dokumentiem – lēmumiem par Krievijas pilsoņu Aleksandra Kurkina un Andreja Popko, kā arī Latvijas pilsoņa V. Lindermana atzīšanu par aizdomās turētajiem (Krimināllikumā joprojām ir formulējums “aizdomās turētais”, nevis “aizdomās turamais) pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Šo pantu vidū nopietnākie ir divi: par spiegošanu, kas Krimināllikuma izpratnē ir “neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm”, var piespriest pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem, bet par terorismu – mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no 8 līdz 20 gadiem.

Likumdevējs arī ir noteicis, kas ir terorisms: par terorismu uzskata “spridzināšanu, dedzināšanu, kodolķīmisko, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču lietošanu, masveida saindēšanu, epidēmiju, epizootiju izplatīšanu, personas nolaupīšanu, ķīlnieku sagrābšanu, gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļu sagrābšanu vai citādas darbības, ja tās veiktas nolūkā iebiedēt iedzīvotājus vai piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautiskas organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskas organizācijas interesēm” – tātad virkni dažādu vardarbīgu rīcību.

Terorisms bez vardarbības un “pazīmēm”

Taču Drošības policijas izmeklētājas lēmumā par aizdomās turētā statusa noteikšanu abiem Krievijas postnacionālboļševikiem velti meklēt uzskaitītus faktus vai pat norādes uz jebkādu vardarbīgu rīcību.

“Aleksandr Kurkin un Andrei Popko iekļuva militārā objekta, kurā ir ierobežota piekļuve, teritorijā un īstenoja pret NBS un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju vērstas darbības. (..) Lai arī minētajām personām neizdevās nokļūt starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norises vietā, to darbība radīja apdraudējuma risku (terora akta, kaitniecības un spiegošanas darbību veikšanas pazīmes) bāzē esošajiem NBS un NATO dalībvalstu karavīriem, turklāt Ādažu militārās bāzes teritorijā atrodas B kategorijas kritiskā infrastruktūra,” – tas ir viss, kas Drošības policijas pusotru lappusi garajā lēmumā minēts par iespējamo terorismu. Par konkrētām “darbībām” un “pazīmēm” dokumentā nav ne vārda.

Drošības policijas lēmumā gan pieminēts, ka Ādažu bāzei saskaņā ar Ministru kabineta “Noteikumiem par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu” ir noteikta 25 metru aizsargjosla, ko abi Krievijas pilsoņi pārkāpuši, taču pašos noteikumos minētās šajās aizsargjoslās aizliegtās darbības ir dzīvnieku turēšana, sapulču un piketu rīkošana, telšu celšana, ugunskuru kuršana, spēļu laukumu ierīkošana utml., – nekas no tā, ko paveica A. Kurkins un A. Popko.

Spiegošanas “pārrakstīšana” uz palikušajiem

Tomēr krietni īpatnāki no loģikas un veselā saprāta viedokļa var šķist lēmumā minētie argumenti saistībā ar spiegošanu. Kā zināms, abu Krievijas pilsoņu pārrāpšanos pār Ādažu bāzes žogu filmēja viņu kompanjons Konstantīns Makarovs, kuru Drošības policijas darbinieki pēc tam “nogulēja” tāpat kā pašu šīs akcijas plānošanu, – viņš netraucēti pameta Latviju un pēc tam arī Eiropas Savienības teritoriju.

Tieši K. Makarovs tad arī, kā teikts Drošības policijas lēmumā, “iegūtās fotogrāfijas nodeva saviem Nacionālboļševiku partijas biedriem, kuri tās publicēja politiskās partijas Другая Россия mājaslapā”.

To, ka pārrāpšanos pār žogu fiksēja tā arī nenotvertais Krievijas pilsonis, Drošības policija oficiāli atzīst vairākkārt, lēmumos norādot, ka “Aleksandr Kurkin un Andrei Popko veikto darbību dokumentēšana un publicēšana interneta vidē, kas pieejama neskaitāmam daudzumam pasaules iedzīvotāju, uzskatāma par spiegošanu”.

Taču, tā kā K. Makarovs nav bijis sasniedzams, Drošības policija ir spiegošanu “pierakstījusi” abiem notvertajiem, kuri patiesībā nekādu dokumentēšanu, par pēcāku piekļuvi internetam nemaz nerunājot, nebija veikuši, bet tikai iekļuvuši militārās bāzes teritorijā, “radot apdraudējuma risku”.

“Aleksandr Kurkin un Andrei Popko, iekļūstot Ādažu militārajā bāzē, kas uzskatama par militāru objektu, un šīs darbības dokumentējot, ir veikuši neizpaužamu ziņu iegūšanu, iespējams, ārvalstu specdienestu uzdevumā un tās nodevuši, publiskojot internetā, tādējādi iepazīstinot attiecīgās ārvalstu dienestu struktūrvienības ar iegūto informāciju. Šādu ziņu nonākšana citu valstu specdienestu rīcībā var kaitēt Latvijas Republikas un NATO interesēm, kā arī starptautisko militāro mācību Sabre Strike 2015 norisei,” lēmumā argumentē Drošības policija.

Vēroja žogu, kātus un trepes

Tomēr īpaši saistošs ir lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam, kurš tiek turēts aizdomās pēc veseliem četriem Krimināllikuma pantiem kā nozieguma (terorisma un spiegošanas) mēģinājuma atbalstītājs – “persona, kas apzināti veicinājusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, dodot padomus, norādījumus, līdzekļus vai novēršot šķēršļus tā izdarīšanai, kā arī persona, kas iepriekš apsolījusi noslēpt noziedzīga nodarījuma izdarītāju vai līdzdalībnieku, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīkus un līdzekļus, noziedzīga nodarījuma pēdas vai noziedzīgā kārtā iegūtos priekšmetus vai arī iepriekš apsolījusi iegādāties vai realizēt šādus priekšmetus”.

Saskaņā ar Drošības policijas lēmumiem V. Lindermana līdzdalība vispirms jau izpaudusies apstāklī, ka viņš jūnija sākumā veselas divas reizes ar satiksmes autobusu ieradies Kadagā un vienā no šiem braucieniem ir ticis “pamanīts jau autobusa galapunktā”, kur “slēpjoties vēroja Ādažu militārās bāzes žogu”. No tā Drošības policija izdarījusi secinājumu – skaidrs, ka “V. Lindermans, atrodoties Kadagā, izpētīja apkārtni un vietu, kur, kad un kā labāk izdarīt noziegumu, un šo informāciju nodeva A. Kurkin, A. Popko un K. Makarov”.

Drošības policijas pārliecību par V. Lindermana aktīvo līdzdalību nozieguma gatavošanā vēl nostiprinājusi viņa vizīte būvniecības preču veikalā. “2015.gada 05.jūnijā V. Lindermans ieradās Tirdzniecības namā Kurši, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 301. Veikalā viņš uzturējās apmēram 20 minūtes, nesteidzīgi apskatot preces, t.sk., kātus. Ienākot veikalā un izejot no tā, V. Lindermans kārtīgi apskatīja pie ieejas durvīm esošās trepes, kā arī ilgu laiku pavadīja pie stenda/plaukta, kur izliktas pārdošanai trepes,” teikts Drošības policijas lēmumā.

Šī “izlūkošana” Drošības policijas ieskatā bijusi neatsverama un būtiska nozieguma sagatavošanā, jo “šajā pašā veikalā 08. jūnijā ieradās A. Kurkin un K. Makarov, kuri bez vilcināšanās, jau iepriekš uzzinot no V. Lindermana, kur atrodas nepieciešamās preces, izstaigāja veikalu un iegādājās, t.sk., kātu un trepes, ko iepriekš bija noskatījis (ilgstoši pētījis) V. Lindermans”.

Vairāk faktu Drošības policijas lēmumā nav, taču ar trepju un kātu pētīšanu veikalā un diviem braucieniem uz Kadagu un skatīšanos uz žogu (to pat nefotografējot un nefilmējot) ir pieticis, lai tiktu pieņemts lēmums par aizdomās turētā statusa piešķiršanu V. Lindermanam un arī viņa aizturēšanu. Tiesa, atšķirībā no abiem Krievijas pilsoņiem viņam apcietinājumu uz šo faktu pamata nav mēģināts noteikt.

“Kā ar skrejlapām var iebiedēt sabiedrību?”

Pati Drošības policija un arī tās priekšnieks N. Mežviets, kā jau minēts, šajā gadījumā no jebkādiem komentāriem atsakās. Arī aizdomās turēto advokāti, kas ir iesnieguši prokuratūrai iebildumus pret Drošības policijas lēmumiem, pagaidām plašākus komentārus nesniedz. Savukārt lietā iesaistītu tiesību ekspertu viedokļi ir diezgan atšķirīgi.

Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins ir diplomātiski atturīgs: “Personu var atzīt par aizdomās turamo, ja ir iegūta informācija, kas norāda, ka, visticamāk, noziedzīgu nodarījumu izdarīja persona. Ja šis pieņēmums apstiprinās, personai uzrāda apsūdzību un viņa kļūst par apsūdzēto. Domāju, ka, pieņemot šos lēmumos, procesa virzītāja un lietas materiālos šāda informācija ir. Ja man būtu jāraksta šie lēmumi, es to darītu citādāk, precīzāk norādot un raksturojot noziedzīgus nodarījumus. Tomēr man nav pamata uzskatīt, ka pieņemtie lēmumi ir nepareizi.”

Advokāts Saulvedis Vārpiņš uz jautājumu, vai tas ir normāli, ka netiek pat mēģināts minēt, ar kādām konkrētām darbībām ir plānots veikt terora aktu un spiegošanu, atbild – tā vispār ir valstiska problēma: “Tā ir prakse. Tas nav nekas jauns. Pāris vārdos ir uzrakstīts, lai varētu vest uz tiesu par apcietinājuma piemērošanu. Reizēm mašīnā ved uz tiesu un apakšā pagrūž papīru par aizdomās turamo, jo apcietinājumu var piemērot tikai tam, kas atzīts par aizdomās turamo. Visus tas apmierina, un tas netiek mainīts, un pagaidām visas sūdzības par šo tēmu tiek noraidītas.”

Savukārt advokāts Dmitrijs Skačkovs izsaka līdzjūtību Drošības policijai, kurai “būs grūti ar šāda sastāva pierādīšanu”: “Kaut arī šie puiši man nav ideoloģiski tuvi, tomēr man jāsaka, ka tas, ko viņi ir izdarījuši, terorismam Krimināllikuma izpratnē neatbilst. Ir jāņem vērā, ka, inkriminējot terorismu, ir jāpierāda īpašs nolūks, it īpaši situācijā, kad izmeklēšana var mēģināt inkriminēt aizdomās turētajiem tikai pantā minētās “citādas darbības”, nevis to, kas pantā ir konkrēti norādīts. Proti, nolūku iebiedēt sabiedrību vai piespiest valsti – un arī šāda speciāla nolūka pierādīšana ir diezgan problemātiska. Kā var divi politiski aktīvisti ar skrejlapām iebiedēt sabiedrību vai piespiest valsti, tas ir jautājums…”

Viņam gan svarīgāk šķietot cits – “nejuridisks” aspekts: “Ja mēs runājam par šīs lietas sabiedriski politisko rezonansi, tad mūsu sabiedrībai nevajadzētu aiziet dubultmorālē. Tad, kad trīs meičas ielaužas svešā īpašumā – kristiešu templī Maskavā, tad tas, pēc dažu mūsu liberāļu domām, nav nekas, bet paskatīties uz trepēm veikalā ir baiss noziegums, kā izrādās…”

Jautājumi, uz kuriem atteicās atbildēt Drošības policija

1) DP šīs personas atzinusi par aizdomās turētajām spiegošanā, kas saskaņā ar Krimināllikumu ir “neizpaužamu ziņu nodošana, kā arī nolaupīšana vai vākšana ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā, lai šīs ziņas izmantotu pretēji Latvijas Republikas interesēm”. Paskaidrojiet – kādas tieši neizpaužamas ziņas varēja vākt persona, kas filmē, kā citas personas iekļūst militārā bāzē ar kāpņu palīdzību? Paskaidrojiet – kāpēc minētajos lēmumos nav minēts nekas par to, ka šī ziņu vākšana notikusi ārvalstu izlūkdienestu uzdevumā?

2) DP atzinusi šīs personas atzītas par aizdomās turētajām terorismā, kura sīks apraksts atrodams Krimināllikumā. Paskaidrojiet – kuras tieši no šīm darbībām veica vai gatavojās veikt minētās personas? Paskaidrojiet – kāpēc šīs darbības nav minētas minētajos lēmumos?

3) V. Lindermans atzīts par līdzdalīgu šajos noziedzīgajos nodarījumos, jo uzturējies tirdzniecības namā, kur apskatījis preces, tostarp trepes. Paskaidrojiet – kas tieši šajās darbībās liecina par līdzdalību spiegošanā un terorismā? Paskaidrojiet – vai pastāv priekšmetu saraksts, ko Latvijas pilsoņiem nebūtu vēlams aplūkot tirdzniecības centros, lai viņus neturētu aizdomās par spiegošanas un terorisma atbalstīšanu?

4) vienā no šiem lēmumiem minēts, ka Krievijas pilsoņi iekļuvuši Ādažu bāzē, kurai ar MK 27.06.2006. noteikumu Nr.508 Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu.” 2.29. punktu noteikta aizsargjosla. Paskaidrojiet – kuras no aizliegtajām darbībām minētajā aizsargjoslā veica minētās personas?

5) Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194. pants “Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana” nosaka: “Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās – iesaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro. Par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu – uzliek naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro.” Paskaidrojiet – kāpēc Drošības policija savos lēmumos attiecībā uz minētajām personām ir ignorējusi šo pantu?

 

Avots: Pietiek.com

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz