Norvēģijas lasis – masu iznīcināšanas ierocis (+video)

norvegijas-lasis-masu-iznicinasanas-ierocis-02

Vairākus mēnešus franču žurnālisti Nikolā Daniels un Luijs de Barbeiraks veica žurnālistisko izmeklēšanu – pētīja zivju industrijas aizkulises. Žurnālisti no Norvēģijas devās uz Vjetnamu, pabija Zviedrijā un Dānijā. Žurnālistiskās izmeklēšanas rezultāts – dokumentālā filma, kas atklāj šokējošus faktus par to, kādu cilvēces iznīcinošu „misiju” patiesībā veic Norvēģijas lasis. Filma atklāj faktus, kurus cenšas slēpt „zivju lobiji”.

Masu iznīcināšanas līdzeklis  – Norvēģijas lasis

Žurnālisti savu pētniecisko darbību sāka Norvēģijas rietumos, kur lauku apvidū ir daudz zivjaudzētavu. Šajās fermās laši tiek audzēti mākslīgā vidē. Žurnālisti tikās ar norvēģu aktīvistiem, ekologiem un Norvēģijas Dabas aizsardzības biedrības dibinātāju Kurtu Oddekalvu, kurš uzskata par ārkārtīgi satraucošu to, ko slēpj ūdens fjordos.

Kurts Oddekalvs jau sen ir pieteicis karu zivju fermām, kurās tiek ražoti Norvēģijas laši. Viņš atklāj šokējošus faktus par to, kā tās darbojas.

„Norvēģijā zivju rūpniecība ir katastrofālā stāvoklī. Zivju ir pārāk daudz: vienā tādā mazā fermā ir līdz pat diviem miljoniem zivju! Tās mēdz slimot, un šobrīd jau var to nosaukt par pandēmiju: lašveidīgo aizkuņģa dziedzera nekroze un infekciozā anēmija jau ir pārņēmusi visu Norvēģiju. Taču tas patērētājiem netiek atklāts” – stāsta Kurts.

Vides aktīvists jau vairāk nekā desmit gadus novēro lielākās zivju saimniecības un vāc pierādījumus. Kurtam ir videoieraksti, kuros redzams, kā zivju fermu strādnieki pievieno ūdenim speciālus neirotoksiskus pesticīdus.

„Strādnieki paši ir spiesti valkāt gāzmaskas un aizsargtērpus, lai paši neciestu no ķimikālijām, kuras pievieno ūdenim ar mērķi iznīdēt parazītus. Un to šajās fermās ir milzums. Norvēģijas lasis ir pilns ar ķimikālijām!  Cilvēki to nedrīkst lietot uzturā, šīs zivis ir indīgas”,  — brīdina Oddekalvs.

Kurts runā skarbu valodu: „Norvēģijas lasis ir pats toksiskākais produkts pasaulē”. Zivju rūpniecība Norvēģijas kasi papildina par 4 miljardiem dolāru gadā un ieņem otro vietu tūlīt aiz naftas.

Lai atklātu zivju fermu aizkulises, Kurts Oddekalvs izmanto kuģi, kas aprīkots ar spiegošanas aparatūru. „Zem zivju fermām jūras dibenu sedz 15 metrus biezs atkritumu slānis, kurā čum un mudž baktērijas. Tās ir zivju barības atliekas un atbiras no ķimikālijām, kas tiek pievienotas ūdenim zivjaudzētavās parazītu iznīcināšanai. Piesārņojuma līmenis ir ārkārtīgi augsts. Toksiskas vielas, zivju ekskrementi… Jūras dibens ir pilnībā iznīcināts, tas ir kā gāzes kamera. Metāna burbulīši un tā tālāk, bet pesticīdi ir identiski vielām, kas Pirmā pasaules kara laikā tika izmantotas gāzes uzbrukumos.”

Norvēģijas zvejnieku galvenā problēma — tā dēvētās zivju utis, kas, parazitējot uz zivju ķermeņiem, spēj tās nogalināt.  Zivju utis spēj pielāgoties, tāpēc zvejnieki pielieto pesticīdus, kuru pielietojums dod vislielāko efektu.

„Zivis tas iespaido pavisam nelāgi. Piemēram, 50% mencu mazuļu jau piedzimst ar mutāciju. Tie nespēj aizvērt muti. Tā ir gēnu mutācija, un tā izzūd tikai pēc astoņām paaudzēm. Ja cilvēks ieraudzīs tādu zivi, viņš, bez šaubām, to neēdīs. Taču, ja uz letes tā nonāk bez galvas, nevienam tas pat prātā neienāks”, — norāda vides aizstāvis.

Arī laši ir pakļauti mutācijai. Kurts demonstrē, kā, uzšķēržot svaigu lasi, tā gaļa izirst.

„Tā tam nav jābūt, zivs gaļai ir jābūt elastīgai. Kā zināms, savvaļas lasim ir 5–7% tauku, turpretī mākslīgi audzētajiem lašiem 15–34% tauku. Un tieši tauku slānī uzkrājas visas toksiskās vielas. Tātad, attiecīgi – šādas zivis ir pašas toksiskākās pasaulē”- uzsver Kurts.

lasis
Pa kreisi –  mākslīgi audzēts, pa labi – brīvā dabā audzis lasis

Savukārt franču toksikologs Žeroms Rūzens norāda, ka ekologa apgalvojumu patiesumu pierāda pētījumi.

„Jā, patiešām – mākslīgi audzētos lašos ir ārkārtīgi daudz toksīnu. Tie ir piecas reizes kaitīgāki un toksiskāki par jebkuriem citiem produktiem. Uzņemot tos ar pārtiku, cilvēks pats pakļauj sevi to iedarbības riskam. No toksīnu uzņemšanas ir jāizvairās,” brīdina Rūzens.

Satraukumam ir pamats, apstiprina arī Slow Food Riga prezidents, šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, jo Norvēģijas audzētavu lasī ir daudz toksīnu, īpaši laša taukos un uzturā tos nevajadzētu lietot. Šefpavārs Rītiņš savu viedokli pauda raidījumā Bez Tabu. Sižetu var noskatīties ŠEIT.

Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis gan mierina, ka viss ir kārtībā. Piemetinot, ka Baltijas jūrā zvejotos lašus tomēr nevajadzētu lietot uzturā. Tie esot pilni ar dioksīnu.

Norvēģijā lašu audzēšana ir otrs lielākais peļņas avots pēc naftas biznesa. Audzētavās tiekot darīt viss, lai lasis augtu pat divas reizes ātrāk, nekā savvaļā.

Piedāvājam noskatīties šo video. Filmas ilgums ir gandrīz stunda, un tajā ir patiešām šokējoši kadri.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

36 Komentāri on "Norvēģijas lasis – masu iznīcināšanas ierocis (+video)"

avatar
Kārtot pēc:   jaunākie | vecākie | populārākie
mj no Norveegijas
mj no Norveegijas

Nav saprotams kaadam nolukam shi filma veidota, jo filmaa redzamaa zivju audzeetava jau nemaz nav norveegijai tipiska, lashi paarsvaraa tiek audzeeti atklaatas juuras piekrastee nevis kaadaa fjorda kaktaa, varbuut tur audzee mazuljus. Visi, kas makskjereejushi Norvegijaa droshi, ka to buus pamanijushi.
Otrkaart, kad filmaa tiek teikts, ka vienaa smirdiigaa aazijas dikjii ar zivju audzeeshanu viss ir kaartiibaa, tad saprotu , ka taalaak skatiities nav noziimes.

Hektors
Hektors

Kanaada savukaart audzee GMO lasi. Taa saucamo “Fankenfish”…:(

Ivars
Ivars

Viss ir piedirsts ar ķīmiju.Neviens nenes nekādu atbildību par to kas cilvēkiem tiek tirgots.Pilni plaukti ar produktiem kur E-621 iekšā,palmu eļļa,modificētā ciete,transtaukskābes un citi draņķi.Vistās pilns ar antibiotikām.Tas pats gaļā.Vispār ja sāksiet interesēties par şo tēmu tad nonāksiet pie secinājuma ka jākļūst par vegānu.

wpDiscuz