Maiks Taisons: “Es vairs neesmu cīnītājs”

Maiks Taisons

Leģendārais bokseris Maiks Taisons šodien svin savu 50.dzimšanas dienu. Pasaules mediji atceras viņa sasniegumus boksa ringā, taču mums šķita interesanti tas, ka Dzelzs Maiks savulaik pievērsies aktiera karjerai. Amerikāņu kabeļtelevīzijas kanāls NVO 2013.gadā demonstrēja filmu „Maika Taisona patiesība”.

Piedāvājam savulaik žurnālā “Ogonok” publicēto interviju ar slaveno boksa čempionu, kurā viņš atklāj to, kā nomainījis ringu pret uzņemšanas laukumu, un atklāti stāsta par to, kā “nokāpis no korķa”.

Tie, kas pazīst Maiku Taisonu kā smagsvara pasaules čempionu boksā, kā „satrakotu vērsi” (atcerēsimies “boksa” filmu ar Martinu Skorsēzi un Robertu De Niro galvenajā lomā) vai cīnītāju ringā, kurš nokoda sava sāncenša Evandera Holifīlda ausi, tie, kas atceras viņu aiz restēm, kad viņam bija izvirzīta apsūdzība aizdomās par izvarošanu, iespējams, būs pārsteigti, uzzinot, ka Maiks Taisons labāk vēlētos būt aktieris vai rakstnieks. Vai arī priekšzīmīgs ģimenes tēvs un filantrops.

Kabeļu televīzijas kanāls NVO demonstrēja filmu „Maika Taisona patiesība” (Mike Tyson: Undisputed Truth). Šī dokumentāli mākslinieciskā filma, ko uzņēmis pazīstamais kinorežisors Spaiks Lī, kļuva par uzveduma variāciju, kas ar milzīgiem panākumiem vispirms tika izrādīts Ņujorkas Brodvejā, bet pēc tam vēl 36 Amerikas pilsētās. Izrādē Taisons ar pārsteidzošu atklātību tēlo pats sevi un ne bez aktiera dotībām. Filma ar panākumiem demonstrēta ne tikai Amerikā, bet arī daudzās citās valstīs.

Par bestselleru kļuvusi arī boksera memuāru grāmata ar tādu pašu nosaukumu.

Taisons atveidojis pats sevi arī komēdiju seriālā „Puišu burziņš Lasvegasā”, kā arī virknē citu filmu.

2012. gadā Taisons izveidoja labdarības fondu Mike Tyson Care Foundation, par kura misiju viņš uzskata „sniegt bērniem iespēju”. Fonds rūpējas par bērniem no izjukušām ģimenēm. Pašam Taisonam ir septiņi bērni no trim sievām. Viena meita traģiski gāja bojā 4 gadu vecumā. Kopš 2009. gada viņš ir precējies ar Lakihu Spaiseri un viņiem ir divi bērni.

Krievijas žurnāla „Ogoņok” korespondentam Sergejam Rahļinam savulaik Losandželosā radās iespēja tikties un parunāt ar Maiku Taisonu drīz vien pēc viņa filmas pirmizrādes kanālā NVO.

Filma ir diezgan amizanta. Vai jūs piedalījāties lugas un filmas teksta rakstīšanā?

Nē, tekstu rakstīja mana sieva. Bet katra izrāde bija citādāka, jo reizēm uzveduma gaitā nācās improvizēt. Leksika visu laiku paplašinājās, un tā tas turpinās līdz pat šai dienai.

Kā jums radās ideja par izrādi?

Es reiz redzēju viena aktiera (Čāza Palminteri) šovu Lasvegasā. Es teicu sievai, ka es arī tā varu. Tiekoties ar cilvēkiem Eiropā un Āzijā, es taču viņiem no skatuves stāstu par savu dzīvi. Starpība ir tikai tā, ka es saņemu no zāles zīmītes ar jautājumiem. Es nolēmu radīt viena aktiera šovu bez publikas jautājumiem.

Šovā jūs sakāt, ka glabājat sevī milzīgi daudz ciešanu. Ko jūs darāt, lai tiktu galā ar šīm dvēseles sāpēm? Nevar taču visu laiku paļauties uz alkoholu un narkotikām, jūs pats ar to cīnāties…

Nu, mana dzīve patlaban ir pietiekami rimta. Es esmu ļoti aizņemts ar grāmatas rakstīšanu. Daudz uzmanības veltu sievai un bērniem. Cenšos vienkārši dzīvot. Skatos, kurp dzīve mani ved. Es apmeklēju Anonīmo alkoholiķu sapulces. Es ar lepnumu stāstu, ka jau 100 dienu neesmu dzēris. Manī tagad izpaužas viss labākais. Man viss ir kārtībā, esmu pateicīgs visiem, kas izrāda interesi par manu dzīvi.

Vai ir iespējami recidīvi?

Nu, es nezinu. Es ceru, ka neizkritīšu no ratiem vēlreiz. Es nedomāju atsākt dzert. Bet esmu tikai cilvēks, un visādi var gadīties. Mana slimība ir smaga un sagādā man raizes. Man tas nozīmē cīņu ik dienu. Ar mani ir tā: 5 gadus ne piles, bet pēc tam  atkal viss no jauna. 6 gadus ne grama — un atkal sākas. Ja es spētu apstāties šodien un vairs nekad, līdz pašai nāvei, neņemt mutē ne piliena alkohola, tas būtu mans lielākais sasniegums. Neviens cits nespēj man palīdzēt, tikai es pats.

Jūs esat draudzīgs?

Es nezinu. Pret visiem izturos draudzīgi. Ja draudzīguma nav, tad tas nozīmē, ka šis cilvēks nav man draudzīgs.

Kādreiz jūs dēvēja par „vislielāko, briesmīgāko planētas cilvēku”. Vai jums kopš tiem laikiem kaut kā pietrūkst?

Pilnīgi nekā! Man ir pavisam cita dzīve. Lai būtu par to, par ko jūs nupat runājāt, ir jābūt pavisam citam cilvēkam. Tā puiša vairs pasaulē nav!

Piedaloties filmās, jūs esat iemantojis ne mazums pielūdzēju. Tagad jūs strādājat ar tik slavenu režisoru kā Spaiks Lī . Vai domājat turpināt aktiera karjeru?

Jā, es plānoju turpināt filmēties.

Pastāstiet tuvāk par šo jūsu karjeras pusi.

Tas ir samērā interesanti. Kā jūs teicāt, ir izveidojusies vesela paaudze manu kino fanu. Tie ir bērneļi, kas nekad nav redzējuši mani ringā. Kāds 12 gadus vecs puišelis, skatoties televīziju, sauc māti; „Mamma, skaties, Maiks Taisons!” Un mātei jāskaidro bērnam, kas es esmu, jo viņa redz manī ne tikai aktieri. Viņš ir bokseris, jā, viņš ir filmējies vairākās filmās, bet vispār viņš ir bokseris. Bet es esmu laimīgs, ka šodien esmu šādā, nevis citādā situācijā. Man patīk tēlot, skatuvi es mīlu vairāk par visu pasaulē. Esmu pateicīgs par to, kas man ir, un ar nepacietību gaidu turpinājumu.

Būt aktierim — tas jums ir dabīgi?

Man nekas nav dabīgi. Viss nāk ar lielu darbu, ar pieredzi. Man cītīgi jāstrādā, lai es kaut ko panāktu.

Ne vien aktieriem, bet arī sportistiem patīk atrasties rampu gaismā. Kā ir ar jums?

Arī man. Man patīk izklaidēt cilvēkus. Es esmu dzimis, lai izklaidētu, lai atrastos kameru priekšā, un tādā garā… Pat vissliktākie, nosodāmākie manas dzīves brīži pēc būtības ir realitātes šovi. Es esmu radīts tam.

Atgriezīsimies pie izrādes, filmas un grāmatas. Runājot par jūsu dzīves dažādām pusēm, sakiet, cik godīgs un vaļsirdīgs jūs spējat būt?

Nu, tas viss nesniedz man nekādu mierinājumu. Tam nepiemīt terapeitisks efekts. Rakstīt grāmatu bija grūti, jo manas bērnības atmiņas nav īpaši patīkamas. Pirms grāmatas izdošanas es nepārlasīju manuskriptu, bet mana sieva un mana „autora ēna” pārskatīja tekstu un izdarīja visu, lai saglabātu tā autentiskumu.

Cita lieta ir skatuve. Zālē ir cilvēki, kas uzlādē mani ar savu labo enerģiju. Tā ka es var būt objektīvs.

Daudzi aktieri labprāt spēlē bokseru lomas. Kaut vai Silvestrs Stalone vai Roberts De Niro. Kāda ir jūsu attieksme pret filmām par bokseriem?

Interesants jautājums. Aktieris, kas tēlo bokseri, nespēj izprast visus fundamentālos boksa pamatus. Tos nevar apgūt tā „viens un divi”. Ja jūs līdz lomai neesat boksējies, neesat apguvis šā sporta ābeci, ringa ainas vairumā filmu ir katastrofālas. Bet no otras puses… Lai gan ringa ainas ir drausmīgas, tas, ko bokseris pārdzīvo, ir parādīts labi — viņa neatlaidība grūtākajos un depresīvākajos dzīves brīžos. Viņš krīt, bet atkal ceļas augšā. Ja jums izdodas uztvert boksera būtību, filma ir veiksmīga, tāpēc, ka cilvēka gars ir spēcīgāks par viņa dūri.

Kura no redzētajām pirmajām filmām jums ir saglabājusies atmiņā? Un kuru jūs esat noskatījies pēdējā laikā?

„Pusnakts otrā puse” (1977) ar Sjūzanu Saradonu. Pēdējā bija „Pārvaldnieks” (2013).

Jūs bijāt viens no bagātākajiem boksa pasaules sportistiem. Esat piedzīvojis arī bankrotu. Ko jums šodien nozīmē nauda?

Ar naudas lietām nodarbojas mana sieva. Ja man uztic naudu, ir sagaidāma vienīgi katastrofa. Es nekad neesmu bijis labās attiecībās ar naudu. Iedodiet man 10 dolārus un pasakiet: „Maik, mums jāsamaksā šis rēķins.” Aizritēs mēnesis, bet rēķins joprojām nebūs samaksāts.

Vai tiešām jūs neesat mācījies no kļūdām?

No tām, kas saistītas ar naudu,— nē. Un tā būs līdz manai nāves stundai. Iedodiet man grasi, un es to iztērēšu. Tāpēc es visu esmu uzticējis sievai, un man nav problēmu. Ja kāds vēlas piemest man naudiņu, man vienalga visu atņems nodokļu dienests. Viss, ko es protu darīt ar naudu, ir tērēt to.

Kuri bokseri jūs iedvesmo?

Man patīk Muhameds Ali, viņš sajūsmina mani. Ne tāpēc, ka viņš tāpat kā es ir musulmanis. Es jūsmoju par viņa pozīciju Vjetnamas kara sakarā, par viņa lielajām, visus spēkus izsmeļošajām cīņām ringā, par neatlaidību, ar kādu viņš ir pārvarējis visus šķēršļus.

Vai jūs no kaut kā baidāties?

Es baidos, ka varu izrādīties slikts tēvs, slikts vīrs. Es baidos sagraut savu laulību un attiecības ar bērniem, kā tas notika manās iepriekšējās laulībās un attiecībās. Man ir ļoti svarīgi saglabāt bērnu uzticēšanos. Varu teikt, ka pašlaik mēs esam draugi. Būdams smagā svara čempions, es nodarīju daudz posta. Tagad es daudz ko esmu labojis.

Ar ko jūs visvairāk lepojaties un ko visvairāk nožēlojat?

Lepojos ar to, ka esmu skaidrā jau 100 dienu un nelietoju narkotikas. Nezinu, vai man ir kas tāds, ko es nožēlotu, jo viss, ko es dzīvē esmu pārdzīvojis, ir ļāvis man kļūt par to, kas esmu šodien.

Reiz atzināt, ka jūsu dzīvē ir bijis tāds laiks, kad gribējāt aiziet no tās…

Jā, bija tāds laiks, kad man šķita, ka esmu noguris no dzīves. Varbūt problēma bija manī pašā, es tā esmu „ierīkots”. Varbūt vainojama ir psihiskā slimība, no kuras es ciešu. Tādas sajūtas mani pārņem, kad esmu narkotiku vai kādā citā ietekmē. Es vienmēr nogurstu no sāpēm.

Vai jums ir diagnoze? Kāpēc jūs iedomājaties, ka ciešat no psihiskas slimības?

Es neticu, ka normāli cilvēki spriež tā, kā es. Ja es būtu normāls, es nelietotu alkoholu un narkotikas tā, it kā tas būtu normāli. Mēs dzīvojam narkotiku valstī, narkotiku pasaulē. Un es neesmu ekskluzīvā situācijā saistībā ar šo slimību. Es neesmu radījis šo pasauli. Vienkārši tā tāda ir.

Jūs izskatāties tik mierīgs. Vai esat apmierināts ar sevi?

Es uzskatu, ka tas, ka esmu veiksmīgs aktieris vai bokseris, nenozīmē, ka esmu guvis panākumus. Man panākumi ir nenonākt cietumā, nenomirt uz ielas, nepiekrāpt sievu, nepamest savus bērnus. Veiksme ir būt par krietnu ģimenes cilvēku, izprast citu cilvēku vajadzības. Neļaut trakot savam egoismam. Nedomāt par sevi vairāk, nekā esi tā vērts.

Dūres kalpoja jums par ieroci ielu dzīves gados un pēc tam — ringā. Vai jūs esat gatavs atkal dot tām vaļu?

Tikai tad, ja būs sevi jāaizstāv. Es vairs neesmu cīnītājs!

Vizītkarte

Maikls (Maiks) Taisons — amerikāņu profesionāls bokseris, kurš uzstājās smagsvara kategorijā. Dzimis 1966. gada 30. jūnijā Ņujorkā. Olimpiskais čempions starp junioriem pirmajā smagajā svarā (1982). Absolūtais pasaules čempions smagsvara kategorijā. Čempions WBC (1986-1990, 1996), WBA (1987-1990, 1996), IBF (1987-1990), The Ring (1988-1990) versijās. Iekļauts Starptautiskajā boksa slavas zālē (2011), Vispasaules bokseru slavas zālē (2010). Ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā par lielāko skaitu visātrāko nokautu un kā visjaunākais pasaules čempionu smagajā svarā.

Viņš tiek dēvēts par Dzelzs Maiku, Nokautu karali, Planētas “krutāko” cilvēku.

Boksera Jana Makregora prototips animācijas seriālā „Cīnītājs Baki”, Drederiks Tatums no „Simpsoniem” ir parodija par Taisonu.

Maiks Taisons ir arī viens no populāru video spēļu varoņiem.

 

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

 

Jūs varētu interesēt

Populārākie raksti

Lasītāju viedokļi

Ierakstiet pirmo komentāru!

avatar
wpDiscuz