Valsts kontrole aicina atteikties no padomju laikā ieviestā pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa, jo šāda pieeja nav mūsdienīga, rada lieku birokrātiju un administratīvo slogu.
Revīzijā secināts, ka, atšķirībā no citām iestādēm, kur pārkāpumu lietas gandrīz vienmēr tiek izskatītas vienpersoniski, pašvaldībās vēl joprojām darbojas koleģiāls lēmumu pieņemšanas modelis administratīvajās komisijās.
Šī pieeja ir laikietilpīga, dārga un neuzlabo lēmumu kvalitāti.
Valsts kontrole aicina atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Ietaupījums pašvaldību budžetos var sasniegt 1,12 miljonus eiro gadā.
Latvijā administratīvo atbildību regulē 139 nozaru likumi un 498 pašvaldību saistošie noteikumi. Vairāk nekā 50 valsts un pašvaldību iestādes ir tiesīgas piemērot administratīvos sodus. Lēmumi tiek pieņemti divējādi – vienpersoniski vai koleģiāli. Valsts pārvaldē 96% pārkāpumu lietu tiek izskatītas vienpersoniski, bet pašvaldību administratīvajās komisijās 4% – koleģiāli.
Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis skaidro, ka administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzeklis, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Pārvaldības principi kopš tā laika būtiski mainījušies, taču komisiju modelis nav pārskatīts. Turklāt būtiska komisiju darba daļa ir lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.
Erdmanis atgādina, ka jau 2022. gadā Valsts kontrole norādīja uz nepieciešamību atteikties no sodīšanas pieejas un sniedza ieteikumus vairākām ministrijām, tomēr šo ieteikumu ieviešana notiek gausi.
Pašlaik 99,9% gadījumu pārkāpumu fiksē, izmeklē un komisijai nodod cita amatpersona, piemēram, pašvaldības policija, bet komisija izskata lietu un pieņem lēmumu par sodu. 2024. gadā komisijās strādāja 343 locekļi – vidēji astoņi katrā pašvaldībā, dažviet – līdz 11. Pārsvarā tie ir pašvaldības darbinieki no sociālā dienesta, izglītības iestādes, bāriņtiesas, būvvaldes un policijas.
Revīzijā modelētā situācija rāda: ja pašvaldības policija pārņemtu komisijas funkcijas, tās darba apjoms pieaugtu vien par aptuveni 190 stundām gadā vienā pašvaldībā, saglabājot lēmumu juridisko kvalitāti. Lietuva un Igaunija nav saglabājušas koleģiālas komisijas administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pašvaldībās.
Revīzijā salīdzinātas lietas, ko pašvaldības izskata koleģiāli un valsts iestādes – vienpersoniski. Vienpersoniska lēmumu pieņemšana pašvaldībās būtu efektīvāka un mūsdienīgāka laika, izmaksu un kvalitātes ziņā. Koleģialitātes mērķis ir viedokļu daudzveidība un objektivitāte, taču revīzijā secināts: tikai 7% komisijas locekļu balsojumi atšķiras. Tātad viedokļu dažādībai ir maza nozīme. Turklāt dažādi pārkāpumi – par sabiedrisko kārtību, dzīvnieku turēšanu, teritorijas kopšanu, ielu tirdzniecību – tiek skatīti gan vienpersoniski, gan koleģiāli. Nav pamatojuma, kāpēc administratīvās lietas pašvaldībās jāizskata koleģiāli, uzskata Valsts kontrole. 78% sodu ir brīdinājumi vai naudas sodi līdz 50 eiro, un koleģialitāte šeit papildu ieguvumu nerada.
29 pašvaldībās komisiju locekļu skaitu varētu samazināt par 118 personām, ietaupot aptuveni 30 000 darba stundu gadā. Turklāt 32 jeb 80% aptaujāto pašvaldību vadītāju atzīst, ka komisiju modelis ir jāreformē. Komisijās lietu izskatīšana vidēji aizņem par 13 dienām ilgāk nekā valsts iestādēs. Lēmuma izmaksas komisijā ir 98 eiro, bet iestādē ar vienpersonisku formu – 13 eiro, kas ir 7,5 reizes lētāk. Komisiju darbs divos gados prasījis par 165 000 stundu vairāk nekā līdzvērtīgs darba apjoms citās iestādēs. Tādi rādītāji kā pārsūdzēto vai atcelto lēmumu īpatsvars, pārkāpēja klātienes dalība vai rezultātu kvalitāte ir līdzīgi kā valsts iestādēs. Komisiju lielums nav saistīts ar darba apjomu vai efektivitāti. Turklāt Tieslietu ministrija norāda, ka dalītai kompetencei pārkāpumu procesā jābūt izņēmumam, kas objektīvi jāpamato. Valsts kontrole šādu pamatojumu revīzijā nekonstatēja.
Valsts kontrole iesaka Tieslietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām atteikties no koleģiālā komisiju darbības modeļa administratīvo pārkāpumu procesā un nodrošināt, ka visas lietas tiek izskatītas vienpersoniski, izmantojot jau esošos resursus, piemēram, pašvaldības policiju. Vienlaikus tiek rosināts pārejas posmā samazināt komisiju locekļu skaitu un pārskatīt deleģējumus saistošajos noteikumos.
Valsts kontrole gaida, ka piecu gadu laikā tiks nodrošināts, ka visas administratīvā pārkāpuma lietas pašvaldībās tiek izskatītas vienpersoniski, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Procesi iedzīvotājiem kļūtu vienkāršāki un saprotamāki, un viņiem nebūtu jāierodas uz rutīnas lietu sēdēm.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Un cik varētu ieekonomēt ja izbeigtu visādus VK un KNAB ?
Gudri un drosmīgi cilvēki okupāciju nesauc par padomju laikiem. Tikai mīzeļi no valsts kontroles, vai, iespējams, okupācijas fakta noliedzēji, kuriem nebija okupācijas.
Padomietis ir pieradis darboties “kolektīvā”. Lielu algu saņemt grib, bet atbildību uzņemties negrib.