NORMUNDS ŠLITKE, zvērināts advokāts
Cieņa pret tiesu neapšaubāmi ir viens no tiesiskas valsts priekšnoteikumiem. Bet tā nav Dieva dāvana tiesām. Ja tiesa jāciena, tad likumsakarīgs ir jautājums: par ko? Atbilde loģiski ir šāda: par to, ka tā nosvērti un pārliecinoši strādā un gala rezultātā sniedz ar likumu pamatotus un pēc būtības taisnīgus spriedumus. [Torgāns,1998.]
Tiesneša neatkarība ir svarīgs tiesu darbības pamatprincips, un tāpēc tā īstenošanai ir radītas iedarbīgas garantijas. Taču nav tā, ka tiesnesis ir absolūti neatkarīgs un nav atbildīgs par valsts uzticētās misijas kvalitatīvu veikšanu. Mazāk ir runāts par tādiem gadījumiem, kad tiesnesis, juzdamies neatkarīgs, taisa tādus nolēmumus, kuru atbilstību tiesību normām un principiem nespēj izskaidrot ne pats, ne kolēģi un tiesību zinātnieki.
Masu medijos regulāri parādās kritizējoši materiāli par Latvijas tiesu un citu tiesībaizsardzības institūciju mazspēju cīņā pret viltīgi savītām likumu apiešanas shēmām, nesaprotamiem spriedumiem, tiesisko nihilismu. Neapmierinātību ar tiesas nolēmumu kvalitāti, it sevišķi pirmās instances tiesās, pauž arī tieslietu sistēmas vadošās institūcijas. [Torgāns, 2019.]
Sabiedrība vairs nav orientēta ievērot tiesas nolēmumus tikai tāpēc, ka tos taisījis ar autoritāti apveltīts subjekts. Sabiedrība vēlas zināt, kāpēc tiesa ir izvēlējusies tādu, nevis citu tiesiskā strīda risinājumu. Tāpēc sabiedrība uzticas nevis pašam nolēmumam, bet tā pamatojumam. [Bārdiņš, 2007.]
Tiesa pastāv tieši sabiedrības dēļ, un tās galvenais mērķis ir īstenot un rast taisnīgumu, kas būtu arī visām pusēm izprotams, pat, ja vienai pusei spriedums nav patīkams. Citādi sabiedrībā iztrūkst uzticības elements tiesai, un tā ir tikai loģiska konsekvence.
Lēmumu skaidrošana veicina ne tikai sabiedrības izpratni un uzticēšanos tiesai, bet arī juridiskās kultūras attīstību, kas nav mazāk svarīga. Tiesnešiem nevajadzētu atslābt savā atbildības sajūtā, paļaujoties tikai uz savu neatkarību kā tiesnesim un tās sniegtās imunitātes. [Rožkalne, 2022.]
Ir 2024. gada augusts. Jāsecina, ka tiesiskuma jomā esam atmesti viduslaikos, kur tiesneši par savu nolēmumu saturu nerūpējas un par visrupjākajām kļūdām tajos neatbild vispār. Tad kāda jēga tiesu nolēmumus vispār ir motivēt? Viduslaikos tas bija nevēlami vai pat aizliegts, lai sabiedrība nezaudētu ticību tiesnešu viedumam un dievišķai nekļūdībai.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Izglītībā no viduslaikiem vēl netaisāmies izrāpties un to pierāda skola 2030 un IZM,
Pats autors ar godīgumu noteikti nevar plātīties,lielāku blēdi nekustamo īpašumu biznesā vēl jāpameklē,droši vien,ka zaudējis prāvu tāpēc tāds cepiens,savu viedokli nav pateicis,tikai citējis citus
Nekas tas nav jauns,, ka saturs pipec,ka brinies, un tas pats attiecas arī uz policiju dažiem darboņiem.
Mums nav neatkarīgas tiesas. Liela daļa ir saistīti ar izbijušajiem čekistiem un arī ar krievajas aģentiem. Piemēram no krievijas atkarīgie farmācijas ražotāji visas klusākās lietas ir ātri uzvarējuši. Negodīgums šķeļ Latvijas valsti un to arī iznīcinās. Es tik tiešām apbrīnoju dažus tiesnešus, to kas notiek viņu galvās rakstot izcili nesakarīgus spriedumus, kurus jau tālāk neļauj pārsūdzēt.
Un kā parasti latvietis nevainogais
Jaapiekriit – tiesu sisteema ir korupcijas pereeklis un pashsaprotami krievijas agenti viegli ietekmee iznaakumus, kaudzeem shaadu leemumu saistiibaa ar komerclikumu un gandriiz visi spriedumi saistiibaa ar spiegoshanu.
Paskataties: Marks Solonins:
https://www.youtube.com/watch?v=B9jLEESX6y4
Pievienojos secinājumam, taču prasītos kāds piemērs, citādi ko dod šādi viedokļi, ja tie netiek pamatoti ar konrētiem gadījumiem.
Piemērs noteikti ir, taču kauns minēt un parādīt savu zaudējumu. Gribās saglabāt spicā veča statusu, vismaz savās acīs. Tāpēc piemēru nebūs, tikai tāda maza nervu nomierināšana.
Provokators! Piemēru ir daudz, tikai cilvēkiem ir reāli bail. Vēl te publiski nosaukt neliešus vārdos, lai pēc tam apsūdz? Cilvēki ir noguruši no netaisnībām un pēc 50-100 tiesas sēdēm zaudējuši ticību.
Publicējot šeit un pietiek portālā tā saucamā zemes barona žēlabas, visticamāk, tas darīts par samaksu, jo nekāda vērtīga informācija nav minētā. Vien citēti citu cilvēku izgājušu laiku teicieni.
Par kādu tiesiskumu, tiesu spriedēju neatkarību, mēs varam runāt, ja tiesneši Lv ir ielikti uz mūžu:)?
Paši karina sev ordeņus, Eiropā vairums spriedumu (kuri nonāk) – spriedums atcelts un nodokļu maksātājiem … laipni lūgti “neatkarīgo” tiesnešu kļūdas apmaksāt. Tiesnešiem ne silts, ne augsts.
/cik daudz spriedumu šajā opcijā ir pārsūdzēti ņemot vērā jaunatklātos apstākļus?/
Demokrātijas viena no lielākajām problēmām ir fakts, ka pie varas nonāk nejēgas, jo vismaz 80% populācijas ir nejēgas. Nav jābrīnās, ka šie 80% ievēl sev līdzīgos.
Tā problēma nav tikai demokrātijā. Arī autoritāros režīmos tā pati problēma. Ja autoritārā režīmā ir labs vadītājs, ar labu komandu, tad notiek strauja attīstība. Bet neviens nav mūžīgs, vēsturē neviens vien gadījums kad laba diktatora vietā nāk nemākulis un nejēga un visu sabojā. Demokrātijā teorētiski ar balsojumu paredzēts ka var nomainīt sliktus vadītājus. Prakstiski ir ļoti daudz metodes kā hakot demokrātiju. Piemēram biedējot sabiedrību, kontrolējot medijus. Paskaties kā Jaunā vienotība tika ievēlēta – pateicoties biedēšanai ar apdraudējumu un piedāvājot ne tikai Latvijas aizsardzību bet visas Eiropas. Parastais darba cilvēks jau nevērtē darbus, viņu katru vakaru televizors biedē, un vēlēšanās balso… lasīt vēl »