Tiesāšanās iespējas Latvijā – kā lai zina, uz kuru tiesu iet?

Kādas tiesas ir Latvijā? Ja cilvēkam ir nopietns strīds ar radinieku, kā lai zina, uz kuru tiesu iet? Ja tiesas spriedums neapmierina, kur to var pārsūdzēt? Kādos gadījumos Latvijas iedzīvotāji var vērsties Eiropas tiesās?

Trīs instanču tiesas

Visi civiltiesiskie strīdi ir pakļauti tiesai (ja vien likumā nav noteikts citādi), bet tas neatņem pusēm tiesības, savstarpēji vienojoties, vērsties strīda izšķiršanai šķīrējtiesā vai izmantot mediāciju (ar speciālista palīdzību abām pusēm pašām bez tiesas mēģinot atrast risinājumu). Jautājumu par strīda pakļautību izšķir tiesa vai tiesnesis.

Ja tiesa vai tiesnesis atzīst, ka strīds nav pakļauts tiesai, lēmumā jānorāda iestāde, kuras kompetencē ietilpst šā strīda izšķiršana.

Latvijā ir trīs instanču tiesas: pilsētas (rajona) tiesas, apgabaltiesas (apelācijas instances tiesas) un Augstākā tiesa (kasācijas instances tiesa).

Rajona (pilsētas) tiesa izskata civillietas kā pirmās instances tiesa. Ja ar spriedumu nebūsiet mierā, to apelācijas kārtībā varēsiet pārsūdzēt izskatīšanai apgabaltiesā. Pēc tam vēl atliek Augstākā tiesa.

UZZIŅA

Ērti atrast tiesu, kurā jums jāiesniedz prasība, var portālā www.tiesas.lv. Ievadot meklētājā pilsētu vai novadu, tiks uzrādītas konkrētajai adresei piekritīgās tiesas kontaktinformācija: https://tiesas.lv/tiesas/meklet.

Kur jāiesniedz prasības pieteikums

Prasību pirmās instances tiesā var iesniegt saskaņā ar Civilprocesa likuma normām par piekritību.

Prasību pret fizisko personu iesniedz tiesā pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet pret juridisko personu – pēc uzņēmuma juridiskās adreses.

Prasība pret atbildētāju, kuram nav deklarētās dzīvesvietas, ceļama pēc viņa dzīvesvietas. Ja dzīvesvieta nav zināma vai atbildētājam nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā, to iesniedz pēc atbildētāja nekustamā īpašuma atrašanās vietas vai arī pēc pēdējās zināmās atbildētāja dzīvesvietas.

Taču likums paredz izņēmuma gadījumus, kad prasības pieteikumu var iesniegt citā tiesā, piemēram, prasības pieteikumu var iesniegt arī pēc savas deklarētās dzīvesvietas, ja tā ir par uzturlīdzekļu piedziņu vai paternitātes noteikšanu; ja prasība izriet no personīgiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums, veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; ja prasība ir par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu; ja prasība izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Prasības pieteikumu par laulības šķiršanu arī var iesniegt pēc prasītāja deklarētās dzīvesvietas, ja pie prasītāja dzīvo nepilngadīgi bērni; ja atbildētājs ir rīcībnespējīgs vai pār viņu nodibināta aizgādnība; ja atbildētājs izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai viņa dzīvesvieta nav zināma.

Ja prasība ir par mantai nodarītiem zaudējumiem, prasības pieteikumu var iesniegt pēc to nodarīšanas vietas.

Savukārt ja prasība ir pret vairākiem atbildētājiem, kuri dzīvo vai atrodas dažādās vietās, to var iesniegt pēc viena atbildētāja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses.

Prasību par īpašuma tiesībām un par jebkuru citu lietu tiesībām uz nekustamo īpašumu vai tā piederumiem, kā arī prasību par šo tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā vai par šo tiesību dzēšanu un par mantas izslēgšanu no apraksta akta jāiesniedz pēc mantas atrašanās vietas. Kreditora prasības par mantojumu, kad nav zināmi mantojuma tiesībās apstiprinātie vai mantojumu pieņēmušie mantinieki, nodod tiesai pēc mantojuma atstājēja dzīvesvietas. Ja viņa dzīvesvieta nav bijusi Latvijā vai ja tā nav zināma, tad pēc mantojamās mantas vai tās daļu atrašanās vietas. Tomēr, noslēdzot līgumu, puses var vienoties par citu pirmās instances tiesu.

Pārsūdzēšanas iespējas

Ja prasītāju vai atbildētāju spriedums neapmierina, to var pārsūdzēt augstākas instances tiesā. Rajona (pilsētas) tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, apelācijas kārtībā var pārsūdzēt atbilstīgā apgabaltiesā.

Likums paredz iespēju pārsūdzēt spriedumu arī kasācijas instancē. Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Taču jāatceras, ka kasācijas tiesa neizskata pierādījumus.

SVARĪGI

Apgabaltiesa parasti ir apelācijas tiesa tām lietām, kuras jau ir izskatītas rajona (pilsētas) tiesā. Apelācijas sūdzība jāiesniedz tiesai, kas ir pasludinājusi spriedumu.

Eiropas Savienības tiesa

Šī tiesa gādā par to, lai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiesību normas tiktu piemērotas vienādi, kā arī lai valstis un ie­stādes ievērotu ES tiesību aktus.

ES tiesā tātad izskata juridiskus strīdus starp valstu valdībām un iestādēm, taču konkrētos gadījumos šajā tiesā var vērsties arī privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas (ja viņu tiesības pārkāpusi kāda ES iestāde).

Ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras interesēm nodarīts kaitējums Eiropas Savienībā vai ES darbinieku darbības vai bezdarbības dēļ, var vērsties par to šajā tiesā (piemēram, zaudējumu atlīdzināšanas prasībās).

To var izdarīt divējādi – netiešā veidā ar valsts tiesu starpniecību (tās var nolemt nodot lietu izskatīšanai ES tiesā) un tiešā veidā, ja jūs tieši un individuāli ir skāris kādas ES iestādes lēmums.

UZZIŅA

Eiropas Savienības tiesas mājaslapa internetā: https://curia.europa.eu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir starptautiska tiesa, kas skata personu vai valstu iesniegumus, ja valsts, tostarp arī Latvija, ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktās pilsoniskās un politiskās tiesības.

Arī Latvijas iedzīvotāji var vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja uzskata, ka viņu cilvēktiesības ir pārkāpušas Latvijas (vai citas valsts, kas parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju) valsts ie­stādes vai to darbinieki. Taču pirms sūdzības iesniegšanas jāņem vērā vairāki nosacījumi:

• pārkāpumam jābūt saistītam ar cilvēktiesībām, kas iekļautas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā vai tās protokolos;

• pārkāpumu izdarījusi Latvijas valsts iestāde vai tās darbinieks;

• pārkāpums izdarīts pret jums vai kādu citu personu, ko jums ir tiesības pārstāvēt;

• pirms sūdzības iesniegšanas ECT jums vispirms jāvēršas iestādē, kas atbildīga par šādu situāciju risināšanu Latvijā;

• sūdzība jāiesniedz sešu mēnešu laikā pēc pārkāpuma vai pēdējā lēmuma jūsu lietā;

• jūsu cilvēktiesību pārkāpums nedrīkst būt izskatīts vai atrisināts kādā citā cilvēktiesību institūcijā;

• cilvēktiesību pārkāpuma rezultātā jums nodarīts būtisks kaitējums.

UZZIŅA

• Pirms gatavojat sūdzību ECT, jūs tiekat aicināti atbildēt uz šīs tiesas sagatavotiem jautājumiem sūdzības iesniedzējam. Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs noskaidrot, vai tiesa vispār varēs izskatīt jūsu sūdzību.

• Jautājumi sūdzību iesniedzējiem atrodami ECT mājaslapā (skatīt ŠEIT).

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!

Avots: praktiski.la.lv