Tiesāšanās ar Guseļņikovu Latvijai izmaksājusi jau 4,5 miljonus eiro

TV3 raidījums “Nekā personīga”

Finiša taisnē Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā nonākusi Krievijas baņķiera Grigorija Guseļņikova ģimenes prasība pret Latvijas valsti. Guseļņikovs cenšas pierādīt, ka zaudējumus viņa investīcijām “Norvik” bankā nodarījusi valsts iestāžu patvaļīgā rīcība un amatpersonu koruptīvās darbības. 

Lai atspēkotu šos argumentus, Latvija nolīgusi dārgus ārvalstu advokātus. Šovasar Londonā tribunāls uzklausīja svarīgus lieciniekus. Mums zināms, ka Starptautiskajā šķīrējtiesā liecināja gan kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan arī bijušais galvenais banku uzraugs Pēters Putniņš, vēsta “Nekā personīga”.

Krievijā dzimušais un augušais Guseļņikovs patlaban ir Lielbritānijas pilsonis. Pirms desmit gadiem tobrīd vēl ar Krievijas pasi viņš iegādājās Norvik banku. Atļauju deva abi mūsu valsts drošības dienesti, darījumu akceptēja banku uzraugs. Vēlāk kredītiestādi pārsauca par PNB banku: no tās gandrīz 100 000 klientiem 40 000 bija pensionāri. Tobrīd tā bija astotā lielākā banka Latvijā.

Sadarbība ar valsts iestādēm PNB banku kontrolējošajam Guseļņikovam neveidojās kā cerēts. Banku uzraugs lielus naudas līdzekļus atzina par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to kredītiestādei bija nepietiekams pašu kapitāls un tās darbība tika ierobežota.

Bankas akcionāri uzstāja, ka Latvijas nepārtraukta un nepamatota spiediena rezultātā banka ne tikai cietusi zaudējumus, bet arī nonākusi līdz maksātnespējas riskam. Un, ka regulators šādi it kā rīkojies, jo uz to esot uzstājis kādreizējais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram esot morāla vara pār Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. 2017. gada nogalē Guseļņikova ģimene un banka Starptautiskajā šķīrējtiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti.

Šķīrējtiesā Guseļņikovs stāstīja par korupciju, kas valdījusi Latvijas banku uzraudzības vidē un kuras arhitekts esot Rimšēvičs.

KNAB apsūdzības Rimšēvičam Trasta Komercbankas sakarā, Guseļņikova vārdiem nenoliedzami ļauj izskatīties ticamākiem. Guseļņikovs apgalvo, ka no viņa 2016. un 2017. gadā vairākkārt esot izspiesti kukuļi.

Krievijā dzimušais baņķieris šķīrējtiesai arī detalizēti apraksta, ka starpnieks starp viņu un Rimšēviču bijis Renārs Kokins, kādreiz labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš esot organizējis Rimšēviča slepenās tikšanās un pildījis pastnieka lomu koruptīvajās shēmās.

Guseļņikova saites ar ietekmīgiem un politiski svarīgiem cilvēkiem parādās arī caur kādu dokumentāli pierādītu darījumu. Naudu no Guseļņikova bankas it kā par konsultācijām pusmiljonu saņēma arī tobrīd Rīgas domes deputāta, iepriekš KNAB darbinieka Jura Juraša ģimene.

Tomēr Guseļņikova pozīcijas vājina bankas bēdīgais gals. 2019.gada vasarā PNB Banku slēdz tās tiešais uzraugs Eiropas Centrālā banka īsi pēc tam, kad Guseļņikovs pasteidzās ar akcionāru maiņu. Bankai bija nepietiekams kapitāls un ECB nebija uzticības jaunajiem akcionāriem. Latvijas pusi šķīrējtiesā pret Guseļņikovu pārstāv Valsts kanceleja un divi valsts noalgoti ārvalstu advokātu biroji – Parīzes “Savoie Arbitration” un Ženēvas LALIVE.

Valsts kancelejas Juridiskā departamenta jurists Dainis Pudelis saka: “Šiem diviem minētajiem advokātu birojiem juridisko pakalpojumu sniegšanai samaksāts 4, 5 miljoni eiro. Un, protams, darbs pie lietas vēl turpinās. Un šī summa, jāsaka, diemžēl, bet pieaugs.

Mēs konstatējām, ka lieta ir ļoti komplicēta, prasītāju – mūsu oponentu stratēģija ir pietiekami agresīva. Viņu puse izmanto lielus resursus šīs lietas vešanai.”

Guseļņikova prasība balstās uz Latvijas un Lielbritānijas 1994. gadā noslēgto līgumu par investīciju aizsardzību. Šis līgums vairs nav spēkā. Taču šķīrējtiesas tribunāls lēmis, ka iepriekš dibinātas attiecības pelna aizsardzību.

Patlaban tribunāls skata, ir vai nav Latvija pārkāpusi starptautisko tiesību normas. Ja lēmums ir Latvijai pozitīvs, tad process izbeidzas. Un Latvija var pretendēt uz advokātu izdevumu atgūšanu. Taču, ja lēmums valstij nav veiksmīgs, tad lieta turpinās par kompensācijas apmēru.

Par Latvijas pozīciju un izmaksām ārvalstu advokātiem regulāri tiek informēta valdība. Izlīgums šajā lietā netiek izskatīts.

Raidījumam zināms, ka šovasar Londonā tiesvedības aktīvajā fāzē liecināt bija ieradies Ilmārs Rimšēvičs. Bijušā Latvijas bankas prezidenta advokāts “Nekā personīga” informēja, ka liecība bijusi Guseļņikovam nelabvēlīga.

Šovasar notikušajā tiesas sēdē piedalījās arī trīs Latvijas Bankas darbinieki. Bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš raidījumam apstiprināja, ka šajā prāvā liecības vairākkārt sniedzis arī viņš. Putniņš iepriekš medijiem teicis, ka Guseļņikova apgalvojumi neatbilst patiesībai.

Vēl uz Londonu bijuši izsaukti arī Latvijas prokuratūras pārstāvji. Mums neoficiāli zināms, ka rakstveida liecības šai lietā sniedzis arī Renārs Kokins.

Starptautiskās šķīrējtiesas lēmums sagaidāms nākamā gada pirmajā pusē. Jautājumus raidījums aizrakstīja arī Guseļņikovam, taču šīs darba nedēļas laikā atbildes nesaņēma.

Valsts līdzšinējā sadarbība ar advokātu biroju no Šveices (Lalive) uzskatāma par veiksmīgu. Pirms trim gadiem tika noraidīta kompānijas “Staur” prasība pret Satiksmes ministriju par zemes nomu lidostā.

Arī maksātnespējīgā Liepājas metalurga īpašnieka Jevgēņija Kazmina sūdzība starptautiskajā šķīrējtiesā nenesa investoram cerēto. Tiesa valsts joprojām nav atguvusi nepilnus 3 miljonus, kas tika samaksāti advokātiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!