Tiesās bijušo Valsts prezidenta apsargu par 19 dienesta biedru apkrāpšanu

tiesa

Specializētās vairāku nozaru prokuratūras prokurore tiesai nodevusi krimināllietu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) instruktora apsūdzībā par 29 krāpšanām, kuras viņš veicis, aizņemoties naudu no saviem kolēģiem.

Prokuratūras preses paziņojumā vīrietis minēts kā NBS instruktors, taču aģentūra LETA Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajās amatpersonas deklarācijās pārliecinājās, ka vīrietis ilgstoši dienējis drošības struktūrās un sargājis Valsts prezidentus.

Jau 2001. gadā viņš strādājis par policistu Saeimas un valsts prezidenta drošības dienestā. Vēl 2015. gadā viņš norādījis, ka strādājis Militārajā policijā (MP) par Valsts prezidenta Apsardzes Personiskās apsardzes vecāko apsargu. Nākamo gadu deklarācijās viņš minēts kā MP vecākais instruktors un MP karavīrs.

Kā norāda prokuratūrā, viņš apkrāpis kolēģus, par ieganstu izmantojot dažādus iemeslus, kādēļ nauda vajadzīga. Saskaņā ar apsūdzību noziedzīgie nodarījumi veikti laika posmā no 2017. gada līdz 2019. gadam.

Vīrietis maldināja kolēģus un lūdza viņam aizdot dažādas naudas summas kā ieganstu izmantojot, piemēram, to, ka nauda nepieciešama biznesa vajadzībām vai mātes ārstēšanai.

Kolēģi viņu zināja kā godprātīgu darbinieku, tāpēc aizdevuši dažādas naudas summas, sākot no 50 eiro līdz pat dažiem tūkstošiem eiro.

Krimināllietā par cietušām atzītas 19 personas.

Par iepriekšminētajām darbībām persona tiek apsūdzēta kopumā 22 Krimināllikuma 177. panta pirmajā daļā un septiņu Krimināllikuma 180. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Krimināllikums par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšana), kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, bet par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā likums kā sodu paredz piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Pirmā tiesas sēde paredzēta 2021. gada 13. janvārī pulksten 13.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: delfi.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Lasītāju viedokļi

avatar