Pat pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas tiesas, lemjot par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts drošību, bieži vien vainīgajiem piemērojušas maigus vai pat simboliskus sodus. Tas izraisīja sašutumu sabiedrībā. Tagad šos spriedumus analizējis arī Augstākās tiesas Senāts un atklājis tajos virkni nepilnību, kas būtu labojamas.
Galvenās no tām – tiesu spriedumos trūkst argumentēta pamatojuma piespriestajam sodam.
“Tiesu varai arī ir laiks aptvert, ka noziegumi pret valsti nav tikai parasts huligānisms. Sodiem ir jābūt bargiem un taisnīgiem!” šādus vārdus Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms nedēļas teica deputātiem Saeimas sēdē, kas bija veltīta otrajai gadadienai kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Bet vēl nedēļu pirms tam Rīgas pilsētas tiesa pilnībā attaisnoja bijušo Rīgas domnieku Igoru Kuzmuku, kurš publicēja aicinājumus ziedot Krievijas armijai.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova, trešdien iepazīstinot ar jauno tiesu prakses izvērtējumu, uzsvēra –
tiesām, lemjot par kāda pārkāpēja sodīšanu, jāņem vērā virkne faktoru, tai skaitā ģeopolitiskā situācija valstī un pasaulē, jo tā var ietekmēt pārkāpuma radītās sekas.
“Tiem krimināltiesiskajiem līdzekļiem, ar kuriem valsts vēršas pret valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, neapšaubāmi jāatbilst konkrētajam laikam. Konkrētajā laikā pastāvošajam apdraudējumam,” sacīja Poļakova.
Citiem vārdiem sakot, pašreizējos apstākļos, kad Krievija veic kara noziegumus Ukrainā un draud pārējai pasaulei, tādi pārkāpumi kā Okupācijas muzeja dedzināšana, leģionāru pieminekļa apgānīšana vai aicinājumi atbalstīt Krievijas armiju būtu jāvērtē krietni bargāk nekā miera laikos.
Bet vai tiesām kopš kara sākuma izdevies reaģēt uz pārmaiņām reālajā dzīvē un likumdošanā?
“Ņemot vērā, ka ir bijušas lietas, kuras sabiedrībā raisīja pārdomas par soda atbilstību, tad var teikt – pilnībā nē,” atzina Poļakova.
Arī Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs atzina – tiesas spriedumos par pretvalstisku darbību vairākkārt lēmušas tā, it kā kara Ukrainā nebūtu. Jautāts, kādēļ prokremliskiem aktīvistiem lielākoties piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, pat ja izmeklētāji lūguši paturēt viņus apcietinājumā, Strupišs skaidroja –
Valsts drošības dienests (VDD) dažkārt nespējot pamatot apcietinājuma nepieciešamību.
Tādēļ tiks rīkots kopīgs seminārs tiesnešiem un izmeklētājiem. “Tad būs saruna starp tiesnešiem un VDD darbiniekiem, lai metodoloģiski saprastu, kā pareizi šīs lietas būtu jāpamato, lai būtu optimāli rezultāti,” pauda Strupišs.
Saeima pagājušā gada nogalē pēc Valsts prezidenta iniciatīvas veica grozījumus Krimināllikumā, nosakot lielākus sodus par noziegumiem pret valsti.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tā ir liela tiesās strādājošo nelaime, kad neatkarība konkrētas lietas iztiesāšanā tiek uztverta absolūti un attiecināta pat uz ”neatkarību” no konkrētiem sociāli ekonomiskiem un pat ģeopolitiskiem apstākļiem. Nekas, ka tepat vien dzīvo, saņem algu, iepērkās, priecājās un skumst. Bet seminārus nav jārīko. Ko tērēt laiku un līdzekļus? Sataisa apkārtrakstu ,visus iepazīstina un lai pilda. Nevis kā ar ECT spriedumu par Bulgārijas shēmotājiem. Uzraksta, izsūta. Būtu izmantojuši un priecājušies ka vismaz kāds par kaut ko pastāstā. Bet nē, Strupišam bija jālecās un jātēlo ”neatkarība”. Bet tagad nu būs tas lielais mācītājs. Tikai kurš tad klausīs?
Reihstāga ugunsgrēks en.m.wikipedia.org/wiki/Reichstag_fire bija ļaunprātīgs uzbrukums Reihstāga ēkai, kurā atradās Vācijas parlaments Berlīnē, pirmdien, 1933. gada 27. februārī, tieši četras nedēļas pēc Ādolfa Hitlera zvēresta došanas Vācijas kanclera amatā. Par aizdomās turēto vainīgo tika uzskatīts Nīderlandes padomes komunists Marinus van der Lubbe, tomēr Hitlers ugunsgrēku piedēvēja komunistu aģitatoriem. Viņš to izmantoja kā ieganstu, lai apgalvotu, ka komunisti gatavojot sazvērestības pret Vācijas valdību, un pamudināja prezidentu Paulu fon Hindenburgu izdot Reihstāga ugunsgrēka dekrētu, ar kuru tika apturētas pilsoņu brīvības un īstenota “nežēlīga konfrontācija” ar komunistiem. Patiesībā okupācijas muzeju dedzināja viņš pats, lai radītu tautā briesmu sajūtu un piedēvētu to krieviem, tādējādi… lasīt vēl »
27. Februāris – pat datumi sakrīt ar okupācijas muzeja dedzināšanu
Šeit nav nekāda Reihstāga dedzināšana, bet prasts terora akts. Tie, kas grib Eiropu ar krievu virsvadību nesaprot, ka tad Eiropa ātri kļūs par tādu pašu sūdu bedri kuras virsvadību viņi grib.
Kā tu tik labi zini ka tas bija tieši terorakts? Stāvēji blakus vai arī pats meti to molotova kokteili?
Cik zinu, tad tiesas vadās pēc likumiem nevis kara ukrainā. Tāda sajūta ka daudzi vēlas atgriezt Staļina kara laiku tiesu praksi. Ar tādu vēlmi demonstrē ka Staļina laiku tiesu prakse esot bijusi laba esam, un der arī brīvā demokrātiskā valstī. Tad varbūt pie reizes arī Staļinam pieminekli vajag uzcelt?
Ļoti vērtīga tēze! Jo atcerēsimies – mēs atbalstam Ukrainu tāpēc, ka tā karo par BRĪVĪBU. Un tas būtu Orvela cienīgs risinājums, kad brīvības vārdā mēs sāktu brīvību ierobežot. Brīvībai ir sava cena, tai skaitā spēja pieņemt ka kaimiņš var gvelzt pilnīgas muļķības.
Kas ir tie MĒS? Vāveres, kuras gramatiku nepārzin?
Problēma ir tur, ka Latvijas tiesas ir sistas ar likuma burtu pat situācijās, kad tas iet pret likuma garu. Šis jautājums tika apspriests jau sen, bet tiesneši negrib spriest saskaņā ar Eiropas praksi pēc veselā saprāta, kad burts sanāk idiotisks.