Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma jaunu kārtību par vēja parku projektu apstiprināšanu. Tagad pašvaldības pašas varēs izvēlēties teritoriju ģeneratoru celšanai un to pārdos izsolē. Līdz šim vēja parku ieceres lielākoties bijušas uz privātas zemes, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Jaunie noteikumi ir vēl viens iemesls, kādēļ aug spiediens uz pašvaldībām apstiprināt izstrādātos vēja parku plānus. Šāds gadījums ir Saldū, kur dome pirms pāris nedēļām bez dziļākas analīzes un diskusijām apstiprināja vēja parka projektu.
Latvijā vēja parku attīstību galvenokārt veicināja obligātā iepirkuma komponente. Tā biznesam pievilināja ātru ienākumu tīkotājus, kas rēķinājās ar lielu valsts atbalstu, un biznesu vēja enerģijas ražošanā saskatīja tieši tur.
Kopš OIK atcelts, jaunu vēja parku celtniecība nenotiek. Bet ne tāpēc, ka vispār nebūtu intereses. Tagad šādus projektus grib attīstīt starptautiski investori, viņi vēlas uzstādīt lielākus ģeneratorus un būvēt uzreiz daudzas vēja turbīnas, lai bizness būtu efektīvs un spētu pelnīt. Ieceres Dobelē, Tukumā, Ventspilī un citur buksē, jo milzu vēja dzirnavas blakus saviem īpašumiem nevēlas iedzīvotāji. Tādēļ pašlaik vēja enerģija rada tikai 1- 2% no Latvijā patērētā apjoma.
Pagājušajā gadā valdība un Saeima radīja vairākus instrumentus, lai to mainītu. Ir nodibināts jauns valsts uzņēmumus, kas attīstīs vēja parkus valsts mežos. Pieņemti noteikumi, ka dažos gadījumos iedzīvotāju un pašvaldību akceptu nemaz nevajag. Un likumā noteikts, ka neliels procents no vēja parku apgrozījuma nonāks vietējās pašvaldības budžetā. Kā tas notiks, regulēs valdības noteikumi, kas vēl nav izstrādāti. Taču jau tagad efekts ir.
Saldus novada dome maijā apstiprināja jauna vēja parka būvniecības pieteikumu. Pirms tam tas nebija izskatīts nevienā no domes komisijām, taču, neraugoties uz to, deputāti pieteikumu 10 minūšu laikā atbalstīja.
Tajā pašā dienā Tukuma novada dome lēma tāpat, jo viņu pašvaldībā būs tikai kabeļi uz augstspriegumu tīkla apakšstaciju.
Domes sēdē piedalīties vēlējās arī vietējais iedzīvotājs Ainārs Upenieks. Viņam pieder zeme blakus plānotajam vēja parkam. Kāds no domes viņu telefoniski informēja, ka izteikties nedrīkstēs, tāpēc Ainārs uz sēdi neaizgāja.
Vienīgais iedzīvotājs, kurš piedalījās svarīgajā domes sēdē, bija Gatis Gulbis. Arī viņam pieder īpašums pārsimts metru attālumā no plānotā vēja parka. Viņš sēdē protestēja, ka projekta ietekmes uz vidi novērtējums aizvien nav noslēgts, bet ne šo, ne citus argumentus deputāti neņēma vērā.
“Es nevaru stādīt savas privātās intereses augstāk par publiskajām interesēm. Es esmu tikai par to, lai Latvija kļūtu energoneatkarīga valsts. Manas galvenās bažas ir, ka šajā gadījumā tiek piekopta negodīga komercprakse no uzņēmēja puses. Šajā gadījumā tas nebūs “Ignitis”, kas ir šī brīža īpašnieki, bet iepriekšējie īpašnieki. Viņi pēc būtības izmanto likuma baltos pleķus un tādējādi šo projektu ātri, ātri virza uz priekšu un dabū visas nepieciešamās atļaujas,” raidījumam klāsta Gatis Gulbis, zemes īpašnieks Gaiķu pagastā.
Vēja parks atradīsies Gaiķu un Remtes pagastā. Vispirms bija plānotas 17 turbīnas, tagad pēc vides uzraugu iebildēm skaits sarucis līdz 11. Vairāk nekā desmit kilometru attālumā vēl būvēs arī jaunu apakšstaciju, ko ar vēja parku savienos ar zemē ieraktiem kabeļiem.
Vēja parka tuvumā dzīvojošo nav daudz, tāpēc projekta sabiedriskā apspriešana lielu interesi neraisīja. Taču ietekme uz vidi un iedzīvotājiem būs daudz plašākā. Nav skaidri zināms ne tas, kāda veida ģeneratori te būs, ne cik tie būs augsti. Apstiprināts, ka maksimālais augstums būs 250 metri.
Uz plānoto vēja parka vietu ved tikai daži zemes ceļi, kas būvniecības laikā iedzīvotājiem praktiski nebūs pieejami un diez vai varēs izturēt desmitiem tonnu smago torņu un turbīnu pārvadāšanu. Ja būtu izstrādāts zemes detālplānojums, Saldus dome varētu tam sagatavoties un izvirzīt prasības ceļu pārbūvei.
“Vide – tas ir vienam patīk mežs, vienam patīk betons. Bet līdz tam mežam un betonam ir jānokļūst. Jānokļūst pa ceļiem. Pa ceļa posmu Saldus – Vāne šādu projektu nav iespējams realizēt, tas ir pilnībā jāpārbūvē. Šajā gadījumā pašvaldība vieglprātīgi vai apzināti – tas ir minējums -, ļaujot projekta attīstītājam bez detālplānojuma izstrādāšanas to virzīt uz priekšu, tā ir vairāk nekā vieglprātība. Jo detālplānojuma izstrādē tā sabiedrības daļa, ko skartu šī sabiedriskā apspriešana, būtu daudz lielāka, jo šāds projekts atstāj ietekmi – un tas ir pierādīts – vairāk nekā 30 kilometru rādiusā,” teic Gatis Gulbis.
Nevēlēšanās taisīt detaļplānojumu saistīta ar to, ka tam arī būtu jāorganizē sabiedriskā apspriešana, kas, visticamāk izsauktu daudz lielāku iedzīvotāju interesi un radītu vairāk iebildumu.
Līdz teritoriālajai reformai Gaiķu pagasts atradās Brocēnu novadā. Tur pašvaldības noteikumi paredzēja, ka detālplānojums vēja parkiem ir obligāts. Kopš 2021. gada pagasts pievienots Saldus novadam, tur šādu noteikumu nav.
Saldus mērs atzīst, ka pašvaldība nevēlējās projektu aizkavēt. Tā projekta attīstītājam izsniedza izziņu, ka ar jau notikušajām sabiedriskajām apspriešanām pietiks, un nekāda plašāka iedzīvotāju informēšana nav vajadzīga. Arī detālplānojums ne.
Vaicāts, vai nav vajadzīgs detālplānojums, Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zutis (Latvijas Zaļā partija) atbild: “Uz šo brīdi noteikti nē, jo tas saildzinātu procesu, bet tāda iespēja joprojām pastāv.”
Sākot ar šī gada pavasari vēja parku attīstītājiem ir jāmaksā drošības nauda par jaudām, ko tie rezervē kopējā tīklā. Tas tika darīts tādēļ, ka uzņēmumi rezervējuši vairāk nekā 2000 MW, kamēr realitātē izmanto gandrīz simtreiz mazāku jaudu. Saldus projektā drošības nauda varētu būt ap 1,4 miljoniem eiro. Ir arī noteikts trīs gadu termiņš, kurā projekts ir jāpabeidz.
“Ekstra steiga nekad nav bijusi. Ir sagatavoti dokumenti, viņi ir izgājuši visas normatīvo aktu prasītās procedūras. Skaidrs, ka mēs no savas puses ļoti apzināti jautājumu nevelkam garumā. Tas, manuprāt, nav labi. Par ieguvumiem runājot, skaidrs, ka šobrīd Ministru kabinets vēl nav līdz galam apstiprinājis nosacījumus par maksājumiem novados, bet tas ir paredzēts un es esmu pārliecināts, ka tiks arī pieņemts, novads būs ieguvēji,” raidījumam stāsta Māris Zutis (Latvijas Zaļā partija), Saldus novada domes priekšsēdētājs.
Pagājušajā gadā Saeima noteica, ka pašvaldības var saņemt “diskomforta kompensāciju”, proti, nelielu daļu no to teritorijā uzbūvēto vēja parku ieņēmumiem. Taču vajadzīgie MK noteikumi par šīs kompensācijas apmēru vēl aizvien nav izstrādāti. Saldus domes vadītājs cer, ka novads ik gadu no vēja parka iegūs ap 150 000 eiro.
“Es personīgi redzu, ka lielākā daļa aiziet tieši pagastiem, uz kā teritorijas atrodas šis parks. Pārējā nauda sadalās proporcionāli starp pārējiem pagastiem. Manuprāt, tas ir veids, kā palīdzēt pagastiem, ne novadu centram, viņus stimulēt un attīstīties,” saka Zutis.
Taču steiga jau tagad projektā rada kļūdas. Ģirts pirms 20 gadiem uzbūvēja māju, kas tagad izrādās kaimiņos plānotajam vēja parkam, taču ietekmes uz vidi novērtējumu rakstījušie eksperti šo īpašumu nav pamanījuši.
“Piedaloties sabiedriskajā apspriešanā, kas bija decembra vidū, mani pārņēma pilnīgs izbrīns par to, ka mans īpašums kopā ar dzīvojamo māju nemaz nav iekļauts sabiedriskajai apspriešanai paredzētajos dokumentos. No tā var spriest, ka šie te kartogrāfiskie dokumenti ir vismaz 20 gadus veci,” raidījumam stāsta Ģirts Vītoliņš, mājas un zemes īpašnieks Gaiķu novadā.
Tas vien liecina par attīstītāju nekompetenci un to, ka viņi nav iedziļinājušies un ne reizi nav atbraukuši apskatīties, kā tas izskatās dzīvē.
Ģirts ir nepatīkami pārsteigts, ka pašvaldības deputāti atbalstīja projektu bez diskusijām un pat neatbraucot paskatīties, par ko viņi lemj. Sekas izjutīs, gan paši domnieki, gan Lietuvas uzņēmums “Ignitis”, kas tagad iegādājies projektu.
“Es domāju, ka lielākā daļa iedzīvotāju vieglprātīgi attiecas uz šo pasākumu, jo viņi nestādās priekšā projekta mērogus. Tas, ka šie projekta attīstītāji ir pielikuši kāju priekšā projekta īpašniekam “Ignitis”. “Ignitis” nav iedziļinājies, kas ir šie projekta attīstītāji, kāda ir bijusi viņu pieeja sabiedriskajai apspriešanai, iedzīvotāju apzināšanai. Manuprāt, tas ir liels reputācijas risks tāda mēroga kompānijai,” saka Vītoliņš.
Projektu no vietējiem attīstītājiem ir nopircis Lietuvas enerģētikas uzņēmums “Ignitis”. Uz “Nekā personīga” jautājumiem par konkrēto vēja parku uzņēmums vispārīgi atbildēja, ka plāno Latvijā investēt ap 700 miljoniem eiro, un cer, ka pirmie ģeneratori sāks darbu jau 2025. gadā.
Ainārs ir mednieks, tādēļ vietējos mežos pavada daudz laika. Viņš smejas par ietekmes uz vidi novērtējumā iekļauto ornitologa atzinumu. Tas veikts ziemā, kad nav iespējams fiksēt ne melno stārķi, ne ūdens putnus, kas uzturas blakus esošajos dīķos.
“Dīķī ir redzēts melnais stārķis, kurš no Āķiem nāk pāri, jūras ērglis, kas tekoši apmeklē to dīķi, uzturas tajā apkārtnē. Kāda pusotra kilometra [attālumā] viņam ir ligzda, Amulas senlejā. Lūši, vilki, staltbrieži, aļņi. No šīs vietas, kur mēs atrodamies, tādā virzienā nākamais ir Aizupes meža tehnikums. Tas viss lielais meža masīvs kas ir līdz Kandavas robežai, ” raidījumam stāsta Ainārs Upenieks, īpašuma “Strēlnieki” saimnieks.
Kritiku projektā veiktajam ietekmes uz vidi vērtējuma veltījusi arī Dabas aizsardzības pārvalde. Tā lūgusi piesaistīt citu – neatkarīgu ornitologu, jo atzinumā secināts, ka teritorijā esošie melnā stārķa ligzdošanas mikroliegumi nav apdzīvoti, bet pats eksperts tajos nemaz nav bijis.
“Tagad uzzināju, ka pie mana īpašuma 115 metru attālumā ceļ 200 metrus [augstu] – vēl skaidri neviens nemāk pateikt, būs vēja parks. Ziemas laikā būs apledojums, kritīs ledus 265 metru [attālumā]. Skaitiet, kā gribat, es savam īpašumam tuvoties vairs nevaru,” saka Upenieks.
Attīstītāji sabiedriskajā apspriešanā stāstījuši, ka ar apledojumu cīnīsies, smidzinot speciālus līdzekļus. Bet arī tas Aināru neapmierina, jo tad viņa teritorija būs piesārņota. Viņaprāt, piesārņojums nonāks dīķī, kur uzturas arī melnais stārķis un jūras ērglis.
Aināra kaimiņš Gatis nosūtījis iesniegumu VARAM, lūdzot atcelt domes lēmumu. Ja tas nenotiks, viņš lēmumu apstrīdēs tiesā.
“Viens zemes īpašnieks ir izīrējis apbūves tiesības par 500 eiro vienam tornim, savukārt cits ir izīrējis par 6000 eiro. Es vēlētos vērst sabiedrības uzmanību – ja jūs nolemjat atļaut veikt būvniecību savā teritorijā un izīrēt šo zemi uz 30 – 50 gadiem, kā nu kurā gadījumā, tā tirgus cena ir līdz 25 tūkstošiem par torni [gadā]. Beidziet izsaimniekot savus īpašumus un būtībā Latvijas bagātības kā tādas, ” raidījumam stāsta Gatis Gulbis, zemes īpašnieks Gaiķu pagastā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Gaiķu pagasta vēja parkam piešķīrusi prioritārā projekta statusu. Tas nozīmē, ka teorētiski šim parkam varētu piemērot pirms pusgada atbalstīto kārtību, ka projektu var attīstīt bez saskaņošanas ar zemes īpašniekiem. Ceļu būvēšanu līdz parkam var saskaņot, nevērtējot tā ietekmi uz vidi.
Avots: TV3
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Iedzīvotāji tā arī nenāca un neparakstījās par atteikšanos no dotācijas un atbasta par enerģijas un siltuma sadārdzinšānos Te pašvaldībai nav kur likties nu zaļās tukškladzinšānas apreibinātie tā arī negrib atteikties no visa’dām ditācijam un pabalstiem. Kautrējas izrādīt savas patiesās pofigisma jūtas
Šitādus monstrus pa lauksaimniecības zemi gan nevajag sabārstīt.
Attīstītāji, izskatās, nav vietējiem banānus dalījuši un vietējie demonstrē prastu reketu. Zviedrijā, Dānijā, kur ekoloģija 1. vietā visur ir šīs vējdzirnavas un publika neīd. Mums kad tik aizbaidīt tos kas nobīstas (viņu vietu agrāk sagrāba krievu mafija) un pēc tam vaimanāt, ka naudas par maz.