Policijā paklusām izbeigts kriminālprocess pret Meroni: izmeklētāja bijusi policijas inspektore, kas iepriekš centās panākt procesa neierosināšanu

Rudolfs Meroni

Lato Lapsa

Marta beigās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē ir paklusām izbeigts kriminālprocess, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros saskaņā ar policijas tiesai sniegtajām ziņām Šveices jurists Rūdolfs Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

Kā izriet no skopās informācijas, ko parakstījusi Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenā inspektore Veronika Čuprika, kriminālprocess šā gada 22. martā ir izbeigts, „vadoties no Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, 392.panta pirmās daļas, 392.1 panta, 401.panta pirmās daļas 3.punkta”.

Šis Kriminālprocesa likuma pantu uzskaitījums pēc būtības nozīmē – vairāk nekā gadu ilgajā izmeklēšanā, par kuras godprātību un ieinteresētību patiesības noskaidrošanā publiski ir izteiktas šaubas, V. Čuprika nonākusi pie slēdziena, ka gluži vienkārši nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Savukārt V. Čuprikas pieminētajā 392.1 pantā minēts, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tiek pieņemts, „ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina un nav iespējams savākt papildu pierādījumus”.

Tiesa, kādi tieši fakti un secinājumi ir bijuši pamatā V. Čuprikas lēmumam par kriminālprocesa izbeigšanu, nav zināms. Vēl vairāk – kriminālpolicija dara visu iespējamo, lai atklātībā nenonāktu ne tikai izbeigtā kriminālprocesa materiāli, bet pat lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

„Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336. un 337.pantu, Jums nav tiesību pārsūdzēt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 392.1 pantam Jūs neesat to personu lokā, kurām ir tiesības saņemt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu,” V. Čuprika oficiāli paziņojusi personai, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess pērn tika sākts.

Tieši V. Čuprika iepriekš bija centusies, lai šāda kriminālprocesa vispār nebūtu. Tas pagājušā gada sākumā tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji inspektore 2019. gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Šis V. Čuprikas lēmums tika izvērtēts Ģenerālprokuratūrā, un 2020. gada 9. janvārī tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus”.

Rezultātā inspektores lēmums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosūtīti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi.

Tad arī tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšana tā ietvaros tika nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei un, kā tagad izrādījies, tai pašai V. Čuprikai, kuras iepriekšējās aktivitātes tik kritiski bija novērtējusi Ģenerālprokuratūra.

Ar kādu tieši pamatojumu tagad izbeigtais kriminālprocess tika sākts? No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni bija parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Līdz ar to kopš 2008. gada spēkā bija arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un visas šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā bija uzdevusi R. Meroni. Viņu no šī statusa Rīgas apgabaltiesa atcēla tikai pagājušā gada vasaras beigās, savukārt „glabāto” mantu Latvijas valsts pārstāvjiem viņš nav nodevis vēl joprojām.

Šveices advokāts jau kopš 2010. gada sākuma ieņēma padomes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka akciju paketēm bija notikuši iespaidīgi darījumi, saistībā ar kuriem arī tika sākts kriminālprocess.

Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī  VentbunkerāKālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir bijis padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Matemātika ir nepielūdzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices jurists ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu un par tiesiskiem – inspektores centienus neatklāt tos argumentus, ar kādiem viņa ir spējusi nesaskatīt noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Stienis
Stienis

Diemžēl kādu dienu visa šī klaunāde valstij dārgi izmaksās.

Temida
Temida

Latvijā līdz tiesiskumam , kā līdz Piena ceļa galaktikai !

aizrādījums
aizrādījums

Beidziet sildīt “veco zupu”. Vakar Rīgā sadega 8 cilvēki, pirms tam Tukumā apdega un mira viens, Bezzubova slepkavība, 29 aizturēti muitnieki u.t.t. Vai tiešām neredziet aktuālus tematus?

Adītava
Adītava

Kārtējais bordānisma demagoģijas burbulis plīst… demagoģija sāk izsmelt sevi jaunradē