Vēlētājiem 3. jūnijā nebija nekādas oficiālas informācijas par to, ka viņiem piedāvātajos sarakstos desmiti un simti, varbūt pat tūkstoši kandidātu atrodas „čekas maisos” kā iespējamie Valsts drošības komitejas aģenti – „stukači”.
Tas izriet no Pietiek saņemtās Satversmes aizsardzības biroja paspārnē esošā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra oficiālās atbildes – skaidrojuma par ziņām, kas tiek un kas netiek sniegtas vēlētājiem. Tātad Ušakova/Amerika sarakstā esošais bijušais Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis (attēlā), par kura atrašanos „čekas maisos” zināms no iepriekšējām vēlēšanām, bija izņēmums, – citu kandidējošo „stukaču” vārdi palikuši nezināmi.
Savā oficiālajā, ilgi tapušajā skaidrojumā Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs (TSDC) informē, ka „Saeimas vēlēšanu likuma 5.panta 5.apakšpunktā noteikts, ka Saeimas vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un Saeimā nevar ievēlēt personas, kuras ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki, vai personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, izņemot personas, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki”.
„Šā likuma 15.panta 4.punktā noteikts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina, lai ne vēlāk kā divdesmit dienas, bet, ja Saeimas vēlēšanas notiek Satversmes 48.pantā paredzētajā gadījumā,- ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanu dienas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiktu publicēti to kandidātu vārdi un uzvārdi, attiecībā uz kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centram ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji,” skaidro TSDC.
Tas nozīmē – TSDC oficiālā nostāja ir, ka tikai pirms Saeimas vēlēšanām tam ir jāpublisko informācija par deputātu kandidātu iespējamo „VDK stukača” statusu un atrašanos „čekas maisos”, savukārt pirms pašvaldību vēlēšanām šāda informācija vēlētājiem sniegta netiks.
TSDC atsaucas uz to, ka Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9.panta 6.punkts nosaka, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki.
„Šā likuma 22.panta 3.punkta 6.apakšpunkts nosaka, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu par to, ka kandidāts ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, – to apliecina attiecīgās tiesas spriedums,” skaidro TSDC. Savukārt par VDK ārštata darbiniekiem – „stukačiem” likumā, kā izriet no TSDC vēstījuma, nekas nav teikts.
Pietiek jau aprakstīja, kā 2006. gadā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nāca klajā ar informāciju, ka no TSDC ir saņemtas ziņas, ka bijušais Latvijas Universitātes rektors Zaķis varētu būt sadarbojies ar LPSR VDK, un šī informācija ir jāiekļauj ziņās par deputātu kandidātiem.
Toties tagad, nepilnus 11 gadus vēlāk, šie dati par Zaķi, kurš uz Rīgas domi kandidēja no Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotā saraksta, CVK mājas lapā vairs nav atrodami. Tieši pretēji – tur atrodams šāds teksts: „Deputātu kandidāts ir norādījis (-usi), ka nav sadarbojies (-usies) ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izklūdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.” Nekādu datu no TSCD tur nav.
Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālais skaidrojums pirms mēneša bija: “Šādu informāciju ir norādījis pats kandidāts. Ja no TSDC tiks saņemta cita informācija, informācija mājaslapā tiks papildināta.” Mēneša laikā nekāda „cita informācija” no TSDC nav saņemta, līdz ar to Zaķis atšķirībā no situācijas pirms 11 gadiem nu vēlēšanās var startēt bez „čekas stukača” aizdomu zīmoga.
Pats Zaķis ar partijas Gods kalpot Rīgai preses pārstāvja starpniecību Pietiek sniedza ļoti lakonisku komentāru. Viņš pavēstīja, ka „tur nav, ko baigi skaidrot, jo jau iepriekšējās vēlēšanās viss bija labi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs nekādus aizliegumus nedeva”. Savu iespējamo sadarbību ar VDK ziņotāja statusā viņš ne noliedza, ne apstiprināja.
Šajā situācijā Pietiek lūdza skaidrojumu Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietniecei Kristīnei Jarinovskai – vai tiešām tagad (skat. saraksti no lejas uz augšu) TSDC vairs nav pienākuma publiskot informāciju par kandidātiem, kuru vārdi ir VDK kartotēkā – „čekas maisos”. Viņas sniegtais skaidrojums bija šāds:
„Pirmkārt, no 2001. gada 25. augusta SAB ir pienākums izsniegt VDK kartotēkas dokumentus jebkurai privātpersonai – fiziskai vai juridiskai personai – zinātniskiem un publicistiskiem mērķiem, ja tā kvalificējas 1995. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 151 9. un 10. punktā noteiktajiem kritērijiem – dokumentus, kurus paredzēts izmantot zinātniskajā darbā, izsniedz pēc attiecīgās zinātniskās iestādes vadītāja rakstiska pieprasījuma, kurā norādīta zinātniskā darba tēma un darba izpildītāja kvalifikācija, bet dokumentus, kurus paredzēts izmantot publicistikā, izsniedz ar SAB TSDC direktora atļauju pēc masu informācijas līdzekļa vadības rakstiska pieprasījuma.
Interesanti, ka, ja pagājuši divdesmit gadi kopš dokumenta oriģināla uzrakstīšanas, tad šos dokumentus zinātniskiem vai publicistiskiem mērķiem varēja izsniegt jau pirms 2011. gada 25. augusta, kas ir robežšķirtne divdesmit gadiem pēc VDK likvidēšanas. Cita lieta, vai kaut kad SAB faktiski šo ir pildījis https://likumi.lv/doc.php?id=35456.
Otrkārt, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas sestais punkts paredz, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras bijušas LPSR un PSRS drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata darbinieki, tas nozīmē, ka, ja kāda persona ir bijusi LPSR VDK vai PSRS VDK štata darbinieks, tā nedrīkst kandidēt, bet kopš 1996. gada 22. panta trešās daļas 6. punkta redakcija ir, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
Treškārt, komisija ir saņēmusi 2017. gada 15. marta SAB dokumentu Nr. 5.2-10/17/168, kura 2. punktā SAB norāda, ka VDK dokumenti nav valsts noslēpuma objekts. Dokumentiem TSDC ir tāds pats juridiskais statuss kā dokumentiem Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Ceturtkārt, likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 13. panta pirmā daļa paredz, ka domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori, bet ceturtā daļa paredz, ka, ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no TSDC, noliedz savu sadarbību ar VDK, domes priekšsēdētājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgās pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.
Otrkārt, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas sestais punkts paredz, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras bijušas LPSR un PSRS drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas štata darbinieki, tas nozīmē, ka, ja kāda persona ir bijusi LPSR VDK vai PSRS VDK štata darbinieks, tā nedrīkst kandidēt, bet kopš 1996. gada 22. panta trešās daļas 6. punkta redakcija ir, ka kandidāts svītrojams, pamatojoties uz tiesas spriedumu.
Treškārt, komisija ir saņēmusi 2017. gada 15. marta SAB dokumentu Nr. 5.2-10/17/168, kura 2. punktā SAB norāda, ka VDK dokumenti nav valsts noslēpuma objekts. Dokumentiem TSDC ir tāds pats juridiskais statuss kā dokumentiem Latvijas Nacionālajā arhīvā.
Ceturtkārt, likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu 13. panta pirmā daļa paredz, ka domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori, bet ceturtā daļa paredz, ka, ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no TSDC, noliedz savu sadarbību ar VDK, domes priekšsēdētājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgās pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek