Februāra beigās saistībā ar ģenerālprokurora Jura Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu ir iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums, ko izskata Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs, atklāj LTV raidījums “Kas notiek Latvijā”.
Piektdien raidījuma “Kas notiek Latvijā” speciālizlaidumā, kurā tika izjautāti AT priekšsēdētāja amata kandidāti, Strupišs nedz apliecināja, nedz noliedza šo faktu.
Tomēr, izsakoties par procedūru trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanā, kam var sekot lēmums veikt pārbaudi par to, vai ir pamats ģenerālprokurora atlaišanai no amata, AT priekšsēdētājs izteicās, ka “ja kaut kas tāds tiks lemts, tad darīšu visu, lai tas iekļaujas termiņā”.
Pērn marta beigās Ģenerālprokuratūra nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā premjera Kariņa komandējumos.
Šī gada februāra sākumā KNAB priekšnieks Jēkabs Straume intervijā Latvijas Radio sacīja, ka lietas izmeklētājiem un prokuroriem ir radušās domstarpības par likuma piemērošanu. Pēc dažām dienām Juris Stukāns intervijā KNL? to komentēja, apgalvojot, ka sasaucis iesaistīto sapulci, lai saprastu, kur šajā lietā ir domstarpības, un lai noskaidrotu atbildi uz jautājumu – “varēja lidot vai nevarēja lidot”. Bet uz jautājumu, vai runa nav bijusi arī par to, kuru apsūdzēt un kuru nē, atbildēja: “tas ir absurds un tie ir meli”.
Vairāki avoti raidījumam apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan KNAB izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamats uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp – bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.
Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu, un to izskata Strupišs. AT vadītājs raidījumā sacīja, ka šo informāciju nevar ne apliecināt, ne noliegt, un nevar komentēt, jo trauksmes celšanas gadījumā likums aizsargā gan ziņotāju, gan to, par kuru iesniegums iesniegts, līdz ar to līdz iznākumam informācija nav publiski pieejama, bet “tad kad lēmums būs, tad viņš būs.
Strupišs skaidroja, kas “tīri tehniski” pēc likuma trauksmes cēlēja ziņojuma izvērtēšanas rezultātā varētu notikt – ja pirmšķietami trauksmes cēlēja ziņojumā norādītais dod tam pamatu, jālemj par prokuratūras likumā paredzēto pārbaudi par ģenerālprokurora pārkāpumu, kas var kļūt par iemeslu atlaišanai no amata.
Pēc raidījuma KNL? jautāja Jurim Stukānam, vai viņš apliecina faktu par trauksmes cēlēja ziņojuma izskatīšanu un vai par to viņš ir sniedzis atbildes Augstākajā tiesā, uz ko sekoja atbilde: “Jautājums nav man”. Uz atkārtotu jautājumu, vai ģenerālprokurors aicināts uz AT par šo, viņa atbilde bija: “Aicinu noskatīties 11.aprīļa raidījumu “Kas notiek Latvijā?””.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tik tālu esam nodzīvojušies, ka pat prokurori sākuši rakstīt danosus. Padomijas laiki ar saviem čekas maisiem atpūšās!
Kas ir “danoss”?