“Diena” 31. maijā stāsta par LTV žurnālistes Ivetas Elksnes darbošanos sabiedrisko attiecību jomā un viņas vadītajiem mediju treniņiem,par ko nav informēta LTV vadība.
Vai jūsu uzņēmums piedāvā mediju treniņus? Principā, jā, bet atbildīgie cilvēki pašlaik nav uz vietas, — telefona klausules otrā galā kāds vīrietis žurnālista Egila Zariņa balsī atbild uz Dienas jautājumu un liek pārzvanīt pēc pāris stundām. Ir piezvanīts uz internetā atrastā uzņēmuma Mediju treniņi fiksēto tālruni.
Uz otro zvanu atbild sekretāre, kura norāda, ka viņa neko plašāk par uzņēmuma piedāvātajiem mediju treniņiem nevar pastāstīt, un lūdz atstāt telefona numuru. Atbildīgā persona piezvanīšot. Uz jautājumu, kas būs šī persona, sekretāre atbild, ka tai vajadzētu būt Ivetai Elksnei, Latvijas televīzijas (LTV) žurnālistei. Tas ir apstiprinājums, ka raidījuma 100.pants vadītāja, kura vakaros intervē politiķus, amatpersonas un citus “aktuālus” cilvēkus, nav atmetusi iepriekšējo nodarbi trenēt amatpersonas darbam ar žurnālistiem.
Uzņēmums Mediju treniņi I.Elksnei pieder kopā ar ekspolitiķi Edvīnu Inkēnu, kurš jau vienlaikus ir “spēlējis divās frontēs” — esot Saeimas deputāts un darbojoties žurnālistikā.
Uzņēmuma juridiskā adrese sakrīt ar E.Inkēna firmas S.A.F. pakalpojumi adresi. Pirms teju pusotra gada, kad izšķīrās jautājums par to, vai I.Elksne tiks pieņemta raidījumā De facto, I.Elksne arī Dienai solījusi, sākot strādāt LTV, savu firmu, visticamāk, likvidēs. Tagad viņa norāda, ka jautāts ticis tikai par to, vai viņa, strādājot De facto, likvidēs uzņēmumu, bet De facto viņa tā arī nesāka strādāt.
I. Elksnes uzņēmums joprojām darbojas, taču zināms, ka viņas pakalpojumus dažādu institūciju darbiniekiem, kuri vēlas iemācīties kontaktēties ar presi, var piesaistīt, piemēram, ar uzņēmuma P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības starpniecību. Pats uzņēmums par to komentārus nesniedz, bet tieši tā I. Elksnes pakalpojumus piesaistīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).
VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina apstiprina, ka I. Elksne uzņēmumā vadīja mediju treniņus, neieslīgstot detaļās par mācītā saturu, bet uz jautājumu, vai runāts, kā atbildēt uz žurnālistu jautājumiem, tostarp arī neērtiem, viņa atbild apstiprinoši.
I. Elksne norāda, ka viņa lasa lekcijas par to, kā komunicēt ar masu medijiem, un uzsver, ka Dienas reportiere nesaprotot atšķirību starp lekcijām un mācīšanu. Viņa nestāstot, kā izvairīties no neērtiem žurnālistu jautājumiem, jo “tādas receptes nav”. Taču I.Elksne nenoliedz, ka vadījusi arī praktiskās nodarbības.
“Mums ir iekšējās kārtības noteikumi, kas nosaka, ka darbiniekiem ir jāraksta iesniegums par darbu savienošanu. Uz doto brīdi šāda (I.Elksnes) iesnieguma nav,” saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Par tālāko rīcību gan varēšot runāt tikai tad, kad viņa rīcībā būs ticama informācija. Taču, vaicāts, vai viņš atbalstītu I.Elksnes darbošanos arī sabiedrisko attiecību jomā, E.Kots sniedz skaidru noliegumu.
Par I.Elksnes darbu apvienošanu tikai no Dienas esot uzzinājis arī viņas tiešais priekšnieks LTV ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, kurš domā, ka “droši vien” notikušais met ēnu uz LTV. Viņš lūgšot I.Elksnes paskaidrojumu un likšot viņai izvēlēties, kurā no frontēm viņa vēlas darboties.
Arī žurnālists Jānis Domburs neslēpj, ka viņš pāris reižu gadā “vada intervijas un diskusijas mediju treniņu ietvaros”. Viņš neskolojot jautājumos, kas jādara, lai apvestu ap stūri žurnālistus, un atsakoties mācīt cilvēkus, kuri drīzā nākotnē varētu būt raidījuma dalībnieki.
Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants norāda, ka mediju treniņš ir “trenēšanās mediju attiecībās”, taču cilvēks nevar būt vienlaikus profesionāls žurnālists un profesionāls sabiedrisko attiecību speciālists.
“Rietumos tas tiktu uzskatīts kā kaut kas ļoti, ļoti, ļoti neētisks,” akcentē žurnālists Kārlis Streips.
Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs portālā politika.lv, pirms teju pusotra gada analizējot I.Elksnes gadījumu, raksta, ka “darbošanās vienlaikus abās profesijās (…) ne tikai kropļo profesionālo vidi, bet arī apdraud sabiedrības tiesības saņemt patiesu realitātes atainojumu”. Tad kā to izskaust? Viņaprāt, pret šādu praksi skaidrāk jāiestājas medijiem.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne norāda, ka bez žurnālistu piesaistīšanas sabiedrisko attiecību aģentūras var iztikt, jo tajās strādā gana daudz bijušo žurnālistu.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi