„Noziedzīgi iegūtā manta”: Eiropā taisnība svin uzvaru, Latvijai nāksies nokaunēties

ECT

OSKARS JONĀNS, zvērināts advokāts

2023.gada 26.septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) lietā Yordanov and others vs. Bulgaria (pieteikumi Nr. 265/17 un 26473/18) pieņēma spriedumu, kam vajadzētu būtiski ietekmēt to, kā turpmāk Latvijā tiks izskatīti un vērtēti procesi par noziedzīgi iegūtu mantu.

Sniedzot juridisko palīdzību klientiem, nākas secināt, ka Latvijā procesos par mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu prokuratūra un tiesās dominē viedoklis – lai mantu atzītu par noziedzīgi iegūtu, procesa virzītājam ir pietiekami izvirzīt pieņēmumu par mantas noziedzīgo izcelsmi, un neesot nepieciešams šo pieņēmumu saistīt ar predikatīvā nozieguma esamību un cēlonisko sakaru starp konfiscējamo mantu un noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos mantu.

Praksē tas pārsvarā nozīmē to, ka aizskartās mantas īpašnieks izmisīgi cenšas pierādīt mantas likumīgo izcelsmi, bet, ja tas neizdodas, tad mantu atzīst par noziedzīgi iegūtu, jo persona nav spējusi izskaidrot mantas likumīgo izcelsmi, un tā tiek konfiscēta.

Latvijas tiesas līdz šim ir pieņēmušas neskaitāmus nolēmumu, kuru argumentācija, manā vērtējumā neatbilst jaunākajai ECT praksei, un tas liek secināt, ka Latvijā ir pieņemami konfiscēt it kā noziedzīgi iegūtu mantu tikai tāpēc, ka aizskartās mantas īpašnieks nespēj tiesā pietiekami pamatot mantas legālo izcelsmi.

Latvijas tiesas pārsvarā ignorē apstākli, ka pēc būtības bez nozieguma nav iespējama noziedzīgas izcelsmes manta.

Proti, ir nepieciešams pamatot to, ka ir izdarīts kāds tā sauktais predikatīvais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā ir radusies it kā noziedzīgi iegūta manta.

Septembrī pieņemtajā spriedumā ECT ir nepārprotami norādījusi – lai konfiscētu personai mantu kā noziedzīgi iegūtu, nav pietiekami ar to, ka persona nevar pierādīt, ka manta ir iegūta likumīgi. Papildus nacionālajām tiesām ir jāpamato, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, kura rezultātā ir iegūta konfiskācijai pakļautā manta, un ir jānorāda saikne starp konfiscējamo mantu un attiecīgo noziedzīgo nodarījumu.

Lai arī konkrētais spriedums līdz galam neatbild uz jautājumu par to, kādā pakāpē ir jāpamato noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas fakts, tas ir skaidrs signāls, ka Latvijas tiesām šīs kategorijas lietas ir jāvērtē rūpīgāk, vismaz identificējot konkrētu noziedzīgu nodarījumu, kura rezultātā ir iegūta manta, ko valsts vēlas atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt.

Šis ECT spriedums oficiāli apstiprina advokātu jau ilgstoši paustās bažas, ka Latvijas tiesas pārāk vienkāršoti risina mantas konfiskācijas jautājumus procesos par noziedzīgi iegūtu mantu.

Uzskatām, ka tas rada juridisku pamatu pārskatīt Latvijas tiesu praksi ne vien nākotnē, bet arī  jau izspriestajās lietās, un šobrīd ar klientiem jau strādājam šajā virzienā,” norāda Raivis Leimanis, BDO asociētais partneris un zvērināts advokāts.

Starptautiskajai auditorfirmai BDO ir ievērojama pieredze krimināllietās kā finanšu, nodokļu un grāmatvedības ekspertam (speciālistam) sniedzot atzinumus par līdzekļu izcelsmi, darījumu likumību, VID nodokļu aprēķinu pareizību krimināllietās un citos jautājumos.

“Nepieciešamība konstatēt predikatīvo noziegumu ir tikai viens no sāpīgajiem punktiem, kur saskatāms Satversmē garantēto tiesību uz taisnīgu tiesu un tiesību uz īpašumu pārkāpums. Iespējas panākt taisnīgumu ierobežo tas, ka šajos izdalītajos procesos nav kasācijas instances, savukārt pamata kriminālprocesi nereti ir “mākslīgi radīti” un pēc mantas konfiskācijas tajos nenotiek nekāda virzība līdz noilgumam.

Īpaši jāuzsver absurdā situācija, ka nodokļu krimināllietās nenomaksāto nodokļu apmēru nosaka uz VID atzinuma pamata, kura pareizības pārbaudei likums neparedz nekādu procedūru. Ceru, ka ECT spriedums būs pagrieziena punkts, kas mainīs Latvijas procesu virzītāju un tiesu attieksmi un mudinās likumdevēju sakārtot procesuālās nepilnības,”  piebilst Raivis Leimanis.

Avots: Pietiek

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


4
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
zinis
zinis

Ir naivi domaat ka latvijas tieslietu sisteema nezin vai nesaprot ka vinji mantas konfiskaaciju veic pavirshi un ne peec eiropas regulaam. Visi to saprot, taapat kaa visi saprot cik daudz laika un apnjeemibas prasiis pieraadiit preteejo eiropas tiesaas vai muusu pashu instancees, liidz ar to ja mantu konfiscee shodien tad labaakajaa gadiijumaa taa tiks kompenseeta iipashniekam peec 5-8 gadiem, kd viss uudens jau aizteceejis. Tas ir viens no fundamentaaliem latvijas tieslietu korumpeetiibas pamatakmenjiem – visu var noildzinaat, jebkuru procesu, lemberga lieta 10+ gadi, jebkura korupcijas lieta 5+ gadi, taa ir sisteema no kaa visi barojas.

begemots
begemots

Te var spriest arī citādi, piemēram, visi valsts pārvaldē iesaistītie ir guvuši noziedzīgus līdzekļus, jo tos saņēmuši nevis par valsts tautsaimniecības attīstību, bet par tās noplicināšanu kam kopā nāk aizsardzības spēju samazināšana plus veselība, izglītība, pensijas, utt.

Jefiņš
Jefiņš

Šeit VID un Znotiņas ausis lien ārā no maisa.

Apinis
Apinis

Šalom visiem.