LZA Senāts nekonstatē apzinātu Kalviņa pilnvaru pārkāpumu Višvanatas lietā

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senātam nav zināmi pierādījumi, ka akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, iesakot piešķirt Latvijas pilsonību Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai, būtu apzināti pārsniedzis statūtos noteiktās pilnvaras vai rīkojies personiskas ieinteresētības dēļ. Senāts norāda, ka Kalviņa vienpersoniskā rīcība radījusi risku akadēmijas reputācijai un sabiedrības uzticībai.

Senāts vēstuli pirms nosūtīšanas nebija vērtējis

Kalviņa ieteikuma vēstule pirms nosūtīšanas Saeimai Senātā netika iesniegta. LZA Prezidijs iepriekš pauda, ka Kalviņš rīkojies savu pilnvaru robežās.

Savukārt 29. oktobra sēdē, kā norāda Senāts, Prezidijs atzina, ka Kalviņš labticīgi paļāvies uz LZA Ekonomikas institūta sagatavotajiem materiāliem un citu viņam sniegto informāciju. Ieteikumu viņš balstīja arī līdzšinējā pozitīvajā sadarbībā un Višvanatas iespējamajā ieguldījumā Latvijas farmācijas nozarē. Kalviņš atzinis, ka saņemto informāciju padziļināti nepārbaudīja.

Pēc notikušā Senāts rosina precizēt kārtību, kādā akadēmijas vārdā sniedz rekomendācijas un atzinumus. Pilnsapulcē paredzēts lemt par darba grupas izveidi.

Senāts saskata vajadzību skaidrāk sadalīt atbildību, uzlabot ikdienas lēmumu pieņemšanu un saziņu, kā arī plašāk iesaistīt zinātnisko kopienu un jaunākos akadēmijas locekļus.

Senāts paudis gatavību sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju, izvērtējot LZA tiesisko statusu, funkcijas un pārvaldību. Tas uzsver, ka izvērtējumā jāievēro akadēmiskā autonomija un jāiesaista akadēmijas vadošie zinātnieki.

Par Kalviņa atsaukšanu lems 26. novembrī

Oktobra beigās Kalviņš atklātā vēstulē uzņēmās atbildību par to, ka viņa personīgais vērtējums tika pausts kā akadēmijas oficiālā nostāja, un paziņoja, ka apsver amata atstāšanu. Pēc tam viņš lūdza Senātu atsaukt viņu no amata. Senāts 10. novembrī iekļāva šo jautājumu 26. novembra rudens pilnsapulces darba kārtībā. Pilnsapulcei Senāts sniegs arī ziņojumu par LZA amatpersonu rīcības atbilstību akadēmijas hartai un statūtiem.

Saeima likumu atcēla pirms tā spēkā stāšanās

Saeima 15. oktobrī pieņēma likumu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Pēc tam publiski izskanēja šaubas par viņas izglītību, zinātniskajām publikācijām un pilsonības piešķiršanas pamatojumu. Višvanata pārmetumus noraidīja, norādot, ka Saeimai iesniegtie dokumenti ir patiesi un pārbaudīti. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicināja parlamentu šaubas novērst un vajadzības gadījumā lēmumu pārskatīt. Saeima 22. oktobrī likumu atcēla, pirms tas bija stājies spēkā.

Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Višvanatas virzīšanu Latvijas pilsonības iegūšanai. Tā vērtēs arī LZA lomu pilsonības piešķiršanas procesos un šajā pašā pārbaudē skatīs apstākļus, kādos Latvijas pilsonību 2023. gadā piešķīra viņas vīram Kananam Višvanatam.