Ievērojama daļa no valsts uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” ziedotās naudas atvēlēta publicitātes kampaņām, lai paustu “pareizo viedokli” par mežu apsaimniekošanu Latvijā.
Pēdējos divus gadus meža īpašniekus pārstāvošajām biedrībām, kā arī vairākiem plašsaziņas līdzekļiem kopumā ziedoti gandrīz 700 tūkstoši eiro, un tas ir daudz vairāk nekā iepriekš, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Mežu īpašnieki ļoti sāpīgi uztver vides aktīvistu protestus pret pērn Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem noteikumos par meža apsaimniekošanu, kas tostarp ļautu palielināt ciršanas apjomus. Ministrija no projekta tālākas virzīšanas atteicās. Taču ievērojama daļa no “Latvijas Valsts mežu” ikgadējā ziedojuma atvēlēta, lai kliedētu šos maldus, kas pēc meža īpašnieku ieskatiem, tiekot izplatīti.
Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, Meža attīstības fonda padomes loceklis Arvīds Ozols saka, ka vēlas informēt sabiedrību: “Pēdējos gados sabiedrībai bijuši diezgan daudz emocionālas, reizēm arī demagoģiskas diskusijas par mežu nozari, un tādēļ mēs vēlamies atbalstīt profesionāli pamatotas informācijas nonākšanu caur medijiem sabiedrības rīcībā.”
“Latvijas Valsts meži” ik gadu dažādiem mērķiem ziedo aptuveni 4 miljonus eiro. 2017.gadā tie bija 4 200 000, gadu iepriekš – 4 000 000. No šīs summas aptuveni puse tiek novirzīta sportam. Turklāt jau otro gadu pēc kārtas īpaša labvēlība ir Automobiļu sporta federācijai. “Nevar tā raustīties – iedod un pēc tam nedod,” saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un Zemnieku savienība).
LVM 2017.gadā ziedotās naudas sadalījums:
Sporta attīstības veicināšanai – 2 000 000
Automobiļu sporta federācijai 200 000
Sociālās palīdzības veicināšanai 600 000
Kultūras un mākslas attīstības veicināšanai 600 000
Izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai 800 000
KOPĀ: 4 200 000
800 tūkstošus eiro, kas definēti ar mērķi “Izglītības un zinātnes attīstības veicināšanai”, sadala Zemkopības ministrijas paspārnē esošais Mežu attīstības fonds. Tā padomi vada Jānis Dūklavs.
Izpētot to, kā fonds sadalījis līdzekļus, redzams, ka puse tikusi mežzinātnes institūtam “Silava”, bet gandrīz viss pārējais, vairāk nekā 300 tūkstoši – dažādiem masu medijiem un meža īpašnieku biedrībām. To skaitā saistītām ar pašu ziedotāju “Latvijas Valsts meži”.
“Es neko neesmu ne veicinājis, ne bremzējis – es vienkārši iepazīstos ar šo informāciju. Ja fonda attiecīgie cilvēki, kas piedalās šī jautājuma lemšanā, uzskata, ka tas ir pareizi, es principā atbalstu, ” stāsta Dūklavs.
“De facto” izpētīja, ka Zemkopības ministrijas paspārnē esošais Meža attīstības fonds kļuvis teju uz pusi dāsnāks pret medijiem un mežu īpašniekiem. Ja pirms diviem gadiem šiem abiem mērķiem kopā no ziedojumiem atvēlēja 193 tūkstošus eiro, tad pērn tie bija jau 354 tūkstoši, šogad – 331 tūkstotis.
“Sabiedrībai jābūt ieinteresētai saņemt objektīvu un patiesu informāciju,” saka “Latvijas Mežu sertifikācijas padomes” padomes priekšsēdētājs Māris Liopa. Divas biedrības, kuru vadībā viņš ir – Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācija un Latvijas Mežu sertifikācijas padome – no valsts uzņēmuma ziedotā saņēma kopumā 62 tūkstošus eiro.
Viens no pieteiktajiem projektiem bija nozares portāla izveidošana un “patiesas un objektīvas informācijas aktualizēšana”. Liopa uzskata, ka pat izglītotiem cilvēkiem esot nepareizs priekšstats par to, kā apsaimnieko mežus Latvijā, jo to veido vides organizācijas. Uz jautājumu, kādēļ šīs aktivitātes jāsedz no valsts uzņēmuma ziedojuma, ko var uzskatīt par publisko finansējumu, nevis biedru naudām, Liopa atbild: “Mēs sedzam arī no biedru naudām, jo, kā es teicu, mēs pieprasījām lielāku summu, jo pretējā gadījumā mēs nevarētu aptvert un izpildīt tādus plānus, kādi mums īstenībā ir, ja mēs runājam par sabiedrības informēšanu.”
Tieši uz medijiem šoreiz aizplūdīs arī būtiska “Latvijas Valsts mežu” ziedotās naudas daļa – 168 tūkstoši eiro. Starp saņēmējiem – “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Latvijas Avīze”, “Radio SWH”, “Vides Fakti”, “Dienas Mediji”, “Dienas Žurnāli” un citi.
Daļa no ziedojumiem medijiem (eiro):
Neatkarīgā Rīta avīze 10 000
Latvijas Avīze 15 000
Radio SWH 15 000
Vides Fakti 15 000
Dienas Mediji 12000
Dienas Žurnāli 24 000
Dienas Bizness 12 000
Pie ziedojuma – 18 tūkstošiem eiro – tikusi arī firma, kas izdod žurnālu “Baltijas Koks”. Tai ziedojums ticis, pat neraugoties uz nodokļu parādu. Arī pērnā gada pārskatu tā nav iesniegusi. Firma savulaik piederēja Saeimas deputātam no “Vienotības” frakcijas Edvardam Smiltēnam, tagad – viņa māsai. Starp medijiem viens no lielākajiem līdzekļu saņēmējiem ar kopumā 36 000 eiro ir “Dienas Žurnāli” un “Dienas Bizness”, kam ir viens izdevējs.
“Mēs varam piešķirt finansējumu tiem projektiem, kas mums ir iesniegti, un mēs vērtējam nevis to, kam tas medijs pieder, bet gan to, cik viņš ir profesionāls un kāda ir kapacitāte, lai šo projektu izpildītu,” saka Ozols.
Ozols uzsver, ka konkurss finansējumam tiek izsludināts viņu mājaslapā un tad īpaša komisija vērtē pieteikumus. “Dienas Žurnālu” un “Dienas Biznesa” pārstāvis skaidro, ka “Dienas Žurnāli” apņēmušies sagatavot vairākas publikācijas žurnālos “Ilustrētā Vēsture” un “Ilustrētā Zinātne”, bet “Dienas Bizness” – meža nozares tematiskās lappuses.
Uzņēmuma “SM Investīcijas” valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns: “Ļoti bieži tie ir kaut kāda specifiska rakstura [temati], kuriem varbūt mēs nebūtu savādāk pieskārušies. Un es uzskatu, ka te ir svarīgi sabiedrībai zināt par tādām lietām, bet nu bieži vien mums varbūt ir citas, mūsuprāt, svarīgākas lietas, ko rakstīt, un varbūt, ja nebūtu šis papildu finansējums, šādi raksti neparādītos.”
Vēl pirms diviem gadiem no “Latvijas Valsts mežu” ziedojuma līdz medijiem nonāca sešreiz mazāka summa (aptuveni 29 000 eiro). Uz jautājumu, kas mainījies, naudas dalītāji un arī saņēmēji aizbildinās tieši ar nepieciešamību pēc publicitātes, kuras saturu nosaka pati nozare. Kamēr ziedojumi medijiem un mežu nozarei pieaug, šogad samazinājums bijis tādam mērķim kā skolēnu izglītošana un interešu izglītība.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: de facto
To kas padomju 50 gadu laikā paspēja saaugt, tagad izzāģēs 10 gados. Šādos tempos mēs Eiropu ātri sasniegsim – tur mežu jau praktiski nav.
Un tad vēl grib lai vēl ātrāk var zāģēt … Būs mums komercmeži – stiebri līdz 80 gadu vecumam bez kārtīgiem pāri pa 100 gadu veciem kokiem.
Tik daudz meža platību, kā šobrīd ir Latvijā, te nekad nav bijis. Turklāt vairāk nekā 20% no valsts mežiem ir dažādos veidos aizsargāti, tā ka netrūkst ne vecu koku, ne biezokņu un aizsargājamām dzīvnieku, augu, kukaiņu, sēņu u.c. sugām piemēotu biotopu.