Par kukuļņemšanu apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs izdevis bankas prezidenta vietniecei Zojai Razmusai pilnvaru Latvijas pārstāvniecībai Eiropas Centrālās bankas padomē. Tā nepieciešama, lai viņa pilntiesīgi varētu pārstāvēt Latviju Centrālās bankas padomē.
Tikmēr vairāki politiķi apsvēruši iespēju rosināt atlaist no amata bankas vadītāju, pamatojoties uz to, ka viņam ir atņemta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, bet secinājuši, ka tas nav iespējams.
Latvijas Bankas likums paredz, ka prezidentu atbrīvo no amata tikai tad, ja stājies spēkā notiesājošs spriedums.
Iespēja panākt Rimšēviča atlaišanu pirmdien, 10.septembrī, vērtēta slēgtā apspriedē, par argumentu minot, ka bankas prezidentam ir atņemta pielaide darbam ar valsts noslēpumu.
To Latvijas Televīzijai apstiprināja vairāki avoti.
Apspriedē secināts, ka bankas prezidents bauda stingru juridisko aizsardzību, turklāt Rimšēvičam jau ir noteikts aizliegums ieņemt amatu. Tādēļ viņa atcelšana pirms termiņa beigām un bez notiesājoša sprieduma nav juridiski iespējama.
Saeimas Budžeta komisija sākusi darbu pie likuma grozījumiem, lai nākotnē bankas prezidenta atcelšana būtu vienkāršāka.
Saeimas Budžeta komisijas pārstāvis Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība) stāstīja, ka, ja būtu iespējams, Saeima jau agrāk būtu atlaidusi Rimšēviču, bet tagad tā ir nonākusi ķīlnieka lomā. Tāpat grozījumiem Latvijas Bankas likumā seko Eiropas Centrālā banka.
“Rimšēvičam nav pielaide valsts noslēpumam, bet vienlaikus Latvijas Bankas likumā ir atrunāti konkrēti gadījumi, kad viņu var atbrīvot no amata. Līdz ar to šis gadījums, kad pielaide valsts noslēpumam zaudēta, nevar būt pamats, lai atbrīvotu viņu no amata. Faktiski šajā situācijā tas ir viņa paša godaprāta jautājums – atkāpties vai gaidīt tiesas lēmumu, kas varētu nebūt tik drīz,” skaidroja Putra.
Viņš pieļauj, ka Rimšēvičam pilnvaras beigsies agrāk – nākamā gada nogalē, nekā stāsies spēkā notiesājošs spriedums.
Kā zināms, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu aizturēja februārī, un kopš aizturēšanas Rimšēvičam par drošības līdzekli ir piemērots aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu. Ģenerālprokuratūra jūnija beigās Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet uzņēmējam Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu lietā, kas saistīta ar pašlaik likvidējamo “Trasta komercbanku”.
Pats Rimšēvičs paziņoja, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi. Arī Martinsons savu vainu pilnībā noliedz un apgalvo, ka visa lieta balstoties uz, viņaprāt, “nesaprotamiem 2013.gada audio ierakstu fragmentiem” un esot vien “kārtējās politiskās intrigas”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!