Krievijas spiegi atbrīvoti no apcietinājuma un aizbēguši, jo daži tiesneši nebija pamanījuši karu Ukrainā

TV3 raidījums “Nekā personīga”

Pēdējo gadu laikā un jo īpaši pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, Latvija daudz izlēmīgāk vēršas pret organizācijām un indivīdiem, kuri apšauba mūsu valsts pastāvēšanu un dēvē Latviju par neizdevušos veidojumu. Vairāki aktīvisti aizturēti, bet daudzos gadījumos tiesas ļāvušas šiem personāžiem izbēgt no soda.

Šonedēļ publicētajā Valsts drošības dienesta aizvadītā gada pārskatā izcelti daži gadījumi, kad tiesas ļāvušas pret Latviju noskaņotām personām no soda izvairīties un aizbēgt uz Krieviju. Bet šo gadījumu skaits ir krietni lielāks. Un starp viņiem ir arī Krievijas militārā izlūkdienesta spiegs, kuram tiesa nesen piesprieda četrus gadus cietumā. Viņš iepriekš savu nodarījumu nožēloja. Bet šobrīd no Latvijas aizbēdzis.

Krievijas specdienestu interese par notiekošo Latvijā varētu skart jebkuru jomu. Sākot ar cilvēkiem, kuriem ir piekļuve slepenai informācijai. Beidzot ar, ja tā var teikt, “guļošajiem kareivjiem”, kurus var aktivizēt vajadzīgajā brīdī. Vai vienkārši plašu atbalstītāju tīklu, kuru uzdevums varētu būt rīkot masu nekārtības, protestus, apķēpātu Ukrinas karogus. Vai iemest Molotova kokteili Okupācijas muzējā.

Konrāds Szoļajskis ir poļu kinorežisors, kurš tikko pabeidzis dokumentālo filmu “Putins playground” jeb “Putina rotaļu laukums”. Par Krievijas ietekmi Polijā, Moldovā, Latvijā un citās valstīs.

Pagājušā gada vasarā filmas veidotāji Rīgā satika tobrīd no cietuma izlaisto Valentīnu Frolovu. Viņu Latvijas drošībnieki aizturēja par ilgstošu sadarbošanos ar Krievijas militāro izlūkdienestu jeb GRU.

Frolovs savervēts, kad 1991. gadā dienēja padomju speciālo uzdevumu vienībā. Spiegs vācis un nodevis Krievijas militārajam izlūkdienestam ziņas par NATO spēku ierašanos un izvietojumu Latvijā, par stratēģiski nozīmīgiem objektiem. Frolovs ar savu kuratoru tikās Krievijā. Pārējā laikā uzturējis konspiratīvu saziņu. Viņam noderējušas padomju armijā iegūtās sakarnieka iemaņas, piemēram, prasme pieņemt šifrētus ziņojumus ar radiouztvērēju.

Frolovs bija apcietināts, bet izmeklēšanas tiesnese Biruta Horuna jau 2022. gada maijā viņu atbrīvoja pret 30 000 eiro lielu drošības naudu. Frolovs portālā “Delfi” un Latvijas televīzijā tolaik publiski nožēloja izdarīto un lūdza piedošanu. Pagājušā gada izskaņā Frolovam galējā instance piesprieda četrus gadus cietumā. “Nekā personīga” ir zināms, ka GRU savervētais Frolovs cietumā nav nonācis. Viņš no Latvijas aizbēdzis. Pēc neoficiālas informācijas – uz Krievju. Un varētu būt, ka Frolovs izsludināts meklēšanā.

Poļu režisors stāsta, ka jau intervijas laikā ar spiegu neesot ticējis viņa nožēlas patiesumam: “Šī attieksme un uzvedība bija izplānota. Un tā bija saskanīga ar to, ko viņš bija darījis iepriekš tiesā, kur arī viņš bija ļoti laipns. Tā kā es tagad viņu redzu kā gudru puisi, kurš bija uzlicis masku, lai izskatītos pēc klerka vai grāmatveža. Bet patiesībā bija kā Džeims Bonds.”

2020. gada 17.  februārī Valsts drošības dienests aizturēja FSB labā strādājošo Sergeju Vasiļjevu. Kā liecina šonedēļ publicētais Valsts drošības dienesta gada pārskats, viņš FSB uzdevumā centies savervēt kādu dienesta amatpersonu, bet izskaitļots un apcietināts. Jau dažus mēnešus pēc aizturēšanas (2020. gada 15.  jūlijā) pirmajā instancē Rīgas pilsētas (tobrīd – Vidzemes priekšpilsētas) tiesas tiesnese Sigita Dolniece Vasiļjevu atbrīvoja no apcietinājuma.

Vasiļjevs to izmantoja, lai aizbēgtu no Latvijas. Šobrīd viņš dzīvo Krievijā un tiek uzskatīts par līderi pret Latviju strādājošai grupai “Baltijas antifašisti”. Viņi paši un mudinājuši arī citus vākt sensitīvo informāciju par Latviju. Pagājušā gada 5. septembrī Vasiļjevam klāt neesot piesprieda trīs gadus cietumā.

Vairāku citu “Baltijas antifašistu” lieta atrodas prokuratūrā un tiek gatavota nodošana tiesai. Viktorija Matule atrodas Krievijā. Romans Samuļs – Baltkrievijā. Pārējie īsu brīdi pabijuši apcietinājumā, bet pagājušā gada beigās atbrīvoti.

“Baltijas antifašisti”: Tatjana Andrijeca, Aleksandrs Žguns, Staņislavs Bukains, Viktorija Matule, Romans Samuļs

Tatjanu Andrijecu atbrīvoja pagājušā gada oktobrī. Pateicoties tiesnesei Anastasijai Pasjugai par 5000 eiro lielu drošības naudu izlaists arī Aleksandrs Žguns.

Savukārt par taksistu strādājušais Sergejs Sidorovs atbrīvots īsi pirms Jaunā gada, arī pēc tiesneses Anastasijas Pasjugas lēmuma. Lai gan piefiksēti 23 Sidorova spiegošanas gadījumi. Viņš regulāri Krievijai ziņojis par Latvijas un sabiedroto armijas un tehnikas pārvietošanu, stratēģiski nozīmīgiem objektiem. Un par uzņēmumiem Latvijā, kas atbalsta Ukrainu un iestājas pret Krievijas agresiju.

“Es zinu, kā tiesneši, lemjot par tādām lietām, viņi skatās uz personību. Pozitīvi raksturojumi, nekas slikts nebija izdarīts iepriekš. Vardarbības pazīmju nav, izvērtē riskus, primāri fokusējoties uz personu, bet ir arī citi apstākļi, kuram ir nozīme. Tātad, mans aicinājums tiesu varai rūpīgāk vērtēt katru atsevišķu gadījumu un ņemt vērā visus apstākļus, ne tikai kas attiecas uz personas biogrāfiju,” raidījumam stāsta Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs  Andrejs Judins (JV).

Par šādu tiesu praksi satraukumu izteicis Valsts prezidents un tas apspriests arī Nacionālajā drošības padomē. Tieši pēc prezidenta ieteikuma Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījums Krimināllikumā. Tagad par noziegumiem pret valsts drošību vairs nevarēs tikt sveikā ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns: “Skaidrs, ka iepriekš diemžēl jāatzīst, ka tiesas ne līdz galam izprata apdraudējumu valstij un formāli juridiski atteikts apcietinājums vai mainīja uz drošības naudu. Šobrīd, vismaz šogad, manuprāt, nav neviens gadījums, un jaunās uzsāktās lietās visām personām piemēro apcietinājumu. Ar tiesnešiem ir saorganizētas tikšanās ar valsts drošības dienestiem, kuri sniedza informāciju par ģeopolitisko situāciju.

(NP: Karš ilgst trīs gadus, tad divus gadus tam daži tiesneši vismaz nebija pievērsuši pietiekamu uzmanību?) Nu, viennozīmīgi, mēs redzam, ka cilvēks tiek izlaists iztiesāšanā, viņš pazūd, un mēs nekad skaidrs, ka nesaņemsim viņu atpakaļ, lai viņš varētu izciest sodu.”

Šajās lietās iesaistītās tiesneses raidījumam komentārus nevēlējās sniegt. Bet Rīgas pilsētas tiesa atsūtīja garu skaidrojumu, kāpēc tiesnešu rīcība bijusi pareiza.

“Vispirms ir nepieciešams norādīt, ka noziedzīga nodarījuma raksturs un smagums (šajā konkrētajā gadījumā – spiegošana Krievijas labā) nav patstāvīgs pamats apcietinājuma piemērošanai.”

Tiesnese Biruta Horuna, kura no cietuma atbrīvoja GRU spiegu Valentīnu Frolovu uzskatot, ka viņa kā izmeklēšanas tiesnese izsvērusi virkni likumā paredzētās iespējas un pēc advokātu lūguma ļāvusi Frolovam samaksāt drošības naudu.

Izmeklēšanas tiesnese atzina, ka izvairīšanās no tiesas un sprieduma izpildīšanas risku var novērst drošības nauda 30 000 (trīsdesmit tūkstoši) EUR apmērā.”

Attiecībā par drošības līdzekļa piemērošanu Frolovam tiesnese Biruta Horuna norādījusi:

“Pildot izmeklēšanas tiesnesim uzlikto pienākumu veikt kontroli pār apcietinājuma piemērošanu kriminālprocesā Nr.11840002321, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 281.panta ceturtajā daļā  noteiktajam, 2022.gada 27.aprīlī slēgtā tiesas sēdē tika izvērtēta drošības līdzekļa apcietinājums turpmākās piemērošanas nepieciešamība apsūdzētajam Valentīnam Frolovam (turpmāk – V.Frolovs), kuram drošības līdzeklis apcietinājums tika piemērots ar izmeklēšanas tiesneša 2021.gada 22.oktobra lēmumu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272.panta pirmo daļu apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 244.panta otrajā daļā noteiktajam, izvēloties drošības līdzekli, ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kaitīgumu, aizdomās turētā/apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli,  veselību un citus apstākļus.

Uzklausot prokurora, apsūdzētā un viņa aizstāvja viedokļus, iepazinusies ar kriminālprocesa materiāliem, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas (šobrīd Rīgas pilsētas tiesas) izmeklēšanas tiesnese atzina, ka ir konstatējams Kriminālprocesa likuma 272.panta  pirmajā daļā noteiktais apcietināšanas pamats, uz kuru tiesas sēdē norādīja prokurors, proti,  risks, ka, atrodoties brīvībā, apsūdzētais V.Frolovs var izvairīties no tiesas un sprieduma izpildīšanas.

Izmeklēšanas tiesneša pienākums ir arī izvērtēt vai tikai bargākā drošības līdzekļa – apcietinājums, piemērošana spēs novērst Kriminālprocesa likuma 272.panta pirmajā daļā norādītos riskus, proti, vai šos riskus nevar novērst personas tiesību mazāk ierobežojoši drošības līdzekļi.

Kriminālprocesa likuma 275.panta pirmā daļa nosaka, ja izmeklēšanas tiesnesis (..) konstatē, ka ir šā likuma 272.pantā norādītais pamats apcietinājuma piemērošanai, taču pastāv arī apstākļi, kas liecina par iespēju piemērot drošības naudu, un, ja to lūdz persona, kura īsteno aizstāvību, tiesnesis var noteikt apcietinājuma termiņu uz vienu mēnesi, vienlaikus nosakot, ka apcietinājumu var atcelt, ja persona šajā laikā samaksās tiesneša noteikto drošības naudu.(..).

Tiesas sēdē apsūdzētā V.Frolova aizstāvis pieteica lūgumu par drošības līdzekļa apcietinājuma aizstāšanu ar drošības naudu.

Ņemot vērā Kriminālprocesa likuma 244.panta otrajā daļā noteikto, proti, izvērtējot kopsakarā un savstarpējā saistībā noziedzīgā nodarījumā raksturu un kaitīgumu, iegūtās ziņas par apsūdzētā V.Frolova personību, proti, to, ka V.Frolovam Latvijā ir pastāvīga dzīvesvieta, V.Frolova sadarbošanos pirmstiesas kriminālprocesā, iepriekšējās sodāmības neesamību, viņa ģimenes stāvokli, iegūtās ziņas par V.Frolova, viņa ģimenes locekļu veselības stāvokli, detalizētāk šīs ziņas nav norādāmas, jo apcietinājuma turpmākās piemērošanas nepieciešamības izvērtēšana notika slēgtā tiesas sēdē, izmeklēšanas tiesnese atzina, ka izvairīšanās no tiesas un sprieduma izpildīšanas risku var novērst drošības nauda 30 000 (trīsdesmit tūkstoši) EUR apmērā.

Likuma noteiktajā termiņā drošības naudas samaksa tika veikta, pēc kā izmeklēšanas tiesnese pieņēma lēmumu par V.Frolova atbrīvošanu no apcietinājuma, aizstājot drošības līdzekli – apcietinājums ar drošības naudu.

No izmeklēšanas tiesnesei  pieejamās informācijas (Tiesu informācijas sistēmā) izriet, V.Frolovs piedalījās konkrētās krimināllietas iztiesāšanā (slēgtās tiesas sēdēs) pirmās instances tiesā, kā arī apelācijas instances tiesā.”

Tiesnese Anastasija Pasjuga, kura ļāva atbrīvot no apcietinājuma 23 epizodēs spiegošanā pieķerto taksistu Sergeju Sidorovu un antifašistu Žgunu skaidro, ka piemēram, Žguna samaksātie 5000 Eiro drošības nauda “varot nodrošināt normālu kriminālprocesa norisi un to, ka aizdomās turētais pienācīgi pildīs savus procesuālos pienākumus, netraucēs pirmstiesas izmeklēšanai un nesazināsies ar citām personām.” Sidorova gadījumā “ņemts vērā arī tas, ka viņš iepriekš nav tiesāts un pret viņu nav uzsākti citi kriminālprocesi”.

“Attiecīgajā kriminālprocesa stadijā lietā nebija tādu ziņu, kas dotu pamatu uzskatīt, ka tikai apcietinājums var novērst minēto risku, līdz ar to apcietinājums tika atcelts.” Attiecībā par drošības līdzekļa piemērošanu Sidorovam un Žgunam tiesnese Anastasija Pasjuga norādījusi:

“Vispirms ir nepieciešams norādīt, ka noziedzīga nodarījuma raksturs un smagums (šajā konkrētajā gadījumā – spiegošana Krievijas labā) nav patstāvīgs pamats apcietinājuma piemērošanai. Kriminālprocesa likuma 272.panta pirmā daļa nosaka tos gadījumus jeb pamatus, kad aizdomās turētajam vai apsūdzētajam ir pieļaujams piemērot apcietinājumu, proti, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Tātad, lai piemērotu un turpinātu apcietinājumu, ir nepieciešams konstatēt ne tikai kaut vienu no minētajiem riskiem, bet arī to, ka citi drošības līdzekļi šo risku nevar novērst. Savukārt Kriminālprocesa likuma 272.panta otrā daļa nosaka papildu gadījumus, kad personai var piemērot apcietinājumu, bet to starpā nav minēti noziedzīgi nodarījumi pret valsts drošību.  

1.  S.Sidorova lietā procesa virzītājs sākotnēji lūdza piemērot apcietinājumu, lai novērstu izmeklēšanas traucēšanas risku un izvairīšanās risku. Lietā esošās ziņas par S.Sidorova, iespējams, veiktajām darbībām un to raksturu procesa virzītājs neuzskatīja par tādām, kas norāda uz jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku, un nelūdza piemērot S.Sidorovam apcietinājumu, lai novērstu šo risku. Apcietinājums S.Sidorovam tika piemērots, lai novērstu izmeklēšanas traucēšanas risku, bet ne izvairīšanās risku, jo lietā nebija tādu ziņu, kas norādītu uz to, ka tikai apcietinājums var novērst izvairīšanās risku. 

Nākamajā tiesas sēdē cita procesa virzītāja izteica viedokli, ka aizdomās turētais joprojām var traucēt izmeklēšanai, kā arī var izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus. Ņemot vērā, ka apcietinājums S.Sidorovam netika piemērots, lai novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku, un procesa virzītāja nenorādīja tādus apstākļus, kas nebija zināmi iepriekš, tika nolemts turpināt piemērot S.Sidorovam apcietinājumu, lai novērstu izmeklēšanas traucēšanas risku.

Trešajā tiesas sēdē procesa virzītāja norādīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas traucēšanas risks vairs nepastāv, izvairīšanās risku var novērst citi drošības līdzekļi, bet apsūdzētais var izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, savu viedokli pamatojot ar apstākli, ka apsūdzētais neatzīst šo darbību bīstamību un nav sapratis to kaitīgumu, līdz ar to, atgriežoties brīvībā, var sazināties ar citām personām un turpināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus.

Šajā sakarā tika ņemts vērā, ka Kriminālprocesa likuma normas neuzliek apsūdzētajam pienākumu atzīt savu vainu un nožēlot izdarīto, apcietinājumu nevar piemērot, lai sodītu personu par savas vainas neatzīšanu, to nevar piemērot preventīvos nolūkos, respektīvi, tikai tāpēc, ka no personas var sagaidīt prettiesisko rīcību, kā arī apcietinājums nevar priekšlaicīgi pildīt soda funkciju.

Ņemts vērā arī tas, ka S.Sidorovs iepriekš nav tiesāts un pret viņu nav uzsākti citi kriminālprocesi par līdzīga rakstura noziedzīgiem nodarījumiem. Attiecīgajā kriminālprocesa stadijā lietā nebija tādu ziņu, kas dotu pamatu uzskatīt, ka tikai apcietinājums var novērst minēto risku, līdz ar to apcietinājums tika atcelts.

2. Aleksandra Žguna lietā procesa virzītājs lūdza piemērot un turpināt apcietinājumu, lai novērstu izmeklēšanas traucēšanas un izvairīšanās risku. Apcietinājums aizdomās turētajam tika piemērots un vēlāk turpināts, lai novērstu traucēšanas risku, bet ne izvairīšanās risku, jo lietā nebija tādu ziņu, kas norādītu uz to, ka tikai apcietinājums var novērst izvairīšanās risku.

Tāpat arī 2023.gada 9.augustā tika nolemts turpināt piemērot apcietinājumu A.Žgunam, lai novērstu izmeklēšanas traucēšanas risku. Vienlaikus, izvērtējot aizstāves lūgumu, kā arī ņemot vērā vairākus apstākļus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tostarp kriminālprocesa norisi un iegūtās ziņas, tika konstatēts Kriminālprocesa likuma 275.panta pirmajā daļā paredzētais pamats apcietinājuma aizstāšanai ar drošības naudu.

Ievērojot noziedzīgā nodarījuma raksturu un kaitējumu, ņemot vērā likumā paredzēto soda veidu un mēru, kā arī ņemot vērā aizdomās turētā sniegtās ziņas par viņa ikmēneša ienākumu apmēru, tika atzīts, ka aizstāves norādītā drošības nauda 5000 euro attiecīgajā kriminālprocesa stadijā, it īpaši kopā ar citiem ar brīvības atņemšanu nesaistītiem drošības līdzekļiem, var nodrošināt normālu kriminālprocesa norisi un to, ka aizdomās turētais pienācīgi pildīs savus procesuālos pienākumus, netraucēs pirmstiesas izmeklēšanai un nesazināsies ar citām personām.”

NP: Vai tiesa rīkojas pareizi šādi darot?

Rihards Kozlovskis, Iekšlietu ministrs (“Jaunā Vienotība”): “Nu, domāju, ka rezultāts ir slikts šim. Tas iznākums, tāds ir, diemžēl, ka personas, kas nesaņem, manuprāt, nopietnu sodu un ir iespēja izvairīties no soda. Nu tāpat skaidrs, ka mēs nevaram dot norādījumus tiesām, bet šajā gadījumā tas rada zināmu neizpratni. Zināmā mērā arī liels darbs, ko ieguldījis dienests, arī tas liek viņiem, arī tiem darbiniekiem, kas to darījuši, aizdomāties, kāpēc tā. (NP: Ko ar to neizpratni mēs varam tagad darīt?) Es domāju, ka nu nav gluži tā, ka nekas nav darīts. Tātad., ir uzrunāts Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet man šķiet, ka tas ir tāds kaut kur vienotas prakses ieviešanas jautājums un izpratne. Bet šajā gadījumā, ja mēs skatāmies to hierarhisko kāpni, tad tiesām būtu jābūt ar to visaugstāko kompetenci un izpratni par šo situāciju. Bet nu tas rezultāts, ko jūs minējāt, viņš ir reāls un negatīvs.”

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs “Nekā personīga” atbildēja, ka ar šiem gadījumiem iepazinies un rupjas kļūdas tiesnešu darbā neesot konstatējis. Šobrīd tiekot plānots seminārs, kurā tiesneši un prokurori pētīšot kā šādas lietas skatīt turpmāk.

Kā raksta Strupišs: “Ir jāsaprot, ka tiesa demokrātiskā tiesiskā valstī nav un nebūs apcietinājuma ierosinājumu mehāniska apstiprinātāja. Tiesas funkcija šajā jomā ir nevis automātiski apzīmogot tai iesniegtos ierosinājumus, bet gan rūpīgi pārbaudīt apcietināšanas ierosinājuma saturu, pamatotību, pierādījumus un izvēlētā drošības līdzekļa samērīgumu. Tiesas šobrīd pilnā apmērā darbojas atbilstoši Satversmē un starptautiskajos aktos nostiprinātajiem cilvēktiesību standartiem.”

Avots: TV3

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!