Tiesvedībā starp SOAAR vadītāju Renāru Kadžuli un politisko partiju “Vienotība” par goda un cieņas aizskārumu radušies vairāki apstākļi, kas, pēc Kadžuļa domām, būtiski ierobežo iespējas noskaidrot patiesību. Viņš norāda, ka tiesai nav bijusi pieejama virkne, viņaprāt, nozīmīgu pierādījumu, savukārt daļa informācijas joprojām ir klasificēta kā valsts noslēpums.
Tāpat R.Kadžulis uzskata, ka nav ņemtas vērā vairākas liecinieku liecības un citi viņa iesniegtie materiāli.
Strīdos par godu un cieņu pierādīšanas pienākums gulstas uz atbildētāju
Kadžulis skaidro, ka civillietās parasti prasītājam vispirms jāpierāda savi prasījumi, bet tikai pēc tam atbildētājam jāpamato savi iebildumi. Tomēr strīdos par goda un cieņas aizskārumu situācija esot citāda – tieši informācijas izplatītājam jeb atbildētājam jāpierāda izplatītās informācijas patiesums.
Pēc viņa teiktā, arī šajā lietā tiesa viņam uzlikusi pienākumu pierādīt savu apgalvojumu patiesumu ar dokumentiem un liecinieku liecībām, ko viņš centies izdarīt.
Kampars atteicies liecināt
Kadžulis uzsver, ka notikušajam bijuši tikai divi tiešie dalībnieki un līdz ar to arī divi galvenie liecinieki – viņš pats un tā laika “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Tas nozīmējot, ka būtiska daļa informācijas atrodas paša Kampara rīcībā. Tomēr, pēc Kadžuļa teiktā, Kampars nav ieradies ne uz vienu tiesas sēdi, atteicies sniegt liecības un atklāt viņam zināmo informāciju par notikušo. Rezultātā lietā neesot neviena paša Kampara skaidrojuma par viņa darbībām, un, pēc Kadžuļa domām, tiesa šo situāciju ir akceptējusi.
SAB rīcībā esošā informācija ir noslepenota
Vēl viens būtisks šķērslis, pēc Kadžuļa domām, ir Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošā informācija.
Kadžulis norāda, ka visa SAB rīcībā esošā informācija par notikušo starp viņu un Arti Kamparu ir klasificēta kā valsts noslēpums. SAB neļauj ar šo informāciju iepazīties, tāpēc to nav iespējams izmantot arī kā pierādījumu tiesā.
Ģenerālprokuratūras secinājumi raisa jautājumus
Kadžulis kritiski vērtē arī Ģenerālprokuratūras veikto pārbaudi.
SOAAR īpašnieks norāda, ka Ģenerālprokuratūrai tika uzdots noskaidrot, vai viņš ir vai nav ziņojis par Arta Kampara darbībām. Taču publiski paustais secinājums, pēc viņa domām, bijis pavisam cits – ka 12. Saeimas vēlēšanu rezultāti nav tikuši ietekmēti.
Kadžulis uzskata, ka šāds secinājums neatbild uz sākotnēji uzdoto jautājumu.
R.Kadžulis pievērš uzmanību arī tam, ka paziņojumā īpaši uzsvērts – viņš neesot iesniedzis rakstisku iesniegumu par notikušo. Vienlaikus tajā pašā tekstā, pēc viņa domām, netieši norādīts, ka informācija no viņa tomēr ir saņemta.
Kadžulis vaicā, vai šāda formulēšana nav manipulācija un sabiedrības maldināšana, radot nepareizu priekšstatu par notikušo.
Kāpēc informācija tika sniegta mutiski
Skaidrojot šo situāciju, Kadžulis norāda, ka aptuveni divpadsmit gadus, kuru laikā viņš nodrošinājis valsts vēlēšanu norisi, regulāri sadarbojies ar valsts drošības iestādēm, īpaši Satversmes aizsardzības biroju.
Pēc viņa teiktā, visā šajā laikā SAB būtisku informāciju vienmēr pieprasījis sniegt mutiski un nekavējoties. Nekad neesot prasīti rakstiski iesniegumi vai citi dokumenti.
Kadžulis skaidro, ka viņš vienmēr ievērojis šādu kārtību. SAB pārstāvji ieradušies pie viņa, detalizēti iztaujājuši par notikušo, pierakstījuši sniegto informāciju un devušies prom. Tā esot bijusi ierasta procedūra visās vēlēšanās, un viņam neesot bijis pamata to apšaubīt.
Tieši šādā pašā veidā – mutiski – viņš vairākkārt informējis SAB arī par konkrēto incidentu ar Arti Kamparu, turklāt dažādiem inspektoriem.
Ģenerālprokuratūras pārbaude sākās tikai pēc dalības televīzijas raidījumā
Kadžulis apgalvo, ka par konkrēto incidentu ar Arti Kamparu Satversmes aizsardzības biroju informējis jau 2014. gadā, taču, cik viņam zināms, pēc tam nav notikusi ne izmeklēšana, ne padziļināta pārbaude. Situācija, pēc viņa teiktā, mainījusies tikai 2024. gadā pēc dalības Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”.
SOAAR vadītājs norāda, ka Ģenerālprokuratūra vēlāk secinājusi – par notikušo viņš esot ziņojis tikai 2022. gadā. Kadžulis šādam secinājumam nepiekrīt, uzsverot, ka informāciju drošības iestādēm sniedzis daudz agrāk un vairākkārt.
Vienlaikus arī izmeklēšanas materiāli, kuros, pēc viņa teiktā, nav konstatēti nekādi likumpārkāpumi vai noziedzīgas darbības, ir noslepenoti. Kadžulis pauž neizpratni – ja izmeklēšanā patiešām nekas prettiesisks nav atklāts, kādēļ šie materiāli nav pieejami sabiedrībai un tos nav atļauts izmantot tiesā? Viņš pieļauj, ka noslepenošanai varētu būt cits iemesls, un vaicā, vai izmeklēšanā tomēr nav atklājusies būtiska informācija, ko sabiedrībai nav ļauts uzzināt.
Pēc viņa domām, faktiski viss, kas saistīts ar aprakstītajiem notikumiem, pēkšņi kļuvis pilnībā slepens.
Tiesa neesot ņēmusi vērā liecinieku liecības
Kadžulis norāda, ka tiesā nopratinātie liecinieki apliecinājuši – jau 2014. gada 5. oktobra agrā rītā viņi bijuši informēti par incidentu, kas, pēc viņa teiktā, noticis 12. Saeimas vēlēšanu naktī starp viņu un Arti Kamparu.
Pēc Kadžuļa teiktā, liecinieki stāstījuši arī par pašu piedzīvoto tajā naktī. Viņi esot bijuši iesaistīti negaidītos darbos – Centrālā vēlēšanu komisija pieprasījusi papildu pārbaudes, dažādas atskaites un citus uzdevumus, kas iepriekš neesot bijuši plānoti vai pasūtīti.
Liecinieki tiesā apliecinājuši, ka šie darbi radušies tieši incidenta dēļ un bez tā nebūtu notikuši. Tomēr, pēc Kadžuļa domām, tiesa šīs liecības vienkārši ignorējusi.
Noraidīti arī vēlēšanu nakts dokumenti
Kadžulis apgalvo, ka tiesai iesniedzis dokumentus, kuri, viņaprāt, apliecina 2014. gada 4. un 5. oktobra naktī notikušo.
Tie bijuši e-pasti starp Centrālo vēlēšanu komisiju, viņa programmēšanas uzņēmumu SOAAR un viņu pašu. Sarakstē redzams, ka laikā no pulksten diviem līdz sešiem naktī CVK pēkšņi pieprasījusi veikt padziļinātas datu pārbaudes un sagatavot virkni papildu atskaišu par vēlēšanu sistēmās esošajiem datiem, balsīm, plusiem, svītrojumiem un citiem aspektiem, kas saistīti ar toreizējo “Vienotības” kandidāti Solvitu Āboltiņu Kurzemes vēlēšanu apgabalā.
Pēc Kadžuļa teiktā, tiesai iesniegti 18 e-pasta vēstules un 14 dažādas atskaites. Viņš īpaši norāda uz failiem ar nosaukumiem “Solvita_kurzeme.xls” un “Kurzeme solvitas plusi mīnusi +papildus kolona.msg”, kas, viņaprāt, apliecina tajā naktī veikto darbu raksturu.
Kadžulis uzsver, ka šīs atskaites nebija paredzētas, pasūtītas vai iepriekš plānotas. Tās radušās negaidīti vēlēšanu nakts vidū, un viņa uzņēmuma darbinieki tās nekavējoties sagatavojuši un nosūtījuši Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Pēc viņa teiktā, tiesa atteikusies šos dokumentus pieņemt kā pierādījumus.
Tiesa atteikusi piekļuvi noslepenotajiem materiāliem
Kadžulis norāda, ka vairākkārt lūdzis tiesu atļaut iepazīties ar Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas laikā iegūtajiem materiāliem un Satversmes aizsardzības biroja rīcībā esošo informāciju, jo tā tieši attiecas uz viņu un notikumiem, kas ir šīs lietas pamatā. Pēc viņa teiktā, tiesa šo lūgumu noraidījusi.
Kadžulis lūdzis arī vismaz pašai tiesai iepazīties ar noslepenotajiem materiāliem, uzskatot, ka tie varētu būt nozīmīgi lietas objektīvai izskatīšanai. Arī šis lūgums, pēc Kadžuļa teiktā, nav ticis apmierināts.
Poligrāfa ekspertīzē konstatēta augsta ticamība
Lai, kā viņš norāda, kliedētu jebkādas šaubas par savu teikto, Kadžulis vērsies pēc palīdzības Lietuvā, kur izgājis starptautiskajām prasībām atbilstošu poligrāfa jeb tā dēvētā melu detektora ekspertīzi.
Viņš skaidro, ka ekspertīzi veikuši pieredzējuši eksperti no Lietuvas valsts drošības dienestiem un Prezidenta biroja. Pēc Kadžuļa teiktā, izmantota kontroles metode, kas paredz viena un tā paša fakta pārbaudi ar daudziem savstarpēji saistītiem jautājumiem un tiek uzskatīta par precīzāku nekā standarta pārbaude.
Kadžulis norāda, ka ekspertīzes slēdzienā secināts – viņa sniegtajai informācijai ir 90–95 procentu ticamība. Šo ekspertīzes atzinumu viņš iesniedzis tiesā, tomēr, pēc viņa teiktā, tiesa to nav atzinusi par pietiekami nozīmīgu pierādījumu.
Kadžulis: “Vienotības” reputācija pēc notikušā nevis pasliktinājās, bet uzlabojās
Paziņojumā Kadžulis pievēršas arī partijas “Vienotība” reputācijas jautājumam.
Viņš norāda, ka pirms aprakstītajiem notikumiem partijas reitingi samazinājušies straujāk, savukārt pēc tiem kritums mazinājies aptuveni uz pusi. Kā argumentu Kadžulis min pašas “Vienotības” tiesā iesniegtos materiālus.
Pēc Kadžuļa domām, tas liecina, ka partijas reputācija pēc minētajiem notikumiem faktiski uzlabojusies, nevis tikusi aizskarta. Tomēr tiesa, kā norāda SOAAR īpašnieks, secinājusi pretējo.
Aicina noskaidrot patiesību televīzijas tiešraidē
Kadžulis pauž gatavību televīzijas tiešraidē, interneta platformās vai citos medijos detalizēti atbildēt uz visiem jautājumiem par notikušo. Vienlaikus viņš aicina šādā diskusijā piedalīties arī Arti Kamparu.
Pēc Kadžuļa domām, tieši publiska diskusija, kurā piedalītos abas iesaistītās puses, būtu piemērotākais veids, kā noskaidrot patiesību un sniegt sabiedrībai atbildes uz visiem būtiskajiem jautājumiem.
Kadžulis arī norāda, ka pati “Vienotība” savā prasības pieteikumā esot izvēlējusies strīdu risināt saistībā ar Latvijas Televīzijas raidījumu “Kas notiek Latvijā?”.
Sabiedrībai ir tiesības zināt
Noslēgumā Kadžulis uzsver, ka ikvienas demokrātiskas valsts pamats ir godīgas un uzticamas vēlēšanas. Tāpēc, viņaprāt, sabiedrībai ir ne tikai tiesības zināt visu, kas saistīts ar vēlēšanu procesu, bet arī valsts iestādēm un amatpersonām ir pienākums nodrošināt maksimālu atklātību, pārbaudāmību un caurspīdīgumu.
Viņš uzskata, ka vēlēšanas ir visas sabiedrības kopīga vērtība un demokrātijas pamatelements, pret kuru jāizturas ar visaugstāko atbildību.
Tāpēc, pēc Kadžuļa domām, sabiedrība ir pelnījusi uzzināt, kas patiesībā notika 2014. gada 4. uz 5. oktobra naktī, 12. Saeimas vēlēšanu laikā starp viņu un tā laika politiskās partijas “Vienotība” ģenerālsekretāru Arti Kamparu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vienotibas konservi uzdarbojas.