1995. gadā Māra Gaiļa valdība izdod pirmos noteikumus un likumu, kas paredz īpašu atbalstu jeb dubulto tarifu nelielām HES. Satversmes tiesa divus gadus vēlāk noteikumus atceļ. 1998. gada septembrī premjera tēvzemieša Gundara Krasta un Ekonomikas ministra Laimoņa Strujēviča vadībā valdība nolemj, ka valsts noteiks kvotas, cik elektrības par dubulto cenu iepirks no mazajām hidro, saules un vēja stacijām, kas uzbūvētas līdz 2005. gadam.
Par to svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Latvijā sākas mazo HES bums. Un biznesā iezīmējas Tautas partijas cilvēki – par nozari atbildīgā ekonomikas ministra, vēlāk premjera Aigara Kalvīša sieva Kristīne, Kalvīša biznesa partneris Edgars Kārkls un medību partneris Jānis Sprinovskis, kam pastarpināti ir bizness Braslas, Cirīšu un Spridzēnu mazajos HES.
2008. gadā šīs trīs stacijas no valsts saņem gandrīz vienu miljonu latu. Tobrīd tā bija sestā daļa no visas naudas, ko valsts maksāja mazo HES īpašniekiem.
2002. gadā elektrību sāk ražot vēja parks Grobiņā. To izveido uzņēmējs Juris Kajaks. Tolaik baumo, ka aiz viņa patiesībā stāv Andris Šķēle, kura vadītā valdība Kajakam izsniedza atļauju attīstīt vēja parku. Šķēle saistību noliedz. Bet jau vairākus gadus vēlāk vēja parks Grobiņā pastarpināti nonāk Šķēles ģimenes īpašumā.
Ar Šķēles ģimeni saistītie vienpadsmit uzņēmumi “Vēja parks” elektrību valstij pagājušajā gadā notirgoja par gandrīz četras reizes augstāku cenu nekā elektrība maksāja “Nord Pool” biržā, kopā saņemot 3,9 miljonus.
2005 .gadā, kad premjers ir Aigars Kalvītis un Ekonomikas ministriju vada Krišjānis Kariņš, tiek pieņemts jauns elektroenerģijas tirgus likums. Ar šo likumu ievieš obligāto iepirkuma komponenti (OIK).
2007 .gadā valdība elektrības cenu piesaista gāzes cenai. 2008. gadā gāzes cena bija augsta un tāpēc lietotājiem elektrības rēķini būtiski pieauga.
2009. gadā aizejošā Godmaņa valdība un ekonomikas ministrs Gerhards pēdējās dienās izdara divas būtiskas izmaiņas – izdala biogāzes staciju kvotas. Tās saņem ar Tautas partiju saistīts Liepājas uzņēmējs Andris Griģis. Un arī būtiski paceļ cenas, par cik valsts iepirks vēja, mazo HES un biomasas staciju elektrību.
Valda Dombrovska valdība cenu kāpumu atceļ un izsniedz papildu kvotas jaunām biogāzes stacijām, lai tās varētu saņemt arī zemnieki.
Līdzīgs haoss valda, dalot iespējas būvēt vēja stacijas. 2008. gadā Godmaņa valdība sludina vēja enerģijas iepirkumu. Pretendentu bija maz, konkursu aptur. To vēlreiz ar mainītiem noteikumiem sludina 2009.gadā Valda Dombrovska kabinets ar ekonomikas ministru Arti Kamparu. Piesakās četrdesmit gribētāji. 70% no visa iepirkuma nonāk vienas firmas “Rapsol” rokās, jo Ekonomikas ministrija iespējas attīstīt vēja parkus izdala pēc principa, kurš pirmais iesniedzis pieteikums. Uzņēmums iepriekš bijis saistīts ar Tautas partijas uzņēmēju Sprinovski.
Ekonomikas ministrija 2012. gadā sarēķina, ka atļaujas bio, vēja un mazo HES būvniecībai izdalītas tik plašā apmērā, ka, ja visas sāktu ražošanu, OIK maksājums gala patērētājam elektrību sadārdzinātu desmit reizes. Valdība izsludina moratoriju – atjaunojamā resursa stacijām jaunas licences līdz 2020. gadam vairs neizdos.
Gadrīz pusi OIK saņem “Latvenergo” termo-elektro centrāles.
Agrākais ekonomikas ministrs Artis Kampars pēc amata pamešanas atzinās, ka nav bijis pareizi būvēt Latvenergo TEC 2 otro kārtu, jo tas vēl vairāk sadārdzinājis elektrības cenu. Bet, viņam nonākot amatā, visi projekti bijuši izstrādāti, dokumenti sagatavoti un atlicis tos tikai parakstīt.
Prognozes un aprēķini liecina, ka elektrības cena visticamāk pieaugs. Tāpēc šovasar ekonomikas ministrija valdībai piedāvāja, ka varētu atbrīvoties no OIK maksājuma, kas pienākas “Latvenergo” TECiem. Plāns ir veikt vienreizēju kompensācijas maksājumu. Neoficiāli izskanējis, ka tas varētu būt gandrīz pusmiljards eiro.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Vai mūsu valdībā ir kāds godīgs politiķis,kuram ir sidsapziņa,vai visi viņi to ir atstājuši aiz savām naudas kaudzēm???