Ceturto valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu nokārtojuši vien 26% studentu, informē Tieslietu ministrijā.
Ceturto valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ziemas sesijā sekmīgi nokārtojuši kopumā 36 studenti no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes. Eksāmenu pavisam kārtoja 139 studenti no piecām augstskolām – Biznesa augstskolas “Turība”, Baltijas Starptautiskās akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un Rīgas Stradiņa universitātes.
Kā liecina kvalifikācijas eksāmena rezultāti, ziemas sesijā to sekmīgi nokārtojuši 26% studentu. 47 studenti nav nokārtojuši eksāmenu tikai vienā vai divās tiesību jomās. Šiem studentiem nākamajā semestrī būs tiesības kārtot eksāmenu tikai tajās jomās, kurās iegūts nesekmīgs vērtējums. Savukārt 56 studentiem eksāmens būs jāpārkārto pilnībā.
Līdz šā gada 20.martam studējošie, kuri nav apmierināti ar eksāmena rezultātu, var to apstrīdēt.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsver, ka demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanas prasība ir augsta tiesību piemērošanas kultūra. Valsts vienotā jurista eksāmena rezultāti parāda to, cik eksāmens ir būtisks, lai to nodrošinātu un lai katrs cilvēks varētu paļauties, ka saņem atbilstošu juridisko pakalpojumu.
Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijas priekšsēdētāja, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina norāda, ka valsts vienotā jurista eksāmena ieviešana ir nopietns solis juridiskās izglītības ekselences sasniegšanai, un eksāmena komisija pēc eksāmena rezultātu izvērtēšanas turpinās darbu pie eksāmena procesa pilnveidošanas.
Viņa uzsver, ka eksāmens ir studiju procesa noslēguma posms, un eksāmena rezultāti liecina par nepieciešamību augstskolām padziļināti vērtēt juridiskās izglītības norises kvalitāti.
Eksāmenā tika pārbaudītas zināšanas piecās jomās: konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības, tiesību teorija, tiesību filozofija un Latvijas tiesību vēsture, krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības, civilprocesa tiesības un komerctiesības.
Izvērtējot eksāmena rezultātus, var secināt visgrūtākā šajā eksāmenā bijusi tiesību teorijas, tiesību filozofijas un Latvijas tiesību vēstures joma, savukārt visveiksmīgākā – krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību joma.
Nākamais kvalifikācijas eksāmens norisināsies 2023.gada vasaras sesijā.
Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena ieviešanas mērķis ir ilgtermiņā paaugstināt juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā.
Pirmo valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu 2021.gadā sekmīgi nokārtoja 33% studējošo, otro eksāmenu ziemas sesijā nokārtoja 32% no studējošajiem, taču trešo eksāmenu vasaras sesijā nokārtoja 21% no studējošajiem.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: jauns.lv
Ja katrs sētmales kantoris var piešķirt jurista kvalifikačiju, tad loģiskas ir konsekvences – nekad nenokārtos to vienoto eksa’menu. Tās programmas gluži vienkārši sen bija jāslēdz.
Vārna vārnai taču neknābs.. Jebkuram, pat pilnīgi platino blond būtu skaidrs, ka studiju programmas, kuru beidzēji nevar nokārtot vienoto eksāmenu, vienkārši ir slēdzamas. Cits stašts- kāpēc par totāli izgāzto eksa’menu jūnijā apgaismība nāk nākamā gada februārī Bet tikmēr jau lauku augstskolās var muļķot studentus, ka tas ko tiem māca ir kaut kas noderīgs un pietiekams. Ja nu vienīgi pašizglītošanas merķiem jau tas der