Igaunijā pat piecu gadu ilgs kriminālprocess var būt saprātīgu termiņu pārkāpums

Ritums Rozenbergs, Uldis Dreiblats

Viens no Igaunijā pazīstamākajiem advokātiem Aivars Pilvs ir izbrīnīts par Latvijas uzdrīkstēšanos turpināt 1999. gadā aizsāktas krimināllietas iztiesāšanu. Igaunijā nekas tāds nebūtu iedomājams, jo atbilstoši kaimiņvalsts tiesu praksei, procesam pārsniedzot 5-7 gadu robežu, krimināllieta tiek izbeigta, sarunā ar Neatkarīgo pastāstījis igauņu advokāts.

Aivars Pilvs (Aivar Pilv) Igaunijā un aiz tās robežām ir pazīstams advokāts, kurš veiksmīgi aizstāvējis savus klientus un izcīnījis attaisnojošus spriedumus sarežģītos skandalozos procesos, piemēram, Tallinas mēra Edgara Savisāra, Tartu mēra vietnieka Artjoma Suvorova krimināllietās, kā arī starptautiskajā sporta arbitrāžas procesā, kurā slavenais Igaunijas distanču slēpotājs, triju olimpisko spēļu medaļnieks Andruss Vērpalu tika attaisnots apsūdzībās par dopinga lietošanu.

Sarunā ar advokātu lūdzām viņam Neatkarīgās lasītājiem pastāstīt, ko Igaunijā saprot ar jēdzienu “saprātīgi kriminālprocesa termiņi”, kā šis jēdziens tiek ievērots Igaunijas tiesu praksē, un kā Igaunijā tiek iztiesātas krimināllietas, kuru izmeklēšana ieilgusi divdesmit un vairāk gadu.

Respektējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi

“Kriminālprocesa saprātīgs termiņš Igaunijā tika noteikts, balstoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kā arī pamatojoties uz Igaunijas pēdējās instances valsts tiesas – Latvijas izpratnē Augstākās tiesas (Riigikohus) – atzinumiem. Igaunijas tiesu praksē pieņemts saprast, ka kriminālprocesa termiņa saprātīguma beigas sākas, ja process sasniedzis piecu gadu garumu.

Atkarībā no krimināllietas apjoma un tā sarežģītības process var ilgt līdz septiņiem gadiem, bet tas ir maksimālais saprātīga termiņa ilgums.

Kriminālprocesa garuma atskaite sākas no tā brīža, kad pret aizdomās turamo sākts kriminālprocess, kas uzliek viņam procesuālos pienākumus, vai ierobežo viņa tiesības, rada apgrūtinājumus.

Piemēram, persona tiek aizturēta, tiek veiktas kratīšanas, arestēts īpašums vai arī pret viņu veiktas kādas citas analoģiskas procesuālās darbības,” Neatkarīgajai skaidroja A. Pilvs.

T.s. Savisāra krimināllieta

“Viens piemērs no pavisam nesenas prakses, kur savam aizstāvamajam panācām pozitīvu tiesas lēmumu. Šis bija sabiedrībā plaši pazīstams kriminālprocess, kurā viens no apsūdzētājiem – bijušais Igaunijas premjerministrs un Tallinas mērs Edgars Savisārs. Nezinu, cik daudz jūs Latvijā par viņu zināt, bet Savisārs vismaz trīsdesmit gadus atradās Igaunijas politikas augšgalā.

Šajā krimināllietā īstenoju aizstāvību vienam starptautiska mēroga uzņēmējam, kurš agrāk dzīvoja Igaunijā, bet tagad dzīvo Šveicē. Viņš dažādās valstīs nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tostarp arī Igaunijā. Igaunijas tiesībsargājošās iestādes 2011. gada februārī nosūtīja uz Šveici tiesiskās palīdzības lūgumu, lai no Šveices iegūtu ziņas par Edgaru Savisāru, kurš tai brīdī bija Tallinas mērs. Lūgums tika pamatots ar to, ka Savisārs piedalījies netīras naudas atmazgāšanā un arī mans aizstāvamais varētu būt ar to saistīts. Tiesiskās palīdzības lūgumā bija skaidri norādīts, ka tiesībsargājošās iestādes manu aizstāvamo kopā ar Savisāru tur aizdomās par līdzdalību naudas atmazgāšanā. Nekādi pierādījumi aizdomām par šo noziegumu netika uzrādīti.

Netika uzrādīti arī dokumenti – piemēram, policijas izziņa par aizdomās turamā statusa piemērošanu. Šajos tiesiskās palīdzības lūgumos bija minētas tikai plikas aizdomas par saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu. Mans aizstāvamais par notiekošo uzzināja kredītiestādēs, ar kurām viņš strādāja, jo tiesiskās palīdzības lūgumā apgalvotais tika izsūtīts arī dažādām kredītiestādēm. Vairākas bankas dažādās pasaules valstīs saņēma šos ziņojumus un sāka savam klientam uzdot jautājumus – ar ko jūs nodarbojaties, kas ir jūsu kompanjoni un tā tālāk. Tā kā no dažādām kredītiestādēm nāca šādi jautājumi, mans aizstāvamais apjauta, ka pret viņu uzsākta lietvedība, neraugoties uz to, ka nenotika kratīšanas, viņš netika aizturēts un netika veiktas nekādas tādas procesuālās darbības, par kurām viņš būtu ticis informēts.

Pagāja četri gadi un tikai tad šeit, Igaunijā, viņam piemēroja aizdomās turamā statusu kriminālprocesā. Ne jau pēc panta par naudas atmazgāšanu, bet gan saistībā ar citiem apstākļiem, pēc cita panta – par it kā veiktu kukuļdošanu Edgaram Savisāram ar nolūku šeit, Igaunijā, saņemt kaut kādas priekšrocības biznesa izveidei Tallinā.

Lietā tika apsūdzētas septiņas fiziskas personas, arī politiskā organizācija – Edgara Savisāra pārstāvētā Igaunijas Centra partija – un vēl pāris juridisko personu, t.i., kapitālsabiedrību.”

Atskaites punkts – tiesību aizskārums

“Savisāra lieta tiesā nonāca 2017. gada 13.aprīlī. 2020. gada 14. janvārī rajona tiesa pasludināja spriedumu. Pēc apelācijas sūdzības apgabaltiesa spriedumu pasludināja 2020. gada 22. jūnijā. Izskatot apsūdzības kasācijas sūdzību, 2020. gada 30. novembrī valsts tiesa atteicās lietu pieņemt savā lietvedībā, savu lēmumu pamatojot ar saprātīgu termiņu izbeigšanos. Lieta ir noslēgusies. Rajona tiesa un apgabaltiesa lēma, ka ir beigušies saprātīgie termiņi, ņemot vērā to, ka lietā kā procesa sākums tika noteikts 2011. gads, kad parādījās mana un citu aizstāvamo ietekmējošie apstākļi, kuri skaidri iezīmēja viņu tiesību aizskārumu, ietekmēja viņu un viņu uzņēmumu darbību.

Tieši šo iemeslu dēļ tiesa lēma sapratīgā termiņa atskaites punktu sākt skaitīt no 2011. gada, nevis no 2015. gada, kad manam aizstāvamajam tika piemērots aizdomās turamā statuss. Prokurors tam nepiekrita un tiesas lēmumu pārsūdzēja. Rajona tiesa savā spriedumā norādīja, ka, uzzinot visus apstākļus un izpētot visus rakstiskos pierādījumus – dokumentus – un uzklausot liecinieku liecības, tostarp daudzu amatpersonu liecības, kuras strādā pašvaldībā, neapstiprinājās apsūdzības apgalvojums, ka mans aizstāvāmais būtu saņēmis kaut kādu labvēlību, atlaides vai ieguvis priekšrocības attiecībā pret pārējiem uzņēmējiem.

2019. gadā lūdzām, lai tiesa, saistībā ar to, ka pagājis saprātīgs termiņš, kas tolaik bija gandrīz astoņi gadi, manu aizstāvamo attaisno. Taču likums paredz – ja ir šaubas par apsūdzētā vainu, bet ir pamats lietu izbeigt, pamatojoties uz to, ka beidzies saprātīgais termiņš, tiesai nekavējoties jāreaģē uz to un tā nedrīkst tērēt laiku citu apstākļu vērtēšanai. Ja saprātīgie termiņi vēl nav iztecējuši, tad tiesa var vērtēt arī citus apstākļus, un uzskatot, ka persona ir vainojama nozieguma paveikšanā, var saprātīgo termiņu pārsniegšanas dēļ mīkstināt sodu.

Konkrētajā situācijā tiesa lēma, ka saprātīgie termiņi ir sen iztecējuši un tiesai šī lieta nekavējoties jāizbeidz. Šādā situācijā citus apstākļus vērtēt tiesai nav nepieciešams. Es biju ieinteresēts, lai tiesa pasludinātu attaisnojošu spriedumu, bet tiesa lēma, ka galvenais ir tikai un vienīgi saprātīgu termiņu pārkāpums. Šis ir svaigs piemērs. Bet ir arī citi gadījumi.”

Bieža prakse

“Viens no citiem kāzusiem – kriminālprocess ar apsūdzībām par nodokļu likumdošanas pārkāpumiem, kuram arī bija pagājuši septiņi gadi. Krimināllietā bija iesaistīti uzņēmēji no dažādām valstīm, tai skaitā arī no Latvijas.

Apsūdzība uzskatīja, ka uzņēmēji veikuši fiktīvus darījumus, lai apietu apgrozījuma nodokli tieši darījumos starp Latviju un Igauniju. Šī lieta nonāca apgabaltiesā un tā atcēla rajona tiesas lēmumu nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai citā rajona tiesā, sakot, ka saprātīgi termiņi nav iztecējuši – jāturpina lietu skatīt. Rajona tiesa atkal spieda, ka termiņi ir iztecējuši un tikai tad apgabaltiesa tam piekrita. Tas notika pirms diviem gadiem. Pirmstiesas process un tiesvedība kopumā ilga septiņus gadus.

Šāda prakse – izbeigt lietas – pastāv neatkarīgi no noziegumu veida, kur ir vairāk par vienu vai diviem aizdomās turamajiem, vai apsūdzētajiem, kur apsūdzība sastāv no vairākām epizodēm, un kur noziegumi saistīti ar vairākām valstīm, respektīvi, starptautiskie noziegumi, kur fiksēti kontakti un kopdarbība starp dažādās valstīs esošiem cilvēkiem, precēm, darījumiem.

Praksi lūgt izbeigt lietu saprātīgu termiņu iztecēšanas dēļ advokāti ļoti bieži izmanto, taču tiesa ne vienmēr šādus lūgumus apmierina.

Būtiski, pie kādiem apstākļiem tiesa varētu skatīt jautājumu par saprātīgu termiņu pārkāpumu. Ir jāņem vērā arī tas, cik aktīvi darbojušās tiesībsargājošās institūcijas, vai nav bijuši lieli pārtraukumi starp procesuālajām darbībām. Tiek vērtēta arī aizdomās turamā vai apsūdzētā rīcība – vai tās dēļ nav bijis iespējams ilgstoši veikt izmeklēšanas darbības, jeb lietas skatīšanu tiesā.

Piemēram, vai aizdomās turamā vai apsūdzētā persona nav mēģinājusi lietu vilcināt, vai arī viņas aizstāvis nav vērsies ar nepamatotiem un tukšiem lūgumiem. Tiesa to visu vērtē. Ir bijuši gadījumi, kad valsts tiesa norādījusi, ka tā vai cita advokāta rīcība nav atbildusi labai praksei; tiesa konstatējusi, ka advokāts mēģinājis vilcināt tiesas procesu, sniedzot tiesā nepamatotus un uz lietu neattiecināmus lūgumus.

Tiek vērtēta arī sabiedrības interese par šo lietu un to, kādas apsūdzētā tiesības tikušas aizskartas, ko viņš dēļ tā visa ir zaudējis. Piemēram, vai viņš dēļ kriminālprocesa nav zaudējis kādu amatu vai sabiedrības uzticību. Visi šie aspekti tiesai ir jāskata, jāanalizē un spriedumā vai lēmumā jāatspoguļo.

Likumā nav tiešā veidā ierakstīts, ka saprātīgs termiņš nevar būt garāks par pieciem līdz septiņiem gadiem. To zina ne tikai advokāti, bet arī prokurori un tiesas. Kolīdz termiņi sasniedz piecus gadus, kāda no procesā iesaistītajam pusēm sāk runāt par saprātīgu termiņu pārkāpumu. Prokurori ļoti raugās, lai procesa termiņš nepārsniegtu piecus gadus, jo īpaši mazāk sarežģītās lietās.”

T.s. Lemberga lieta raisa izbrīnu

Sarunā ar advokātu tika pieminēta arī Latvijā slavenā un skandalozā t.s. Lemberga krimināllieta. A.Pilvs vairākkārt pārprasīja, vai tiešām kriminālprocess pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu tika aizsākts 1999. gadā. Saņemot atkārtotu apstiprinošu atbildi, viņš ieturēja garu pauzi un tad sāka smieties, sakot, ka tā nevar būt!

Advokāts bija vēl izbrīnītāks, uzzinot, ka A.Lembergs tiek tiesāts par notikumiem, kuri risinājās 1993., 1994. un 1995. gados. “Nezinu, kādu apstākļu iespaidā šī lieta ievilkās. Bet skaidrs ir viens, ka jautājums par termiņu saprātīgumu šai lietā steidzami būtu bijis risināms jau 2009. gadā.”

A.Pilvs skaidroja ka Igaunijā maksimālā intensitāte lietas skatīšanā ir trīs dienas nedēļā – ne četras, kā tas ir t.s. Lemberga prāvā. Advokāts pastāstīja, ka arī Savisāra krimināllieta tiesā skatīta 3 reizes nedēļā – otrdien, trešdien un ceturtdien. Biežāk tiesas sēdes netiekot nozīmētas. Tas tādēļ, lai advokāti un citas procesā iesaistītās puses pagūtu sagatavoties, kā arī, lai paveiktu citus darbus.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv