Bankās notiekošais – papildu bremzes ekonomikai jau tā grūtajos apstākļos

Moneyval un FATF ziņojumi gada sākumā ļāva atviegloti nopūsties pēc iepriekšējo gadu saspringtās situācijas, taču darbs neapstājas un tuvākajā laikā nozīmīgākais ir labot situāciju, kurā esam nokļuvuši, ieviešot pārāk striktus ierobežojumus.

Daļai uzņēmēju nav pieejams aizdevēju finansējums un pat apturēta piekļuve savam bankas kontam

“Esam paveikuši ļoti daudz, tomēr darbs ar to nebeidzas,” atgādina Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds. “Esam sakārtojuši savus likumus un normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām starptautiskajām prasībām. Tas, kas mums vēl ir priekšā, – praktiska šo normu piemērošana un daudz sekmīgāka praktiskā cīņa ar nelegālas izcelsmes līdzekļiem,” viņš piebilst.

Arī SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā un jāturpina iesāktais pie ēnu ekonomikas samazināšanas un negodīgas komercprakses izskaušanas.

“Mēs varam sakārtot lietas un būt starp labākajiem Eiropā – to apliecina jau šobrīd paveiktais tiktāl, lai Latviju neiekļautu “pelēkajā sarakstā”. Bankām tas nozīmē turpināt tikpat atbildīgi izvērtēt uzņēmumu kapitāla izcelsmi, analizēt, vai uzņēmuma kredīta pieteikumā nav saskatāmas predikatīvā nozieguma pazīmes,” saka Kārlis Danēvičs.

Tiesa gan, banku rīcība ne vienmēr bijusi atbilstoša situācijai, un dažkārt prasības uztvertas pārspīlēti. Kopš iepriekšējā Moneyval novērtējuma bankas savas durvis uzņēmēju priekšā aizcirta aizvien biežāk, daļai no tiem liekot meklēt savu finanšu partneri ārpus mūsu valsts robežām, taču ne vienmēr tas bijis pamatoti. Tādēļ var teikt, ka esam nokļuvuši “otrā grāvī”, no kura tagad pēc iespējas ātrāk jāizrāpjas ārā, lai vēl vairāk nebremzētu tautsaimniecības izaugsmi, atzīst eksperti.

Tiesības uz kontu ir formālas

“Vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā mērķis vienmēr attaisno līdzekļus?” šādu jautājumu uzdod Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis un zvērināts advokāts Andris Rukmanis, definējot vairākas būtiskas problēmas Latvijas sabiedrībā, kas radušās pēc steidzīgām likumu izmaiņām pērn, lai Money vai ziņojumā Latvija nebūtu pelēkajā sarakstā.

Latvijas Republika garantē ikvienai personai vienu norēķinu pamatkontu kredītiestādē – liecina Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 972. pants. Katrai personai ir tiesības uz norēķinu kontu, teikts likumā.

“Vai ir pieļaujama situācija, ka privātpersonai netiek saglabāts neviens norēķinu konts? Saskaņā ar likumu tā nav,” skaidro advokāts. “Bankām šobrīd ir pienākums izvērtēt privātpersonas. Ja banka redz, ka persona ir riska kategorijā, tad tai ir tiesības kontu slēgt. Ja likums neparedz, ka persona var izvēlēties kādu no kontiem, kas būs tās vienīgais konts, vai arī prasīt šādu kontu atvērt, iznāk, ka mēs personu mākslīgi ieliekam stūrī un tā ir spiesta savus līdzekļus izņemt no legālās aprites,” saka A. Rukmanis.

Advokāts arī norāda, ka juridisku personu gadījumā būtu jārada norma, kas paredz vismaz viena konta esamību valstī. “Šobrīd iznāk, ka ideāla ir viena īpašnieka sabiedrība, kuras īpašnieks ir Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs un sadarbojas tikai un vienīgi ar tādām pašām SIA,” uz problēmu norādīja advokāts, uzsverot, ka šādi tiek aizbiedētas ārvalstu investīcijas.

Naudas iesaldēšana nogalina uzņēmumu

“Naudas iesaldēšana ir vienkāršākais veids, kā iznīcināt uzņēmumu ar vienu pogas spiedienu uz datora klaviatūras. Tur nav nepieciešamas nekādas procesuālās sankcijas, pietiek uz aizdomu pamata ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu. Ja Finanšu izlūkošanas dienests pieņem lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu, tad šis lēmums nav apstrīdams un nav īsti terminēts,” skaidro A. Rukmanis, norādot, ka uzņēmums faktiski tiek paralizēts uz neierobežotu laiku bez tiesībām iebilst.

Kā vienu no tūlītējiem risinājumiem A. Rukmanis iesaka iesaldēto līdzekļu glabāšanu noteikt Valsts kasē, lai vismaz bankas būtu mazāk tendētas bezierunu kārtībā sūdzēties par uzņēmumiem. Viņš norāda, ka, atstājot iesaldētos līdzekļus bankā, tie faktiski ir izmantojami. “Jebkuri līdzekļi, kas neatrodas aktīvā darbībā, bankai pēc būtības ir izdevīgi,” uz banku sektora ieinteresētību naudas iesaldēšanas aspektā norāda advokāts.

Advokātiem ir jāziņo

“Izmeklēšanas funkcijas tiek atvieglotas. Ne jau tikai ar advokātu ziņojumiem tiek atvieglota izmeklēšana, arī citiem likuma subjektiem ir jāziņo par AML prasību pārkāpumiem, bet šīs funkcijas būtu jāveic tiesībsargājošajām iestādēm, piemēram, Finanšu izlūkošanas dienestam,” vērtē A. Rukmanis, runājot par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu praktiskā darbībā.

Advokāts uzsver, ka aizstāvjiem nereti nākas sniegt bankām paskaidrojumus, detalizētu informāciju par konkrētām personām vai uzņēmumiem, piebilstot, ka šādas banku prasības būs traucējošas “jebkurai normālai darbībai”. Līdztekus jurists piebilst, ka pašreizējās likumdošanas tvērumā bankām nav citas izvēles kā vien šādas ziņas pieprasīt no NILL likuma subjektiem.

Latvija – ES pirmrindniece

M. Rukmanis, jautāts par būtiskām izmaiņām Kriminālprocesa likuma 124., 125. un 126. pantā, kas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu pierādīšanu, izsaka savu personīgo viedokli: “Es tīri subjektīvi uzskatu, ka šīs likuma izmaiņas nav saskaņā ar Latvijas konstitucionālajām normām, kā arī ar cilvēktiesību vispārējām normām. Atgriezeniskais pierādīšanas priekšmets – tas nebūtu tas, uz ko mums valstī vajadzētu tiekties. Likumdevējs par šīm normām ir izšķīries. Ne tikai pieminētie panti, te ir runa par visu saistīto likumu paketi. Es nedomāju, ka šīs likumu normas ir pieņemamas daudziem starptautiskajiem sadarbības partneriem, kuru valstīs nav šādu likumu. Te nav runa tikai par Austrumiem, bet arī par Rietumiem. Runājot Eiropas kontekstā, Latvija šobrīd ir flagmanis, kas sāk šādas likumu normas ieviest.

Te slēpjas subjektīva bīstamība. Šīs pielemtās normas ir interpretējamas, un ir jautājums, kā to darīs konkrēto procesu virzītāji.”

A. Rukmanis uzsver, ka tikai tādēļ, ka nevienā lietā nav notiesājoša nolēmuma, nav ari visas likumu paketes pārsūdzības Satversmes tiesā. “Lai Satversmes tiesā varētu apstrīdēt šos likumus, ir vajadzīgs precedents,” uzsver advokāts.

Puaro.lv, izmantotas laikraksta “Dienas Bizness” publikācijas