Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijai likusi kompensēt tiesāšanās izdevumus 762 eiro apmērā vīrietim, kurš tika atkārtoti sodīts par automašīnas vadīšanu bez vadītāja apliecības, kamēr viņa vaina pirmajā pārkāpumā nebija pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
2008.gada 20.novembrī policija pieteicējam Jānim Kangerim sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā. Lieta nonāca līdz Jūrmalas tiesai, kas izbeidza lietvedību nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Tomēr nākamā gada 27.februārī pēc prokuratūras protesta iesniegšanas, Rīgas apgabaltiesa Jūrmalas tiesas lēmumu atcēla, atzīstot iesniedzēju par vainīgu un cita starpā sodot ar vadītāja apliecības atņemšanu uz diviem gadiem. Kangeris iesniedza apelācijas sūdzību par šo lēmumu.
2009.gada jūlijā viņu atkal apturēja policija, piemērojot viņam sodu par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadītāja apliecības. Iesniedzējs pārsūdzēja šo lēmumu, norādot, ka Rīgas apgabaltiesas lēmums atcelt Jūrmalas tiesas spriedumu ir bijis prettiesisks, tādēļ nav spēkā, un ka viņam šajā periodā nav bijušas ierobežotas tiesības vadīt transportlīdzekli.
Minētās iesniedzēja apelācijas sūdzības tika noraidītas un galīgais nolēmums, atstājot spēkā piespriesto naudas sodu 250 latu (aptuveni 343 eiro) apmērā, stājās spēkā 2012.gada aprīlī.
Tomēr vēl pirms tam – 2009.gada 23.septembrī – Kangeri atkal apturēja policija, piemērojot sodu par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadītāja apliecības atkārtoti gada laikā. Arī šo lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja, pamatojot, ka spēkā nav stājies iepriekšējais lēmums par transportlīdzekļa vadīšanu bez vadītāja apliecības.
Šajā lietā galīgais nolēmums stājās spēkā 2010.gada 26.februārī, kad Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par vainīgu atkārtotā transportlīdzekļa vadīšanā bez derīgas vadītāja apliecības un atstāja spēkā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas piespriesto piecu dienu administratīvo arestu un naudas sodu 400 latu (aptuveni 549 eiro) apmērā.
Attiecībā uz iesniedzējam piemēroto sodu ECT atzīmēja, ka par atkārtotu pārkāpuma izdarīšanu iesniedzējs saņēma bargāku sodu, turklāt bargāko sodu viņš izcieta pirms lēmums par pirmā soda piemērošanu bija stājies spēkā.
ECT norādīja, ka lietās par fakta prezumpciju tā īpaši vērtē apsūdzētajam pieejamās procesuālās garantijas, ka arī iespējas atspēkot šādu faktu prezumpciju.
Ņemot vērā nacionālo tiesu uzskatu, ka protokols otrajā administratīvā pārkāpuma procesā ir saistošs trešajā procesā par pārkāpuma atkārtotību, ECT konstatēja, ka iesniedzējam nebija procesuālu iespēju atspēkot šo prezumpciju, un secināja, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums par to, ka iesniedzējs ir atkārtoti vadījis transportlīdzekli bez vadītāja apliecības, lai gan otrajā procesā vēl nebija stājies spēkā galīgais nolēmums, pārkāpa iesniedzēja nevainīguma prezumpciju.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi