Covid-19 ierobežojumi, kā arī dažādi nosacījumi, piemēram, obligāta vakcinācija pret infekciju, bija un joprojām ir tiesu sistēmas darba kārtībā. Iedzīvotāji, meklējot taisnību, ir vērsušies tiesā, vēsta Latvijas Radio.
No 2021.gada 15.novembra valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas savus darba pienākumus varēja veikt tikai tad, ja viņiem bija vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts. Pretējā gadījumā darba devējs darbinieku varēja atstādināt no amata pienākumiem. Pašlaik vairumam profesiju Covid-19 drošības sertifikāta prasība ir atcelta.
Tomēr šāda prasība daudzus neapmierināja, dažādās nozarēs strādājošie, nepiekrītot šādiem nosacījumam, iesniedza pieteikumus administratīvajās rajona tiesās. Pieteikumos viņi pauda nostāju, ka nosacījumi ir pretrunā Satversmē un starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktajām pamattiesībām, kā arī valdība esot pārkāpusi savas pilnvaras. Vienlaikus pieteicēji lūdza atlīdzināt viņiem nodarītos zaudējumus, ko pamatā veido atstādināšanas laikā negūtais atalgojums.
Šo valdības lēmumu tiesā apstrīdēja Rucku ģimene – Labklājības ministrijas ierēdne Sandra kopā ar vīru Gunāru un meitu Kristīni Rucku. Šī bija pirmā lieta Administratīvajā rajona tiesā par valdības ārkārtējās situācijas rīkojumā iekļauto pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Pirmā tiesas sēde bija tā paša 2021. gada novembrī. Savukārt tiesas spriedums bija diezgan ātri, tajā pašā mēnesī. Tiesa vērtēja, vai šis rīkojums konkrētajā situācijā attiecībā uz konkrētajām personām bija samērīgs.
Prasību pret obligāto vakcinēšanos tiesa noraidīja, jo labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot vakcinēšanās pienākumu, ir lielāks par personas tiesībām nodarīto aizskārumu.
Tiesa atzina, ka vakcinācijas pienākums, paredzot sekas tā nepildīšanas gadījumā, ierobežo privātpersonu tiesības uz privāto dzīvi un tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, tomēr ierobežojums bijis nepieciešams sabiedrības kopējam labumam.
Tomēr Rucku ģimene pirmās instances spriedumu pārsūdzēja apelācijas instancē. Tur tiesas process nebija tik ātrs kā rajona tiesā. Pagājušā gada vasarā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja lēmumu – to, tāpat kā pirmajā instancē, noraidīja.
Taču Rucku ģimene gāja tālāk un iesniedza sūdzību Augstākajā tiesā. Oktobrī tiesa lietu ierosināja, taču tā vēl nav skatīta. Nav arī noteikts datums, kad to skatīs.
Augstākajā tiesā informēja, ka Rucku ģimenes lieta nav vienīgā, ko ierosinājusi tiesa.
Administratīvo lietu departamentā pret valdības prasību vakcinēties kopumā ierosinātas vismaz 3 lietas, savukārt Civillietu departamentā (saistībā ar darba tiesībām) kopumā bijušas 10 lietas par atstādināšanu no darba vakcinācijas dēļ. Vienu lietu gan tiesa atteica, tātad kopumā ir deviņas lietas.
Taču pieteikumi joprojām tiek saņemti, un rajona un apgabala tiesās tie mērāmi simtos.
Pirmās un otrās instances tiesas spriedumi visi līdz šim noraidījuši pieteicēju prasības saistībā ar obligātu vakcināciju pret Covid-19.
Spriedumos tiek konstatēts, ka rīkojuma izdošanas brīdī vakcinācija bija vienīgais veids, kā turpmāk novērst infekcijas nekontrolētu izplatīšanos, jo tā mazina inficēšanās un turpmāku vīrusa izplatīšanās risku darba vietās, novērš uzliesmojumus un nepieciešamību veikt pretepidēmijas ierobežojošos pasākumus.
Savukārt Satversmes tiesa plāno šī gada pirmajā pusgadā paziņot spriedumu lietā par deputāta pienākumu vakcinēties – vai šī prasība bija atbilstoša Satversmei.
Satversmes tiesā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanai saņemti vairāk nekā 100 ar Covid-19 ierobežojumiem saistīti pieteikumi, taču tie ir visdažādākie. Taču jautājumi par vakcinēšanos, izņemot šo deputāta pieteikumu, pārsvarā tiek skatīti administratīvajās tiesās.
Piemēram, Satversmes tiesa iepriekš nosprieda, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie klātienes azartspēļu ierobežojumi atbilst Satversmei, bet interaktīvo azartspēļu ierobežojumi – neatbilst.
Tāpat bija lieta par prasību veikt Covid-19 testu pirms ieceļošanas Latvijā. Tiesa norādīja, ka tas tomēr nav uzskatāms par nepārvaramu šķērsli – Latvija savam pilsonim nebija aizliegusi ieceļot un nebija slēgusi savas robežas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv