Senāta Krimināllietu departaments 30.oktobrī, izskatot vienpadsmit tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzēto un viņu aizstāvju kasācijas sūdzības un Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora Monvīda Zelča kasācijas protestu, nolēma atcelt Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 20.jūnija spriedumu daļā.
Senāts lēmumā norāda uz vairākiem aspektiem, kurus apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi, tāpēc lieta atceltajā daļā nosūtāma jaunai izskatīšanai.
Spriedums atcelts daļā par apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem krāpšanā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā pēc Krimināllikuma 195.panta otrās daļas, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā pēc Krimināllikuma 196.panta otrās daļas; daļā par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata pēc Krimināllikuma 318.panta otrās daļas; daļā par noziedzīgi iegūtas mantas – finanšu līdzekļu konfiscēšanu un procesuālo izdevumu piedziņu. Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts.
Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nav norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nav izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi. Mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.
Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu konfiscēta noziedzīgi iegūta manta – finanšu līdzekļi. Senāts konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” un ,,Kempmayer Media Limited” vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt aparatūru digitālajai apraidei.
Izskatot lietu pirmās instances tiesā, Rīgas apgabaltiesa ar 2015.gada 15.maija spriedumu atzina par vainīgiem uzrādītajās apsūdzībās trīspadsmit apsūdzētos, vienu apsūdzēto atbrīvoja no kriminālatbildības, bet piecus attaisnoja pilnībā. Tiesa attaisnoja bijušo ,,Kempmayer Media Limited” valdes locekli, uzņēmuma ,,Interbaltija AG” padomes priekšsēdētāju, zvērinātu advokātu, kā arī divus bijušos ,,Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” valdes locekļus.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2018.gada 20.jūnijā deviņus apsūdzētos atzina par vainīgiem, bet četrus attaisnoja. Bijušais ,,LNT” direktors sodīts ar naudas sodu 95 minimālo mēnešalgu jeb 40 850 euro apmērā, polittehnologs – ar naudas sodu 78 minimālo mēnešalgu jeb 33 540 euro apmērā. Vairākiem apsūdzētajiem piespriests gan brīvības atņemšanas sods, gan naudas sods – kādreizējam “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” ģenerāldirektoram noteikta brīvības atņemšana uz 9 mēnešiem un naudas sods 61 minimālo mēnešalgu jeb 26 230 euro apmērā. Juristam, advokātam noteikta brīvības atņemšana uz 1 gadu 9 mēnešiem un naudas sods 78 minimālo mēnešalgu jeb 33 540 euro apmērā, “Kempmayer Media Limited” viens valdes loceklis sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 9 mēnešiem un naudas sodu 53 minimālo mēnešalgu jeb 22 790 euro apmērā, bet otram valdes loceklim tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz 2 gadiem 9 mēnešiem un naudas sodu 53 minimālo mēnešalgu jeb 22 790 euro apmērā. Firmas “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam noteikts 2 gadu 9 mēnešu cietumsods un naudas sods 53 minimālo mēnešalgu jeb 22 790 euro apmērā, nodokļu konsultants sodīts ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 9 mēnešiem un naudas sodu 36 minimālo mēnešalgu jeb 15 480 euro apmērā. Vienam no bijušajam ,,Kempmayer Media Limited” valdes locekļiem naudas sods nav piespriests, bet noteikta brīvības atņemšana uz 2 gadiem un 9 mēnešiem.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu četri apsūdzētie atzīti par nevainīgiem celtajās apsūdzībās un attaisnoti – trīs bijušie “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” valsts pilnvarnieki, kā arī bijušais “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” konsultants.
Avots: LR Augstākās Tiesas Senāta mājaslapa
Esmu konstatējis, ka Latvijā cilvēktiesības nepastāv. Prokurori uz tām raugās ar smaidu: “Jūs varat sūdzēties, nu, sūdzieties, es šīs cilvēktiesības tāpat pārkāpšu, bet jūs jau varat sūdzēties.” Prokuroriem ir absolūta nesodāmības sajūta.
Mēs tikai PAMĒĢINĀJĀM -pierādiet nu,ka Jūs esat gudrāki!
ĻOTI interesants raksts! Vairāk netiek minēti ne vārdi ne uzvārdi, bet tikai bezpersoniski amati – valdes loceklis, advokāts utt.. Laikam grib pamazām dzēst “varoņa” statusus no tautas atmiņas!