Apkaunojoša prāva

ROLANDS PĒTERSONS, Diena
Simboliski, ka tieši sēru dienā, kad tiek pieminēta Latvijas okupācija, – Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika nolasīta prokuratūras apsūdzība publicistam Lato Lapsam pēc diviem Krimināllikuma pantiem – par neslavas celšanu un vajāšanu.
Lapsas noziegums prokuratūras ieskatā, pirmkārt, ir tajā, ka viņš dažādos interneta portālos, kā arī grāmatā Kolaboracionists ir bijušo LPSR Augstākās tiesas tiesnesi, tagadējo advokātu un miljonāru Romualdu Vonsoviču, kurš savulaik bargi sodīja cilvēkus pēc tādiem pantiem kā “spekulācija”, “parazītisks dzīvesveids” u. tml., nodēvējis par kolaborantu. Otrkārt, ka Lapsa esot vajājis Vonsoviču un viņa ģimeni, sūtot daudzus e-pastus ar nepatīkamiem jautājumiem, kā arī agresīvi reklamējot savu grāmatu, Vonsoviča seju ar reklāmas saukļiem uzlīmējot uz busiņa, kuru tad novietojis dažādās vietās, arī pie Vonsoviča mājas.
Šķiet dīvaini, ka šī pēc Vonsoviča iesnieguma ierosinātā tiesvedība līdz šim ir izraisījusi visai pieticīgu mediju uzmanību. Jo tā var kalpot par stimulu dažādām juridiskajām un politiskajām konsekvencēm. Pirmkārt, Lapsas prāva parādīs vārda brīvības robežas Latvijā, kas skar gan žurnālistus, gan vēsturniekus, gan jebkuru sabiedriski aktīvu pilsoni.
Tā kā jēdzieniem “kolaborācija” un “kolaborants” juridiski tiesiska skaidrojuma nav un arī vēsturnieku un politologu vidū nav vienprātības par tā piemērošanu, būtībā ikvienam ir tiesības izteikt viedokli, ka Vonsovičs vai jebkurš cits no padomju nomenklatūras pārstāvjiem bija kolaborants. Turklāt Vonsoviča gadījumā Lapsa ar daudziem dokumentiem pierāda viņa īpaši aktīvo līdzdalību okupācijas režīma tiesiskajā un ideoloģiskajā balstīšanā.
Otrkārt, Lapsas uzstājīgais jautājumu uzdošanas stils vai agresīvā grāmatas reklāmas kampaņa kā otrs pamats krimināllietas ierosināšanai var likt aizdomāties gan žurnālistiem, kuri ar kamerām skraida pakaļ politiķiem, gan politiskajiem aktīvistiem, kuri savu vēstījumu pauž aktīvā, varbūt šokējošā stilā. Ja šādas darbības tiesa atzīst par pielīdzināmām vajāšanai (kur nepieciešami reāli draudi konkrētai personai!), tas var kalpot par precedentu žurnālistisko vai politisko aktivitāšu ierobežošanai.
Treškārt, tiesai var nākties iedziļināties un sniegt savu vērtējumu par pašu kolaborācijas būtību. Kas ir vai nav kolaborācija padomju režīma kontekstā? Kādas ir tās pakāpes, un kas būtu uzskatāma par īpaši ļaunprātīgu, režīmu atbalstošu un tā pretiniekus vajājošu kolaborāciju (kolaboracionismu)? Un, lai gan no ētiskā viedokļa šī prāva uzskatāma par demokrātisku sabiedrību apkaunojošu, tiesu sistēma tās gaitā var dot atbildes uz būtiskiem jautājumiem.
Avots: Diena.lv
Tēmas
Seko Puaro.lv
Vēl par tēmu
Skatīt vairāk-
LSM štatu saraksts, Judina karma, korupcija un 1905. gads – Jurģa Liepnieka un Lato Lapsas saruna par nedēļas aktualitātēm un vēstures paralēlēm 16
-
Pieregulējam Latvijas apokalipses pulksteni. Par jauno valdību 6
-
Kāpēc Ramoliņam nevar ticēt, un kā dažreiz paslīd kājas melnā PR spečukiem 11
-
Grāmata „Viens pret zaņķi” par „CSDD izspiedēju” Skurulu – jau šogad: sākas iepriekšparakstīšanās 11
Lasītākie raksti
Skatīt vairāk-
Apinis: Aizgāju un preses konferenci KNAB un atradu 17 miljonus Kulbergam, ko budžetā ietaupīt 3
-
Pieci kriminālprocesi, gadiem ilga bezdarbība un aizdomas par iespējamu noziedzīgu ietekmi 7
-
Rīga zaudējusi vairāk nekā 740 tūkstošus eiro valsts finansējuma ielu apgaismojuma modernizācijai 8
-
Tramps pieļauj vienošanos ar Krieviju, kas varētu skart arī Baltiju 11
Komentāri (1)
kāpēc apkaunojoši? Manuprāt pelnīti un tiesiski.