Advokātu padome brīdina par tiesvedībām ECT, ja tiks izsludināts Bordāna virzīts likumprojekts

Jānis Bordāns

Latvijas Zvērinātu advokātu padome lūdz Valsts prezidentu Egilu Levitu izmantot konstitucionālās pilnvaras un pieprasīt Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei likuma “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Kā zināms, lielāko daļu no priekšlikumiem grozījumos Kriminālprocesa likumā sagatavoja un iesniedza Tieslietu ministrija, tostarp arī pats tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Lūgums Valsts prezidenta kancelejai nosūtīts šā gada 18. jūnijā. Saeima par apjomīgajiem un cilvēktiesību normu ierobežojošajiem grozījumiem nobalsoja šā gada 11. jūnijā.

Brīdina par tiesvedībām ECT

Vēstulē Valsts prezidentam atgādināts, ka advokāti, kuri ikdienā praktizē krimināltiesībās, jau pirms likumprojekta grozījumu izskatīšanas trešajā lasījumā vērsās ar vēstuli Saeimas Prezidijam, Juridiskajai komisijai, frakcijām un Tieslietu padomei. Advokāti lūdza nepieļaut šo grozījumu pieņemšanu, jo “tie būtiski apdraud demokrātiskas valsts kriminālprocesa kā sistēmas integritāti un var radīt būtiskus cilvēktiesību ierobežojumus, kas nav savienojami ar tiesībām uz taisnīgu tiesu.”

Kā norāda Advokātu padome, “pieņemot grozījumus, Latvijas Republikas Saeima nav līdzsvarojusi prasību pēc efektīvāka kriminālprocesa ar Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām – tiesībām aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā un saņemt efektīvu (kvalificētu) advokāta palīdzību.

Grozījumu trūkumi nākotnē var radīt tiesvedības pret Latvijas Republiku Eiropas Cilvēktiesību tiesā sakarā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā noteikto tiesību pārkāpumiem.

Likumprojekta pasludinātos mērķus ar minētajiem grozījumiem nav iespējams sasniegt, jo ietver nesamērīgas prasības advokāta profesionālajā darbībā, tostarp negatīvi ietekmēs personas tiesību uz taisnīgu tiesu realizēšanu.”

Likumdevējs risina neesošu problēmu

E.Levitam adresētajā vēstulē analizēti konkrēti grozījumi, kuri ir pretrunā ar Latvijas likumos noteiktajām cilvēka tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Cita starpā pieminētas tiesai piešķirtās tiesības noteikt tiesas debašu ilgumu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. “Tiesas debašu ilgums nevienā aptaujā un pētījumā nav ticis atzīts kā būtisks un visās vai lielākajā daļā lietu klātesošs faktors, kas kavē tiesvedību. Ar šiem grozījumiem likumdevējs risina neesošas problēmas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa norādījusi, ka aizstāvja un prokurora noslēguma argumentu izklāsts ir viens no krimināllietas iztiesāšanas nozīmīgākajiem aspektiem, jo tā ir abu pušu iespēja mutvārdos paust savu viedokli par visiem lietas apstākļiem un par visiem lietā esošajiem pierādījumiem, kā arī sniegt tiesisko pamatojumu savam lietas iznākuma novērtējumam (2011. gada 26. jūlija sprieduma apvienotajās lietās “Huseyn and Others v. Azerbaijan”, iesnieguma Nr. 35485/05, 45553/05, 35680/05 un 36085/05, 189. punkts).

Analizējot Grozījumus, ir jāsecina, ka tie rada cilvēktiesību aizskāruma risku tieši attiecībā uz šo, iztiesāšanas nozīmīgāko aspektu. Nav saprotams, kā aizstāvības runas un pēdējā vārda ilguma ierobežošana izskaudīs argumentu atkārtošanos, īpaši lietās ar vairākām un līdzīgām epizodēm, un “necieņu pret tiesu””, teikts E.Levitam adresētajā advokātu vēstulē.

Patiesās liecības

Citā starpā pieminēti arī grozījumi, kuri nosaka, ka kriminālprocesā aizturētā pienākums ir sniegt patiesas liecības. “Vadoties no laba mērķa nepieļaut personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, nepatiesu liecību sniegšanu, nav pietiekami vērtēts, vai netiek radīts mehānisms, ar kura palīdzību personu var piespiest liecināt pret sevi, un jebkuras liecības, kas nesakrīt ar izmeklēšanas versiju, atzīt par apzināti nepatiesām liecībām. Uzmanība vēršama uz to, ka amatpersonām un procesā iesaistītajām personām var būt dažāda izpratne par terminu “patiesas liecības”. Nav iestrādātas garantijas, lai izvairītos no gadījumiem, kad viss, kas negūst apstiprinājumu kriminālprocesā, īpaši tā sākotnējā izmeklēšanas stadijā, ar citiem lietā esošajiem pierādījumiem, procesa virzītāja ieskatā tiks vērtēts kā nepatiesas liecības. Praksē nav iespējams izvairīties no situācijas, ka sākumā persona kādu īpašu apstākļu dēļ sevi apmelo un atzīst vainu noziegumā, bet vēlāk atklājas personas nevainīgums. Pie tam, šī brīža prakse liecina, ka pirmajām liecībām tiek piešķirta lielāka ticamība, bet vēlākie personas apsvērumi tiek vērtēti kritiski. … Gadījumā, ja persona sniedz, iespējams, maldīgas (to pat neapzinoties, neizprotot, vai kādu citu aspektu vadīta, vai amatpersonas ietekmē) liecības, tās turpmākajā procesā tiks izmantotas pret viņu. Minētais pasliktina personas stāvokli; viņai jau sākotnēji var tikt inkriminēts, ka persona sniegusi maldīgas liecības,” teikts advokātu padomes vēstulē Valsts prezidentam.

Demokrātijas graušana

Apkopojot Saeimā apstiprinātos grozījumus Kriminālprocesa likumā, advokāti secinājuši, ka tie “nav pienācīgi izdiskutēti krimināltiesību zinātnieku un praktisko darbinieku – tiesību normu piemērotāju – vidū un atspoguļo Likumprojekta izstrādē iesaistīto juristu, iespējams, vairākuma viedokli, kas ir nepietiekami tik kardinālu grozījumu izsludināšanai.”

Advokāti uzskata, ka likuma grozījumi ignorē Satversmes 92.pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā noteikto principu, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. “Šīs tiesības ietver dažādus aspektus — tiesas taisnīguma, atklātuma, neatkarības, savlaicīguma, objektivitātes un likumības principus, tiesas sprieduma publiskošanu, nevainīguma prezumpciju un citas garantijas tiesas procesā iesaistītajām pusēm, tajā skaitā tiesības uz advokāta palīdzību. Izmeklēšanas un tiesvedības ātrums netiek izcelts kā galvenā tiesības uz taisnīgu tiesu vērtība. 2020.gada 11.jūnijā Latvijas Republika pieņemtie grozījumi neveicinās tiesiskumu un nestiprinās demokrātiju Latvijas Republikā,” Valsts prezidentu brīdina Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Autori: Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: nra.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


12
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
tītars
tītars

Vai tur Gaile atkal čakarējas?

Strautmaniņš
Strautmaniņš

Vēlreiz atvainojos visiem par vakar izraisīto avāriju. Tā bija tiešām nopietna, es ļoti labi to saprotu. Risku mazināšanai turpmāk tiks veikti/varētu tikt veikti šādi strukturāli pasākumi: 100% visa rakstītā izvērtēšana pēc principa — vai tas ir pozitīvs vai vismaz neitrāls pret jebkādu konkrētu personu vai organizāciju Latvijā vai citu konkrētu šīs pasaules parādību, kā arī, vai nav skaidri identificējama pārpratumu riska. Kritika lai paliek abstraktām lietām – strukturālas problēmas, atsevišķi kļūdaini politikas elementi u.tml. Piebilde – arī vakar teiktais būtībā bija kritika pret argumentācijas stilu, nevis konkrētiem cilvēkiem, bet ļoti viegli varēja nolasīties citādi, bez šaubām. Papildus drošībai – Twitter… lasīt vēl »

Evucis
Evucis

Nu, sirsniņ, tur, kur ņemta šī informācija, bija vēl vesela gūzma par to, kā G. ņēmis naudu par filmēšanu, kāda aģentūra par kaut kādiem pētījumiem uttttt. Šis ir mazākais, ko viņš no turienes izvilka ārā. Bet es Tev piekrītu. Es saprotu, ka lielīšanās ar saviem ētiskajiem
apsvērumiem un pēc tam to pārkāpšana, ir pretīga un derdzīga. Bet dažreiz jāspēj pārkāpt pāri vēlmei iegrūst acīs visiem visus sīkākos nesmukumus. Bet vispār šī es īsti nespēju saprast, cik daudziem par mums ir ilūziju un cik daudziem nav. Pagaidām man nav laika/ iedvesmas par to domāt.

Irenite
Irenite

Nu jā, grūti
pateikt, cik sīki medijos par mums ko zina, bet nozarē jau nu 100%…

Advokātu padome valda ?
Advokātu padome valda ?

Kam tad galu galā ir teikšana Latvijā, valdībai vai Advokātu padomei ?

Juris
Juris

Varētu apsveikt advokātus par diezgan saturīgo viedokli, taču nebūtu slikti sakot A un visu nokritizējot, pateikt arī B ar dažiem priekšlikumiem situāciju risināšanā:
1. Ko darīt ja advokāts un tiesājamais tiesu debatēs aizmuldās līdz bezsakaram?
2.Kā apkarot aizturēto, apsūdzēto, tiesājamo melošanu?
P.S.Ja izmaiņas domātas AL procesam, tad dēļ viņa jau var nesatraukties, jo neatkarīgi no likuma izmaiņām, procesa beigām un rezultāta, ECT noteikti sūdzēsies jebkurā gadījumā.

Bute
Bute

Kas gan ir tā Eiriopas tiesa bordāma bezkompromisa tiesiskumā? Pufaikciemā būs savā lietu kārrtība un tā tam būt!

Tiesiskums
Tiesiskums

Vai šis TM izstrādājums nebūtu steidzīgi jāpadzen , ko ?