70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts iestādes nespēj savlaicīgi reaģēt tādās krīzes situācijās kā dabas katastrofas, ekonomiskās krīzes, kiberuzbrukumi, sociālās vai politiskās nestabilitātes krīzes, liecina sabiedrisko attiecību aģentūras “Repute” Reputācijas skolas un pētījumu kompānijas “Norstat Latvija” kopīgi īstenotās aptaujas dati.
Pārliecinoši labi Latvijas valsts iestāžu spēju savlaicīgi reaģēt dažāda rakstura krīzēs vērtē vien 2% aptaujāto, kamēr drīzāk labi – 13%. Tikmēr 17% respondentu ir bijis grūti sniegt savu vērtējumu par šo jautājumu.
Lūdzot raksturot, kuram galvenokārt krīzes laikā ir jāskaidro notikušais sabiedrībai, īstenotajā aptaujā 37% Latvijas iedzīvotāju rīcību krīzē primāri sagaida no krīzes skartās iestādes vai uzņēmuma vadītāja. 19% aptaujāto uzskata, ka ar krīzi saistītais skaidrošanas darbs jāuztic atbildīgajam departamentam vai nozares speciālistam, kas pārzina konkrēto situāciju, savukārt vēl 17% tādā brīdī skaidrojumus sagaidītu no krīzes vadības komandas pārstāvja.
Jāuzsver, ka aptaujā arī atklāts, ka tikai 4% kā runas personu krīzes situācijā redzētu juridisko pārstāvi, kas notikušo skaidrotu saskaņā ar likumdošanas niansēm, vēl tikpat (4%) runas personas lomu uzticētu jebkuram no darbiniekiem, savukārt 9% respondentu nav skaidra vērtējuma.
Pētījumu kompānijas “Norstat Latvija un “Repute” Reputācijas skolas martā kopīgi īstenotajā sabiedrības aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 iedzīvotāji no visas Latvijas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Padomju zemes nomenklatūrai nav jareaģē uz krīzes situācijām – tai ir jārada krīzes, pastāvīgi un nepārtraukti. Ja neizdodas- tad jāsāk bļaut par sieviešu tiesībām un putniņu labjūtību
Ja gadiem ir ražoti likumi un noteikumi, lai neko nedrīkstētu. Ne pa labi ne pa kreisi. A reakcija krīzes gadījumā tā ir interpretācija, bet to pie mums nedrīkst….
neko pat netaisās nodrošināt. atcerieties slepenos lēmumus par airbaltik lidmašīnām krīzes gadījumā – ar to viss pateikts
Skaidrs, ka nevar. Tak nekad nav arī varējuši. Krīzes situācijā aizvilks savas pakaļas kaut kur uz dienvidiem un nosauksies par Ārkārtas Valdību vai kā tamlīdzīgi. Un TAD…. Jā, viņi izteiks bažas, paudīs neapmietinātību. nosodīs… u.tt. Mēsli
Šī valdība un Saeima nevar to nodrošināt par padomju nomenklatūrai, ko te tad par pārējiem