Ja kāda no nozarēm Covid-19 ierobežojumu dēļ turpmāk nevarēs strādāt, Ekonomikas ministrija (EM) ir gatava palīdzēt ar atbalsta instrumentiem, pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA), pagaidām atturoties prognozēt, vai un kādi konkrēti ierobežojumi varētu sekot.
“Situācija ir diezgan skaidra, ka arī pie mums nākamais Covid-19 pandēmijas vilnis atnāks, mums ir ievērojami zemāka vakcinācijas aptvere nekā vairumā Eiropas valstu. Redzam, ka saslimstības rādītāji tur stipri pieaug, tāpēc es domāju, ka vilnis atnāks,” pauda Vitenbergs.
Taujāts par atbalstu iespējamā “lokdaunā”, viņš teica, ka negribētu runāt par “lokdauna” iespējamību, jo Latvija ir uzkrājusi pieredzi pēc iepriekšējo Covid-19 pandēmijas viļņu piedzīvošanas, taču Ekonomikas ministrija (EM) ir radījusi universālas un viegli lietojamas atbalsta programmas.
Tāpat Vitenbergs atgādināja, ka Covid-19 izplatības iepriekšējā viļņa laikā tika atbalstīti apmēram 10 000 uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu programmā un 80 000 darbinieku, piešķirot dīkstāves pabalstus un algu subsīdijas. “Mēs būsim gatavi jebkurā brīdī, ja kāda no nozarēm nevarēs strādāt, tai palīdzēt ar šiem atbalsta instrumentiem,” teica ekonomikas ministrs.
Viņš arī aicināja cilvēkus, kas saņēmuši vakcīnu pret Covid-19, aktīvāk izmantot dažādus viņiem pieejamos dažādos pakalpojumus, jo tad arī uzņēmējiem būtu lielāka skaidrība, ka viņi var turpināt ierasto darbu kā līdz šim.
Vienlaikus viņš atturējās runāt par konkrētiem iespējamiem papildu Covid-19 ierobežojumiem – par to šonedēļ lems Valsts kancelejas direktora vadītajā operatīvās vadības grupā, vadoties pēc “luksofora” principa, taču uzsvēra, ka EM ir gatava, ja būs nepieciešams, ārkārtīgi ātri reaģēt un palīdzēt kolektīviem. Par konkrētiem atbalsta mehānismiem viņš varēs komentēt, kad būs skaidrāks redzējums par potenciālajiem ierobežojumiem. “Ja būs konkrēti ierobežojumi, uzņēmumi nevarēs strādāt, mans mērķis būs iet un cīnīties, lai šie uzņēmumi varētu saņemt nepieciešamo atbalstu, lai varētu turpināt savu darbību,” piebilstot, ka ierobežojumu kontekstā jāraugās kompleksi, jo pastāv divas dimensijas – veselības dimensija un ekonomiskais bloks. Atbalsts uzņēmējiem varētu nākt gan no aizņemtajiem līdzekļiem, gan valsts budžeta.
Vitenbergs teica, ka vakcinācijas aptvere Latvijas uzņēmumos ir ārkārtīgi dažāda. “Situācija ar vakcināciju lielos darba kolektīvos ir ļoti dažāda, un tā ir uzņēmumu vadītāju un īpašnieku atbildība. Redzu, ka ir arī uzņēmumi, kuros vakcinācijas aptvere ir 100%,” pauda Vitenbergs, piebilstot, ka ir būtiski augusi uzņēmumu vadītāju un īpašnieku atbildība pret vakcināciju, viņi pēdējos mēnešos daudz aktīvāk strādājot ar saviem darbiniekiem šajā kontekstā.
Viņš teica, ka EM deva iespēju uzņēmumiem atrast jaunus virzienus, pārorientēties, meklēt jaunus eksporta tirgus, arī mainīt darbības moduļus, ko viņi arī ir darījuši. “Esam saskārušies ar virkni ražojošu, stabilu uzņēmumu, kas Covid-19 zaudēja savus sadarbības partnerus Rietumeiropā jeb pašiem viss bija kārtībā, bet sadarbības partneri ir pārtraukuši darbu. Tie stāsti ir ļoti dažādi, ir uzņēmumi, kas ir izmantojuši atbalstu vienu mēnesi, citi ir izmantojuši vairākus mēnešus, un tas ir bijis tieši tad galvenais, kas viņiem palīdzēja tajā brīdī pārlēkt uz kādu jaunu darbības virzienu, atrast jaunus partnerus,” sacīja Vitenbergs, vēršot uzmanību uz ekonomiskajiem datiem, kas to apstiprina – ikvienā iepriekšējā mēnesī bijis 30% eksporta pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un strauji augošā apstrādes rūpniecībā. Arī sarukušais bezdarba līmenis – patlaban 60000 cilvēku ir bez darba, kas ir zemākais rādītājs kopš Covid-19 sākuma, un vakanču straujais pieaugums.
Komentējot ekonomisko situāciju reģionos, Vitenbergs teica, ka ir dažādi novadi, katrs ar citādāku struktūru, tostarp, kuros ir attīsta ražošana, kur ražo eksportējamus produktus, un tajos ietekme ir stipri maza vai pat pozitīva, jo eksports audzis. Tādos novados kā Līvāni vai Smiltene ir ļoti attīstās dažādu produktu ražošana, viss ir kārtībā. “Ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas ražo plašajā pasaulē nepieciešamus produktus, viss ir kārtībā,” pauda Vitenbergs.
Ekonomikas ministrija esot aktualizējusi sarunu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi viesmīlības, ēdināšanas un izmitināšanas sektorā, kas būtu labs rīks Covid-19 apstākļos, kas ļautu nozarei piecelties. Pirmais mēģinājums to ieviest rezultējies ar skepsi, nelielu skepsi, bet EM neapstāsies un darbu pie tā turpinās.
Fiskālās disciplīnas padome aicinājusi valdību būt fiskāli atbildīgai un izbeigt atbalstu.
Iepriekš jau vēstījām, ka valdības atbalsta pasākumu ietekme Covid-19 krīzē uz valsts budžetu jau patlaban ir kritiski liela un šogad pārsniegs divus miljardus eiro jeb gandrīz septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta, tāpēc tēriņu uzraudze – Fiskālās disciplīnas padome – aicina valdību būt fiskāli atbildīgai un izbeigt atbalstu. Par to lasiet šeit:
Šteinbuka: Valsts parāda griesti ir sasniegti – Puaro.lv .
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: skaties.lv
Biedram joprojām nepielec, ka nav naudas šādam atbalstam un nebūs. Uzņēmumiem un iestādēm ir jāstrādā – valsts atbalsts ir bezmaksas vakcin;e;sanās, kas pieejama visiem. Ja kāds nevēlas strādāt- ir ļoti plašs vakanču skaits, taj;a skaitā jomās, kur iespējams strādāt attālināti. Citādi atliek tikai naudas drukātava zaļajai ilgtspējai