Visas 18 Vidzemes pašvaldības (17 novadi un Jūrmalas pilsēta) nu tikušas pie jauniem vadītājiem. Vairumā gadījumu gan apzīmējums “jauns” nebūtu vietā, jo pie varas stūres palikuši iepriekšējie vietvaru mēri, bieži vien arī ar neglaimojošu reputāciju. Jauns.lv vētī vietvaru vadītāju kriminālo pagātni, kurā ir vieta gan narkotikām un pikantām seksa ainām, gan korupcijai un autoritāram valdīšanas stilam.
Gan kriminālos, gan pikantos nedarbos pieķerti vai vainoti lielākā daļa Vidzemes pašvaldību vadītāju. Jūrmalas mērs vainots ne tikai korupcijā, bet arī kokaīna lietošanā. Gulbenes novada domes priekšsēdētājs savulaik it kā pieķerts neķītru seksa vēstuļu rakstīšanā. Alūksnes pašvaldības vadītāju vainoja autoavārijas izraisīšanā, bet Salaspils novada atslēgu turētāju – “tiesiskās apziņas deformācijas izpausmēs”.
Jūrmala – Gatis Truksnis (Zaļo un zemnieku savienība). Truksnis Jūrmalas mērs ar vairākiem pārtraukumiem bijis kopš 2010. gada. Divas reizes viņu domnieki nometuši no amata, vienu reizi pats atkāpies un tad atkal ievēlēts vietvaras vadītāja amatā. Viņam līdzi velkas visnotaļ neglaimojoša krimināla pagātne, bet līdz šim no nepatikšanām ticis ārā ar veselu ādu. Pirms kļūšanas par mēru Truksnis ir pabijis gan kūrortpilsētas izpilddirektora, gan arī galvaspilsētas Finanšu departamenta iepirkumu speciālista krēslā.
Šī gada sākumā tika ziņots, ka Truksnis ir apsūdzētais tā dēvētajā “komandējuma” lietā un gaidāma tiesas sēde. Saskaņā ar apsūdzību, viņš, lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, vienojās ar otru personu, ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu darba kavējumam – neattaisnotai prombūtnei. Pavasarī Rīgas rajona tiesa gan Jūrmalas mēru Gati Truksni un viņa biroja vadītāju Ingrīdu Vilkārsi attaisnoja lietā par iespējamu dokumenta viltošanu saistībā ar komandējumu.
No citiem nedarbiem gan viņš tik lēti vaļā netika. Piemēram, 2013. gada aprīlī deputāti viņam kā pilsētas mēram izteica neuzticību par to, ka viņš priekšvēlēšanu laikā reklamējās par nodokļu maksātāju naudu. Arī 2016. gadā viņam nācās zaudēt mēra krēslu, jo viņš figurēja krimināllietā par partijas (Zaļo un zemnieku savienības) iespējamu nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Tomēr prokuratūra pret mēru kriminālprocesu izbeidza.
Pirms pieciem gadiem Nacionālās apvienības Jūrmalas nodaļa nolēma vērsties Administratīvajā tiesā ar sūdzību pret Truksni saistībā ar atbilžu nesaņemšanu uz Jūrmalas domes vadītājam adresētajiem iesniegumiem, iespējamiem pārkāpumiem par telpu Muižas ielā īri, par pretrunīgi vērtētā Jūrmalas zīmola apstiprināšanu, kā arī par Teritorijas plāna projektā ieviestajiem grozījumiem. No šiem apvainojumiem, kas saistīti ar viņa profesionālo darbību, mērs izkļuva ārā un kā vienmēr atkal tika apstiprināts pilsētas vadītāja amatā.
Tomēr ne ar tik augsti paceltu galvu viņam izdevies atbrīvoties no narkomāna slavas. 2018. gadā kūrortpilsētas pašvaldībā izvērtās viļņošanās saistībā ar Trukšņa pārāk lielo aizraušanos ar apreibinošām vielām, kā dēļ opozīcija pieprasīja viņa demisiju.
Pēc publiski pieejamām ziņām Truksnis tika sodīts ar 100 eiro naudas sodu par narkotisko vielu glabāšanu.
Bet apvainojumi korupcijā pār Trukšņa galvu jau sāka virmot pirms viņa kļūšanas par mēru. Piemēram, 2008. gada augustā “Dienas Bizness” ziņoja, ka atklātībā nonākuši dokumenti, kas atklāj naudas saņēmējus, izsolot īpašumu Jūras ielā 3, kur lielākais labuma guvējs bija domes izpilddirektors Gatis Truksnis, kā arī vairāki Jūrmalas domes deputāti.
Alūksnes novads – Dzintars Adlers (“Jaunā Vienotība”). Adlera reputācija varētu būt neaptraipīta, ja ne kāds autonegadījums 2019. gada decembrī, kad viņš, būdams, novada vicemērs, ar savu “BMW” ietriecās kādas mājas vārtos un aizbrauca no negadījuma vietas, kā toreiz aculiecinieki ziņoja policijai. “Pa trotuāru gāja notikuma aculiecinieki. Laimīgi, ka viņi sadursmes brīdī nebija tajā vietā. Pēc tam ātri savāca “BMW” gabalus un aiztinās. Notikuma vietas pamešana ir sodāma,” vēstīja TV3 raidījums “Bez Tabu”.
Pats Adlers par to televīzijas kameras priekšā klāstīja: “Lai nebūtu kaut kādu nepareizu, teiksim, komentāru, es jums varu paskaidrot, ka man nācās izvairīties no avārijas situācijas, jo pretim brauca automašīna un ielas pusē bija apstājies transporta līdzeklis. Un iela bija ļoti slidena, iespējams, nebija arī nokaisīta.
Lai nenotiktu šī te sadursme, man nācās pārbraukt pāri trotuāram un atspiesties pret sētas stabiņu.
Šajā gadījumā pat policija nav jāsagaida, ja. Ar cietušo personu, kas šajā gadījumā ir ēkas, zemes īpašnieks, notika vienošanās, ka es šo stabiņu atlocīšu atpakaļ.”
Ādažu novads – Māris Sprindžuks (Latvijas Reģionu apvienība). Agronomu, valsts pārvaldes zinātņu maģistru, kādreizējo premjera Andra Šķēles biroja vadītāju par Ādažu novada domes priekšsēdētāju pirmo reizi ievēlēja 2013. gadā, bet pēc gada jau viņa koalīcijas partneri Sprindžuku gāza no amata. Jautājumu par domes priekšsēdētāja atsaukšanu toreiz domē iesniedza viņa vietniece Karina Tinamagomedova (“Saskaņas centrs”). Viņa aģentūrai LETA sacīja, ka Sprindžuka gāšanas iemesls ir koalīcijas līguma neievērošana, kas paredzot konkrētus nosacījumus. Pašvaldības deputāte tolaik atteicās atklāt, ko tieši Sprindžuks pārkāpis, norādot, ka tā ir “privāta vienošanās”: “Cilvēks pasēdēja, lai iet mierīgi.”
Šajā sasaukumā, iespējams, vairs nebūs tik nesmuka Reģionu apvienības un saskaņiešu saķeršanās par “privātām lietām”, jo pirmajiem vietvarā ir seši, bet otrajiem – tikai viens mandāts.
Cēsu novads – Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”). Rozenbergs Latvijas karoga dzimtenes pilsētas mērs ir jau kopš 2013. gada un to vadījis godprātīgi, nekādos lielos skandālos nav iesaistīts. Vienīgi viņš savā ziņā nepatīkams varētu būs konservatīvajiem “īstās ģimenes” aizstāvjiem. Kā nekā Rozenbergs no Latvijas Pašvaldību savienības saņēmis atzinību “par paveiktajiem darbiem un pateicību par ieguldījumu līdztiesības stiprināšanā un visiem vienlīdzīgu iespēju radīšanā”.
Un vēl viņš ne tikai ar savu dzīvesdraudzeni apprecējās tikai desmit gadus pēc kopdzīves, bet jau pirmajā nedēļā pēc laulībām pazaudēja laulības gredzenu, kā pats kādā intervijā teicis: “Mans laulības gredzens noslīka jau pirmajā nedēļā. Vakars, Gauja, izpeldu uz saliņas un skatos – nav.”
Bet tā viņš stingri stāv uz kājām, jo tikpat stingra bijusi arī viņa audzināšana, kā paudis Cēsu novada domes priekšsēdētājs: “Mammis ir pensionēta pirmsskolas pedagoģe un iestādes vadītāja ar 45 gadu stāžu, pēc rakstura tāda, kas visus ved pie kārtības. Man bija stingra audzināšana, bet es to nenožēloju nevienā brīdī.”
Gulbenes novads – Andis Caunītis (Latvijas Reģionu apvienība). Vispikantākais nedarbs saistās ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju nu jau tālajā 2013. gadā, kad “Vakara Ziņas” no kādas dāmas saņēma veselu kaudzi e-pasta sarakstes kopiju, apgalvojot, ka viens no rakstītājiem bija toreizējais Gulbenes domes priekšsēdētāja vietnieks Caunītis.
Šajās vēstulēs netrūka pikantu tekstu, kas robežojās ar virtuālo seksu, bet Caunītis taču bija un joprojām ir precēts vīrs.
“Es esmu maigs un kaislīgs vīrietis un man ļoti patiktu sajust, kā tavs augumiņš notrīsētu no baudas, no maniem glāstiem, jutekliskajiem pieskārieniem,” tādu tekstu Caunītis it kā bija rakstījis “noslēpumainajai kundzei”. Lai gan “kompromāta” iesūtītāja apgalvoja, ka iepazīšanās meklētājs visos gadījumos ir Caunītis, par ļoti pārliecinošiem šos pierādījumus nosaukt nevarēja, jo jau tolaik politiķis Caunītis bija paguvis “uzkāpt uz varžacīm” ne vienam vien oponentam, un iegūtie ienaidnieki pilnīgi saprotami alka atriebties, iespējams, šo saraksti viltojot.
Tomēr “Vakara Ziņām” sazinoties ar Caunīti, pretēji gaidītajam, sekoja nevis kategorisks noliegums, bet izvairīga atteikšanās no komentāriem: “Arī es esmu uz savu mājas e-pastu saņēmis saraksti, taču, kamēr neesmu ticis skaidrībā, kas ir tā visa pamatā, tikmēr neko nevēlos komentēt.” Pat lūgts tieši atbildēt, vai viņš mēģinājis šajā vasarā internetā iepazīties ar sievietēm, Caunītis atbildēja ar to pašu izvairīgo “nevēlos sniegt komentārus”. Gulbenieši mēļoja, ka tas neesot pārsteigums, jo Caunītis esot, kā to demokrātiskāk pateikt, ar stingru raksturu neapveltīts vīrietis.
Ķekavas novads – Juris Žilko (“Izaugsme”). Žilko ir viens no sportiskākajiem politiķiem, kā pats saka – viņš ar riteni nobraucot tikpat, cik cits ar auto, un arī viens no vietvaru vadītājiem, kurš var lepoties ar neaptraipītu reputāciju, nekādos “dopinga skandālos” nav pieķerts.
Limbažu novads – Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība). Limbažu novadā varu pārņēmis līdzšinējais Salacgrīvas mērs Straubergs, kurš arī nekādos “dopinga skandālos” nav iesaistīts. Drīzāk viņš ar pirkstu baksta citu acī. Piemēram, iepriekšējo pašvaldību lietu ministru viņš strostējis: “Ministrs Pūce baidās no sabiedrības viedokļa un pārkāpj demokrātiskas valsts principus.”
Madonas novads – Agris Lungevičs (Zaļo un zemnieku savienība). Arī Madonas mērs būtu bez grēka aizdomām, ja vien nebūtu skandalozās kādreizējās Rīgas domnieces Baibas Brokas vadītās Latvijas Biatlona federācijas vadībā. Kā zināms, Broka, kas darbojās arī Latvijas Universitātes iepirkumu komisijās, tika vainota korupcijā, no būvniekiem saņemot vismaz 20 000 eiro lielu “ziedojumu” Biatlona federācijai par to, ka viņiem tika atļauts celt Universitātes Akadēmisko centru Pārdaugavā.
Lungevičs pirms dažiem gadiem teicās neko nezinām par iespējamo koruptīvo būvnieku ziedojumu federācijai, bet, neskatoties uz izskanējušajām apsūdzībām, viņš atbalstīja Brokas palikšanu sporta federācijas vadītājas amatā.
Mārupes novads – Andrejs Ence (Latvijas Reģionu apvienība). Pie Mārupes novada vadības grožiem nu ķēries viens no ilggadīgākajiem Latvijas pašvaldību vadītājiem – līdz nesenam laikam Babītes novada, pirms tam Babītes pagasta vadītājs no 1991. gada – Ence. Visus šos 30 gadus viņš pagastu vadījis ar stingru pārliecību, kas laika gaitā izveidojies par aizvien lielāku un lielāku teritoriju, pie tam plaukstošu un ar iespaidīgu budžetu.
Līdz nesenam laikam viņa valdīšanu nekas īpaši neaptumšoja. Vienīgi gada sākumā Babītes novada dome ārkārtas sēdē nolēma veidot komisiju, kurai būtu jāvērtē pašvaldības SIA “Babītes siltums” valdes un uzņēmuma kapitāla daļu turētāja, bijušā Babītes novada domes priekšsēdētāja darbības efektivitāti un tiesiskumu. 20.janvārī tika saņemts auditoru ziņojums, kurā konstatētas vairākas neatbilstības. Piemēram, konstatēts, ka uzņēmumā nav izstrādāta vidējā termiņa darbības stratēģija, nav tikusi veikta budžeta plānošana un kontrole, kas varētu radīt riskus par efektīvu līdzekļu izlietošanu.
Tādēļ pērnā gada pavasarī Enci gāza no domes priekšsēdētāja krēsla. Vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce viņam pārmeta ūdensssaimniecības nesakārtošanu, apgalvojot, ka mērs ilgstoši nepilda ne likumu, ne tiesas lēmumu. Pats Ence gan savai “degradācijai” nepiekrita un skaļi pret to protestēja.
Ogres novads – Egils Helmanis (Nacionālā apvienība). Helmanis nu jau lielākā Latvijas novada – Ogres novada mērs ir piecus gadus, pirms tam bijis gan Ogres vicemērs, gan zemkopības ministra padomnieks, un šo gadu laikā iekūlies ne vienās vien nepatikšanās un tiesu darbos.
2009. gadā Valsts policija Helmani aizturēja saistībā ar lietu, kas tika ierosināta par mēģinājumu izspiest naudu, lai Ogres televīzijā netiktu demonstrēts kāds kompromitējošs sižets, bet pirms diviem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Helmani aizturēja aizdomās par krāpšanu. Pērn Ogres mēru pēc 11 gadus tiesāšanās Rīgas apgabaltiesa pilnībā attaisnoja “par 2009. gadā nenotikušu izspiešanu”.
Tāpat Helmanis ievērību izpelnījies arī kā militārās tuvcīņas instruktors ar psihologa grādu. Viņš ceļojis pa pasauli, apgūstot dažādas tuvcīņas skolas, ko pēc tam izmantot apmācībā ne tikai Latvijā — viņa audzēkņu vidū bijuši gan Ogres policisti, gan Rīgas zemessargi, gan profesionālā dienesta armijnieki.
Ārzemēs viņš trenējis Ukrainas aizstāvjus pret Kremļa agresiju, Indonēzijas un ASV militārpersonas, apmācījis Ruandas specvienības karavīrus laikā, kad šīs valsts armija tika pārveidota no jauna pēc pagājušā gadsimta beigās notikušā pilsoņu kara. Helmanis vēl tagad vada tuvcīņas kursus savās mājās Ogrē, kur pirmoreiz sabiedrības atzinību iemantoja uzreiz pēc valsts neatkarības atjaunošanas, palīdzot aizstāvēt mazos un ģimenes biznesus no tolaiku bandītu un reketieru “uzbraucieniem”.
Olaines novads – Andris Bergs (Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija). Arī Olaines novadā varas grožus saglabājis iepriekšējais vadītājs – sociāldemokrāts Bergs, kurš pirms kļūšanas par mēru bijis gan Olaines pilsētas domes Īpašuma fonda vadītājs, gan pašvaldības izpilddirektors. Līdz šim nekādos skaļos skandālos viņš nav bijis iesaistīts.
Ropažu novads – Vita Paulāne (“Latvijas attīstībai”). Arī Ropažu novada domes priekšsēde, pirms tam – Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Paulāne nav vainota kādos pārkāpumos.
Salaspils novads – Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”). Savukārt Salaspils novada mēram Čudaram gan nācies savu godu aizstāvēt pret dažu labu apvainojumu, kas bijis ne visai patīkams – viņš vainots autoritārismā.
Pērn Salaspils domes opozīcijas deputāti lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt Čudara rīcību, “neievērojot domes pastāvīgo komiteju proporcionalitāti”. Tiesa atzina, ka domes lēmumi neatbilst proporcionalitātes principam, un uzlika pienākumu Salaspils domei izdot lēmumu par domes komiteju sastāva noteikšanu, ievērojot apsvērumus par deputātu vienlīdzīgu tiesību nodrošināšanu. Bet pats Salaspils novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka viņam neesot saprotama opozīcijas deputātu rīcība.
Tiesībsargs izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka Čudars, kurš novadu vadīs nu jau ceturto sasaukumu pēc kārtas “ar savu rīcību kavējis tiesiskuma nodrošināšanu domes pakļautībā esošās iestādes darbībā”. Secināms, ka Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ar šādu rīcību pauž izteiktu tiesisko nihilismu, un tā jau ir tiesiskās apziņas deformācijas izpausme, kas rodas likumu nezināšanas rezultātā, uzsvēra Tiesībsargs.
Saulkrastu novads – Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība). Līcis, tāpat kā vēl viens otrs jauno domju vadītājs, diemžēl – mazākumā, līdz šim nav bijis iesaistīts lielos skandālos. Viņš nu jau paplašināto Saulkrastu novadu vada kopš 2018. gada decembra.
Siguldas novads – Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība). Tāpat kā Līcis Saulkrastos arī Siguldas mērs, kādreizējais Siguldas mežsaimniecības mežsargs Mitrevics nekādos lielos skandālos nav iesaistīts. Viņš gan Siguldas pašvaldību vada krietni ilgāk – jau 12 gadus.
Smiltenes novads – Edgars Avots (Nacionālā apvienība). Laikam jau Vidzemes ģeogrāfisko vietu nosaukumi, kuri sākas ar burtu “S” savā vairumā ir aizsargāti pret nebūšanām, jo arī smilteniešu pašvaldības vadītājs Avots nav iekūlies lielās ķezās.
Valkas novads – Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija). Komfortabli, no lielām nebūšanām pasargāts jūtas arī ilggadējais Valkas mērs kopš 2001. gada, Vidzemes partijas “tēvs” – Krauklis.
Valmieras novads – Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”). Tik komfortabli gan nejutās Valmieras novada mērs Baiks, jo viņš bija iesaistīts lietā, kurā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, sadarbībā ar Konkurences padomi, 2019. gada septembra sākumā veica tiesas sankcionētas, neatliekamas izmeklēšanas darbības, “pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos”.
KNAB rīcībā esošie fakti liecināja par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Bet Konkurences padome veica izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu – aizliegtu karteļa vienošanos.
Būvnieki viens otram bija stāstījuši par amatpersonu kukuļošanu un tika konstatēti nopietni konkurences likumu pārkāpumi Valmieras pusē.
Tomēr netika iegūti pārliecinoši pierādījumi un maija vidū KNAB pieņēma lēmumu procesu izbeigt.
Tā nu Baiks, kurš Valmieras pašvaldību vada kopš 2014. gada, nu var darbu atsākt “balts un pūkains”. Komentējot sev adresētos apvainojumus Baiks savulaik teica: “Bet es nevaru komentēt sarunas, kurās es neesmu piedalījies. Es varu runāt tikai par sevi. Tiesībsargājošās iestādes pētīja, viņiem ir tāda kompetence. Viņi to visu pētīja un nekas no tā neapstiprinājās.”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: jauns.lv