Valsts kontrole: IZM iztērējusi miljonus, lai gūtu izpratni, ka telpas jāvēdina

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav izveidojusi ilgtermiņa risinājumu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti izglītības iestādēs, tādēļ Valsts kontrole šo IZM finanšu revīzijā sniegto ieteikumu vērtē kā neieviestu.

Iestāde atgādina, ka 2022.gadā no valsts budžeta līdzekļiem par 4,3 miljoniem eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 000 gaisa kvalitātes mērītāju uzstādīšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros, bija iecerēts uzkrāt un regulāri analizēt gaisa kvalitātes datus trīs gadu garumā.

Tai pat laikā, beidzoties vienošanās termiņam 2024.gada decembrī, IZM vairs nenodrošina šo datu monitoringa sistēmu. Līdz ar to visaptveroši gaisa kvalitātes mērījumi vairs netiek iegūti un analizēti. Šobrīd, kā norāda Valsts kontrole, gaisa kvalitāte mācību vidē ir atkarīga no katras skolas un tās dibinātāja labās gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.

Valsts kontroles padomes locekle Maija Āboliņa atzīmē, ka esot piepildījies revīzijā norādītais risks – pāris gadus atpakaļ valsts veica investīcijas ar cēlu mērķi – uzlabot gaisa kvalitāti, bet neizdomāja, kā iegādātās mērierīces praksē izmantos ilgtermiņā.

“Turklāt mērītāji jau paši par sevi gaisa kvalitāti neuzlabo, tāpēc bija vajadzīgs skaidrs plāns arī par to, ko pasākt, ja mērījums uzrāda sliktu gaisa kvalitāti. Vai izpratnei, ka telpas jāvēdina, bija jāiztērē miljoni?” retoriski vaicā Āboliņa.

Sākotnēji mērītāju iegādi veica, lai risinātu nepietiekamu gaisa kvalitāti un mazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītojamo iespējām iegūt izglītību un sekmētu izglītojamo atgriešanos klātienes mācību procesā. Tomēr Valsts kontrole uzsver, ka gaisa kvalitāte ir svarīga ne tikai pandēmijas laikā, bet katru dienu, kad mācību telpā uzturas bērni un pedagogi.

Arī Veselības inspekcija (VI) 2023.gada pētījumā par izglītības iestāžu vides kvalitāti uzsvēra, ka ir būtiski nepieļaut ilgstošu skolēnu un pedagogu uzturēšanos telpās, kur CO2 līmenis pārsniedz 1000 daļiņas uz miljonu (ppm), jo pie ilgstoši paaugstinātas CO2 koncentrācijas telpā pasliktinās bērnu un pedagogu kognitīvās spējas – uzmanība, uztvere, problēmu risināšana, radošums. Pētījums parādīja, ka šī robeža netiek pārsniegta tikai 17% mācību telpu.

Taču 2025.gada sākumā Ministru kabinets iepriekš doto uzdevumu – izstrādāt saistošas prasības attiecībā uz gaisa kvalitāti izglītības iestādēs un regulāri vērtēt gaisa kvalitāti – atzina par aktualitāti zaudējušu, argumentējot ar to, ka gaisa kvalitātes prasības esot tikai rekomendējošas, bet daudzās izglītības iestādēs tāpat vienīgais, ko var darīt, esot iespēju robežās vēdināt telpas nodarbību laikā un ievērot, lai nepārsniegtu telpas platībai optimālo izglītojamo skaitu.

“Aicinām IZM un arī jebkuru citu valsts institūciju turpmāk, veicot investīcijas, rūpīgāk apsvērt, kāds no tām būs praktiskais labums ilgtermiņā,” uzsver Āboliņa.

Jau vēstīts, ka šā gada februārī, ņemot vērā jau veiktos pasākumus gaisa kvalitātes uzraudzībai vispārējās un speciālajās izglītības iestādēs, valdība otrdien par aktualitāti zaudējušu atzina Veselības ministrijai (VM) doto uzdevumu veikt grozījumus tiesību aktos, lai veiktu regulāru gaisa kvalitātes vērtēšanu izglītības iestādēs.

Visās valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un speciālās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības iestādēs līdz 2022.gada maija beigām tika uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji atbilstoši klašu komplektu un mācību grupu skaitam. Kopumā kopš 2022.gada uzstādīti ap 14 000 sensoru gaisa kvalitātes noteikšanai ar līgumu uz diviem gadiem, un daļa no tiem vairs netiek lietoti.

Lai gan iepriekš tika pieņemts, ka augsts CO2 līmenis liecina arī par kaitīgu vielu, kā arī vīrusu pārmērīgu koncentrāciju izglītības iestāžu telpās, VM secinājusi, ka daudz būtiskāk par mērījumu veikšanu ir ievērot, lai netiktu pārsniegts telpas platībai optimālais izglītojamo skaits, un lai telpa tiktu regulāri un pareizi vēdināta.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!