Valsts kanceleja samelo, ka nav ierakstījusi Krīzes vadības padomes sēdi pirms “lokdauna” ieviešanas, to patiesībā izdzēšot

Jānis Citskovskis
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis

TV3 raidījums “Nekā Personīga”

Valdības ministri šoruden pieņēma divus izšķirīgus lēmumus pandēmijas apkarošanā. Pirmajā viņi nolēma lokdaunu neieviest, neskatoties uz speciālistu aicinājumiem. ”Nekā personīga” par šīs sēdes saturu stāstīja pirms mēneša. Otrajā reizē, 18. oktobrī, ministri tomēr izšķīrās par komandantstundu un citiem stingriem ierobežojumiem. “Nekā personīga” lūdza iespēju noklausīties arī šo ierakstu, kas nav ar likumu īpaši aizsargāts. Valsts kanceleja apgalvoja, ka sēdi nav ierakstījusi. Raidījumam izdevies iegūt pierādījumus, ka šāds ieraksts tapa.

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kam saskaņoti jātiek galā ar problēmām. Tajā darbojas ministri un to vada premjers, tādēļ pagājušā gada rudenī Ministru prezidents to apvienoja ar valdības sēdēm. Covid-19 jautājumu lemšana līdz pat šī gada pavasarim notika aiz slēgtām durvīm, taču sēdes vienmēr tika ierakstītas. Tāpēc žurnālisti varēja tikt pie ierakstiem un noskaidrot, cik daudz Ministru kabinets bija informēts par vakcīnu iepirkumiem un kā Latvija izvēlējās nepirkt visas tai pieejamās potes. “Re:Baltica” pagājušajā ziemā noklausījās slēgto sēžu ierakstus un publicēja to fragmentus.

Sanita Jemberga, ”Re:Baltica” redaktore: “Pirmais kritērijs ir sabiedriskais labums, sabiedriskā nozīmība, jo ne jau kāds no mums aiz plikas ziņkārības iet garo ceļu, prasot dokumentus, ierakstus un visu pārējo, lai vienkārši paskatītos, ko ministri runā. Mūsu gadījumā runa bija par vakcīnu iepirkumu, bez šīs informācijas neviens nevarētu iegūt pilnu ainu par to, kā un kur notika visas kļūdas vakcīnu iepirkumā, līdz ar to sabiedriskais nozīmīgums ir absolūti skaidrs.”

Žurnālisti un sabiedrība kritizēja valdību par lēmumu pieņemšanu aiz slēgtām durvīm un nesaprotamu motivāciju. Covid-19 jautājumus ministri formāli sāka izskatīt atklāti, bet īstās diskusijas pārcēlās uz slēgtiem formātiem – partiju sadarbības sanāksmi un šoruden arī uz Krīzes vadības padomi.

Tam arguments –  politiķiem vajag aiz slēgtām durvīm izdiskutēt un izstrīdēties. Taču rezultātā Ministru kabineta lēmumi ir necaurspīdīgi un, kamēr vieni valdības locekļi apgalvo, ka par visu vienojušies, citi lēmumus kritizē.

Oktobra sākumā Krīzes vadības padome kavējās pieņemt lēmumu par lokdaunu. No zinātniskiem modeļiem bija skaidrs, ka tas maksās vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības. Lai saprastu politiķu motivāciju, “Nekā personīga” no Valsts kancelejas pieprasīja 5. un 7. oktobra sanāksmes ierakstu. Tā pieprasījumu pārsūtīja Iekšlietu ministrijai, jo formāli Krīzes vadības padomes sekretariāts ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) struktūrvienība. Galu galā žurnālistiem atļāva noklausīties 11 stundas garo sēdi. Par dzirdēto pirms mēneša “Nekā personīga” stāstīja raidījumā.

Sanita Jemberga, ”Re:Baltica” redaktore: “Pēc tā var vērtēt politiķus nākamajās vēlēšanās par to, vai šie lēmumi bija pamatoti. Es ļoti labi saprotu argumentu, ka ministriem vajag vietu, kur bez ieraksta un svešām ausīm atklāti izrunāties, bet šis nav valsts noslēpums. Mēs neviens nekad neprasām aizsardzības plānus, militāro pārvietošanos, lietas, kuras patiešām ir valstij sargājamas. Šis ir jautājums par to, kā tiek pieņemti lēmumi.”

Jānis Neimanis, Satversmes tiesas tiesnesis: “Informācija lēmuma sagatavošanas procesā nepieciešama vai iekšēja informācija, kādā veidā tika sagatavots lēmums, tā ir ierobežotas pieejamības informācija līdz brīdim, kad lēmums ir pieņemts, ja vien šī informācija tālāk nav atklājama kādu īpašu apsvērumu dēļ.”

Saslimstība strauji auga, Kariņš pēc veselības ministra Pavļuta aicinājuma sasauca nākamo Krīzes vadības padomi. Bija mainījies sabiedrības noskaņojums, tāpēc ministri spēja vienoties par lokdauna ieviešanu.

Daniels Pavļuts, Veselības ministrs (Attīstībai/Par!): Visi šie pieauguma rādītāji turpināja norādīt uz nenovēršamu katastrofu. Veselības ministrija piedāvāja stingrāku variantu, mēs piedāvājam garāku mājasēdi. Tur bija versijas gan četras nedēļas, gan trīs plus divas nedēļas. Galarezultātā valdība nosliecās aprobežot šo mājsēdi līdz valsts svētkiem.”

“Nekā personīga” pieprasīja arī šīs sēdes ierakstu. Taču saņēma atteikumu – VUGD atbildēja, ka šoreiz Valsts kanceleja sēdi nav ierakstījusi. To apstiprināja arī pati Valsts kanceleja.

Valsts kanceleja: “Valsts kancelejas pienākums ir ierakstīt Ministru kabineta sēdes un laikā, kad notika apvienotās Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes, tās tika ierakstītas. Savukārt Krīzes vadības padomes sēdēm ieraksts netiek veikts un Valsts kanceleja arī nepilda Krīzes vadības padomes sekretariāta funkcijas. Jūsu minētās sēdes ieraksts bija atsevišķs gadījums Krīzes vadības padomes sekretariātam ērtākai protokola sagatavošanai, kas arī ir galvenais materiāls lēmumu izsekojamībai. Sēžu materiāli un protokoli ir pieejami Krīzes vadības padomes sekretariāta sadaļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē.

”Ugunsdzēsības dienesta rakstītais protokols par septiņas stundas ilgušo sēdi ir uz četrām ar pusi lapām, no kurām divas aizņem dalībnieku saraksts. Tajā atspoguļo lēmumus, nevis diskusiju gaitu.

“Nekā personīga” uzrunātie sēdes dalībnieki par ieraksta neesamību ir pārsteigti, jo līdz šim viss ticis ierakstīts. Ja bijušas kādas domstarpības, kurš ko teicis vai atbalstījis, vienmēr varēja to pārbaudīt. Valsts kanceleja saglabājusi pat čatu jeb tērzētavu.

Daniels Pavļuts, Veselības ministrs (Attīstībai/Par!): “Es pieņēmu, ka tas tiek darīts pēc definīcijas, ņemot vērā šīs sanāksmes nozīmīgumu un to, ka Krīzes vadības padomes sekretariātam pēc tam būs tomēr jāveic atšifrējums, un protokols jāsastāda. Līdz ar ko, godīgi sakot, mans pieņēmums būtu, es būtu domājis, ka sanāksme tika ierakstīta. Situācija, ka vienas sēdes saturs ir pieejams, cits sēdes saturs nav pieejams kaut kādu iemeslu dēļ, tas man līdz galam nav īsti izprotams.”

Uzrunājot 18. oktobra sanāksmes dalībniekus, “Nekā personīga” uzzināja, ka sapulce ir ierakstīta. Cilvēki sēdes laikā fotografējuši datora ekrānus ar krīzes attīstības modeļiem. Attēlos ir redzama ikona, kas parādās tikai ieraksta laikā.

Viena no fotogrāfijām uzņemta īsi pēc sēdes sākuma. Runā epidemiologs Ņikita Trojanskis un galvenajā ekrānā redzama viņa modelētās saslimstības prognozes dažādos scenārijos.

Otra uzņemta piecas stundas vēlāk, tajā redzama tērzētava, kurā politiķi diskutē par lokdauna termiņu un, kādi ierobežojumi būs spēkā pēc tā. Piemēram, Krišjānis Feldmanis argumentē, ka vakcinētie pirms valsts svētkiem gribēs doties pie friziera.

Pārbaudot oriģinālo attēlu tehniskos datus, redzams, ka tie uzņemti 18. oktobrī, tiem nav veiktas nekādas manipulācijas. Krīzes vadības padomes sēdes laikā notika ieraksts.

Sanita Jemberga, ”Re:Baltica” redaktore: “Var iet un tiesāties par to, vai viņa ir atklājama, bet ne brutāli melot. Man liekas melošana valsts dienestā vispār nav lieta, kas būtu iedomājama.”

Informācijas atteikums ir administratīvs akts, kura tiesiskumu var pārbaudīt augstāka iestāde vai tiesa. Arī pierādīt iestādes melus var tikai tiesā.

Jānis Neimanis, Satversmes tiesas tiesnesis: “Tad tas strīds nonāk tiesā un tiek veikta tiesas izmeklēšana par šo jautājumu, vai šī informācija vispār ir pastāvoša. Un šeit tiesa vadās no objektīvās izmeklēšanas principa, kas ir atšķirīgs no civilprocesa sacīkstes principa.

Tiesai ir tiesības izsaukt iestādes darbiniekus, lieciniekus, veikt nopratināšanu, liecinieki atbild ar kriminālatbildību par nepatiesu liecības sniegšanu, tiesai ir arī tiesības apmeklēt iestādes telpas, rīkot tiesas sēdi arī izbraukuma veidā, un šādā veidā arī mēģināt noskaidrot, kam tad ir taisnība. Ja tomēr atklājas, ka iestādes amatpersonas ir sniegušas nepatiesu informāciju tiesai un privātpersonai, tādā gadījumā, protams, ka amatpersonai iestājas dienesta atbildība, disciplināratbildība par melošanu, jā!”

Premjerministrs uz “Nekā personīga” jautājumiem sniedza rakstisku komentāru, kas pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai Valsts kancelejai likts melot par ieraksta neesamību nevēlamas rezonanses dēļ.

Krišjānis Kariņš, Ministru prezidents (Jaunā Vienotība): “Masu mediju iesaiste pandēmijas ierobežošanā un jebkuras citas krīzes pārvarēšanā ir būtiska un neatņemama sekmīga rezultāta daļa. Tāpat ir svarīgi, ka pastāv mehānisms, kas sabiedrībai dod iespēju pārliecināties par katra valdības locekļa pieeju lēmumu pieņemšanas procesam. Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kura gatavo rekomendācijas valdībai par turpmāko iespējamo rīcību krīzes situācijā. Lēmumus pieņem valdības sēdēs, kuras ir atklātas un pieejamas masu medijiem un sabiedrībai. Atsevišķos noteiktos gadījumos jautājumu izskatīšana valdības sēdēs notiek slēgti, tāpēc ir noteikta kārtība, kādā masu medijiem ir pieejama informācija par slēgtajās valdības sēdēs skatītiem jautājumiem.”

Sanita Jemberga, ”Re:Baltica” redaktore: “Mani ļoti izbrīna, ja tā ir, ka nav reģistrēti visi dokumenti, ieraksti un viss pārējais, jo mēs taču jau vakcīnu sāgas sākumā, par ko bija lielās šausmas. Pirmais bija tas, kā šīs vakcīnas tika iepirktas, uz kādiem pamatojumiem, aiz diegiem baltiem savilktiem un melošanu Ministru kabinetam. Bet otrs bija, ka nekas nav dokumentēts, ka sēdes nav dokumentētas, ka ierakstu nav, ka pierakstu nav. Un es tiešām nespēju noticēt, ka, vai tiešām mēs neko neesam mācījušies no tā?”

Valsts kanceleja intervijai nepiekrita. Pēc tam, kad mēs to rakstiski informējām, ka esam atraduši pierādījumus meliem, saņēmām ziņu, ka ieraksts bijis, bet izdzēsts. Jāpiebilst, ka Krīzes vadības padomes sēde notika dienā, kad “Nekā personīga” iesniedza pieprasījumu par iepriekšējās sēdes ierakstu. Līdz ar to audiofails izdzēsts, apzinoties, ka par to varētu būt sabiedrības interese vai pat tieši šī iemesla dēļ.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: skaties.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Stienis
Stienis

Vai tas ir kaut kā ļoti svarīgi? Labi, lokdauns palīdz piebremzēt ķīniešu sērgas izplatību, bet par kādu cenu!

reņģe
reņģe

Neko nepalīdz! Tās ir pasakas no TV. Svarīgi ir zināt kurš ko ierosina un par ko balso – materiāli nākotnes procesiem. Tautai jāzin savi varoņi.