Ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.
Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši.
“Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām,” piebilst ministrs.
Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.
Attiecīgi ministrijas varēja iesniegt pieprasījumus tiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību līdz 28.jūnijam. Par iesniegto programmu atbilstību noteiktajam prioritārajam virzienam un iespējamo papildu finansējumu valdība lems augustā, kad būs aktualizētas nodokļu ieņēmumu un fiskālās telpas prognozes.
Ņemot vērā to, ka šī gada nodokļu ieņēmumu prognozes ir zemākas par budžetā plānoto, visticamāk papildu finanšu līdzekļi jaunu valdības politisko prioritāšu finansēšanai nākamā gada budžetā būs pieejami ierobežotā apjomā, uzsver Ašeradens. Tādēļ, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija noteiktas trīs budžeta prioritātes – drošība, veselība un izglītība, 18.jūnijā valdība, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieņēma lēmumu par tikai vienas prioritātes, iekšējā un ārējā drošība, atbalstīšanu 2025.gada budžetā.
Par valsts drošību tieši atbildīgās ministrijas, Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ir iesniegušas 2025.gada budžeta pieprasījumus 440 miljonu eiro apmērā, un šīs vajadzības valdībā tiks izskatītas prioritāri, informē Ašeradens.
Starp nozaru ministriju pieprasījumiem 2025.gadam lielākos papildu izdevumus 366,9 miljonu eiro apmērā pieteikusi Iekšlietu ministrija. Jauniem pasākumiem finansējumu 184,3 miljonus eiro pieteikusi Labklājības ministrija, savukārt 153,3 miljonus eiro – Veselības ministrija.
Tāpat būtiskus pieprasījumus iesniegusi Satiksmes ministrija – 145,3 miljoni eiro, Zemkopības ministrija -114,3 miljoni eiro, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija – 88,2 miljoni eiro, Klimata un enerģētikas ministrija – 85,2 miljoni eiro un Aizsardzības ministrija – 73,3 miljoni eiro.
Savukārt pieprasījumi 2026.‑2028.gadam sasniedz līdz 1,75 miljardiem eiro ik gadu – 2026.gadam pasākumi iesniegti 1,753 miljardu eiro apmērā, 2027.gadam – 1,672 miljardu eiro apmērā, savukārt 2028.gadam – 1,644 miljardu eiro apmērā.
Pašlaik ir apkopota sākotnējā informācija par prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīto papildu finansējumu, kas, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, vēl var tikt precizēta, informē FM.
Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu ministrijas strādā arī pie bāzes izdevumu pārskatīšanas, lai jaunos pasākumus, kas nav saistīti ar valsts drošību, nodrošinātu esošās bāzes ietvaros – pārskatot programmu izdevumus un resursus. Vienlaikus nozaru ministrijas aicinātas sniegt fiskāli neitrālus pasākumus, tai skaitā jaunus izdevumus nodrošinot ar nepieciešamajiem papildu resursiem.
Nākamā gada valsts budžeta izstrāde norit saskaņā ar apstiprināto grafiku. FM informē, ka 13.augustā valdībā paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā, Fiskālo risku deklarāciju, informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam. Tāpat paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam.
Sākot 2025.gada valsts budžeta sagatavošanu, FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2024.-2028.gadam. Pašlaik Ministru kabineta apstiprinātajā Stabilitātes programmā 2024.-2028.gadam fiskālā telpa pie nemainīgas politikas ir negatīva.
Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15.oktobrī.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
vairākums tādus ievēl un smaida, ņammājot un panorāmu skatoties.
un cik daudz no tā brīnišķīgos šopinga komandējumos ministres sev pieprasa. Tie gadalaiki taču pie mums ir 4 un vajag taču
Bez problēmām! Gaidiet ar maisu! Viss būs. Bet ne tā kā jūs iedomājāties.
Po, jo ženai teijāters ar otkātiem par jaunu uzcelts!
Varbūt vienkārši to DEFAULT izsludināt? Cik tad var vilkt un stiept, iznākums skaidrs tikpat. Pie kam necietīs maznodrošinātie, pensionāri un tamlīdzīgi. Nē, no saviem piesmirdusajiem krēsliem atvadīsies pāris tukstosu debilo ierēdņu, vēl pāris tūkstošu tā saucamo darbinieku…. Tas jau būtu vismaz sākums….
Ierēdnīši gatavojas Ziemassvētkiem- vēlmes jau sarakstītas un tad jāgaida ar maisu
Konkrēti , cik maksā 20 miljardu kredīta apkalpošana ?
No 20 miljardiem viens procents ir 200 miljoni. Tātad ja valsts ir aizņēmusies ar procentu likmi 1% gadā, tad tie būs 200 miljoni gadā. Sameklēju 2012. gada lsm rakstu kur minēti izdevīgi 2.75% (rakstā piebilde ka vēsturiski viszemākie %), ja visa summa būtu ņemta ar 2.75%, tad gadā procentos būtu jāmaksā 550 miljoni. Bet ar procentiem ir tā, jo vairāk aizņemās jo lielāki % katram nākošajam aizņēmumam. Piemēram AirBaltic šogad neviens vairs neaizdeva uz mazākiem procentiem kā 14.5. Atrodami arī citi raksti kuros minēts ka Latvija 2010 aizņēmās ar 3.25% kamēr Lietuvai bija jāņem uz 9.6%.
No septembra 1.milj dienā tikai procentos bus jamaksā