Valdībā vēl pagaidām neaicinātie “Progresīvie” nosauc partiju, ar kuru koalīcijā kopā strādāt nevēlas

Pagaidām Saeimas opozīcijas partiju “Progresīvie” neviens nav uzrunājis par iespēju iesaistīties koalīcijā, taču partija ir atvērta sarunām par šo iespēju, intervijā Latvijas Radio sacīja “Progresīvo” valdes locekle un Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa.

Viņa, paužot savu viedokli, gan pieļāva, ka varētu nebūt iespējama “Progresīvo” sadarbība ar Nacionālo apvienību (NA). 

Viņa norādīja, ka jau labu laiku redzams, ka esošā valdība ar “Jauno Vienotību”, “Apvienoto sarakstu” un Nacionālo apvienību ir disfunkcionāla. Vērojama nespēja virzīties uz priekšu, lai īstenotu valstī nepieciešamās izmaiņas.

Ņenaševa gan atzina, ka līdz šim neviens nav uzrunājis “Progresīvos” par iespēju iesaistīties valdības darbā, taču, ja partiju uzrunās, tā ir atvērta šādām sarunām.

Tas nolemts pirmdien, 5. jūnijā, “Progresīvo” valdes sēdē.

“Skaidrs, ka nekas nav skaidrs, kā tās sarunas attīstīsies,” teica “Progresīvo” valdes locekle  Ņenaševa.

Ja “Progresīvajiem” būs iespēja strādāt valdībā, tiem ir būtiski īstenot progresīvas pārmaiņas, tostarp panākt Stambulas konvencijas ratifikāciju, nodrošināt veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu, civilās savienības regulējuma virzība, norādīja Ņenaševa.

Viņa atturējās nosaukt jomas, kuras “Progresīvie” vēlētos ņemt savā pārziņā, ja tiem būtu iespēja iesaistīties valdības darbā. Būtiski ir fokusēties nevis uz portfeļiem iespējami jaunajā vai paplašinātajā valdībā, bet gan uz prioritātēm, paveicamajiem darbiem.

Jautāta, vai “Progresīvie” būtu gatavi strādāt vienā valdībā gan ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), gan ar NA, Ņenaševa teica, ka “Progresīvie” līdz šim par to nav lēmuši, taču viņai pašai šķiet, ka ar atsevišķām partijām, kuru vārdi tiek nosaukti koalīcijas kontekstā, sastrādāties nebūtu iespējams, piemēram, ar NA.  

“No piedāvātā saraksta riski ir zināmi arī ar ZZS, bet tos riskus varētu skatīties, kā tās sarunas attīstās. Jo pēdējā laikā redzam, ka sadarbība kaut kādā līmenī opozīcijā ir iespējama. Jautājums, vai tā būs iespējama, skaidri vienojoties gan pretkorupcijas jomā, gan pārvaldības jautājumos, gan šauru interešu neesamības [sfērā]. Ja tāda iespēja vienoties būs, tad var vērtēt arī sadarbību [ar ZZS],” teica Ņenaševa, norādot, ka neredz pretenzijas pret “Apvienoto sarakstu”.

Ņenaševas skatījumā sākotnēji “Progresīvajiem” būtu jādodas uz sarunām ar “Jauno Vienotību” kā lielāko Saeimas frakciju.

Politiķe uzsvēra, ka pirms Valsts prezidenta vēlēšanām “Progresīvajiem” nekas par balsojumu par labu “Jaunās Vienotības” kandidātam Edgaram Rinkēvičam netika solīts un partijas izšķiršanās par labu viņam bijusi tikai loģiska pēc tam, kad no vēlēšanām izkrita pašu virzītā kandidāte Elīna Pinto. “Mums neviens nav parādā,” teica deputāte.

Kā zināms, 31. maijā Saeima trešajā vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija “Jaunā Vienotība”. Viņš ievēlēts ar “Jaunās Vienotības” un divu opozīcijas partiju – Zaļo un zemnieku savienības un “Progresīvo” – balsīm.

Pēc prezidenta vēlēšanām premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) paziņoja, ka saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – “Apvienoto sarakstu” un NA – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī ZZS un “Progresīvos”, bet Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts” vēlas turpināt strādāt trīs partiju koalīcijā un nav gatavi valdības sastāva izmaiņām.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!